Publicēta: 07:43 19.09.2008.

Rīga, 19.jūn., LETA. Juristu vidū izraisījusies diskusija, vai likumos nav robu un vai sodi par fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem uzlikti atbilstoši likumam, šodien raksta laikraksts "Diena."

Uzmanību šim jautājumam pievērsusi sabiedriskā politikas centra "Providus" pētniece Ilona Kronberga. Viņa norāda, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) un Ceļu satiksmes likumā pastāv pretrunas, kas liekot domāt, ka līdz šim uz fotoradaru mērījumu pamata piemērotie sodi ir nelikumīgi.

"Administratīvo pārkāpumu kodekss ir vērsts uz pārkāpuma izdarītāju. Piemēram, ja ceļu policija aptur ātruma pārsniedzēju, viņš ir vainīgs un tiek saukts pie atbildības. Taču pielietojot fotoradarus tiek nofotografēts auto un tā numura zīme, bet ne vadītājs, un sankcija par uzlikto sodu tiek piesūtīta mašīnas īpašniekam. Tomēr šis īpašnieks saskaņā ar likumu nav šī pārkāpuma izdarītājs, tāpēc viņu sodīt par to nevar," skaidro Kronberga.

Piesūtīt soda kvīti īpašniekam neesot pareizi arī, balstoties uz skaidrojumu par administratīvo sodu, kas "tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā (..)". "Te ir redzams, ka sods uzliekams konkrētai personai, kura izdarījusi pārkāpumu, nevis transporta līdzekļa īpašniekam, kura vainu pārkāpuma izdarīšanā bez radara, kas fotografē vadītāju, atbilstoši pašreiz spēkā esošajam likuma variantam nevar pierādīt," saka Kronberga un norāda arī uz APK pretrunu ar Ceļu satiksmes likumu.

Lai uzliktie sodi būtu likumīgi, APK būtu jāievieš jauna norma: ja tev pieder mašīna un to vada cilvēks, kurš pārkāpj satiksmes noteikumus, īpašnieks ir līdzatbildīgs par šo pārkāpumu un tiek uzskatīs par pārkāpēju, kā rezultātā tam tiek piemērots arī atbilstošais sods. Līdzīgi arī attiecībā uz apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem.

Iekšlietu ministrijā (IeM) uz jautājumu par likumu pretrunām un, iespējams, prettiesiski piestādītiem sodiem, "Diena" saņēma atbildi, ka pirms radaru iepirkšanas nopietni strādāts pie likumu sakārtošanas, tomēr solīja juridiskās nianses vēl precizēt. Līdz ceturtdienas vakaram konkrētāku atbildi IeM gan nesniedza, jo prioritāte patlaban esot nākamā gada budžeta sastādīšana. Arī ceļu policijas viedokli divās dienās iegūt neizdevās.

Tā kā Kronberga bažas attiecinājusi arī uz sodīšanu par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, "Diena" vērsās pie Rīgas pašvaldības policijas (RPP) speciālistiem. Galvaspilsētā līdz augusta beigām par šo noteikumu pārkāpšanu noformēti 83 702 protokoli.

RPP profilakses, koordinācijas un statistikas nodaļas priekšnieks Egils Vidriks ir pārliecināts, ka to piemērošana notikusi likumīgi, un APK nedz attiecībā uz lapiņu līmēšanu, nedz radaru izmantošanu viņš pretrunu neredzot. Arī līdzšinējos tiesāšanās gadījumos nekad neesot apstrīdēta soda likumiskais pamats.

Vidriks uzskata, ka visas iespējamās pretrunas gan attiecībā uz radariem, gan soda lapiņu līmēšanu uz stikliem ir atrisinātas Ceļu satiksmes likumā, nosakot speciālo kārtību, kas paredz situācijas, kurās par sodu tiek paziņots īpašniekam vai auto turētajam, ja tāds ir uzrādīts.

"Transporta līdzeklim īpašnieks ir viens. Ja jūs kādam iedodat sava auto tehnisko pasi un atslēgas un šajā laikā ar mašīnu ir izdarīts pārkāpums, šis cilvēks ir vainīgs. Īpašniekam tiek piesūtīts protokola noraksts, lai par to informētu," saka Vidriks. Taču šajā pavēstē nekur nav minēts, ka īpašnieks ir vainīgais. "Kas gan labāk var zināt, kurš noteiktajā laikā izmantoja auto, kā īpašnieks? Jūs vienkārši tiekat brīdināts, ka šāds pārkāpums ir veikts. Vai tas liek jums maksāt? Nē. Jūs varat vērsties pie vainīgā, lai viņš maksā," paskaidro Vidriks. Tā kā viss ir loģiski izsekojams, viņaprāt, sarežģīt šo procesu nav jēgas.

Tikmēr Tiesībsarga birojs paredzējis policijai lūgt oficiālu skaidrojumu par šīs sistēmas darbību praksē, lai varētu konstatēt iespējamās problēmas.