Atļaušos precizēt - otram vienmēr pārmetam to, kas mums mūsos pašos visvairāk nepatīk. Pārmetums ir no tā, ka paši ar to statistiski bieži tiekam galā, bet otrs, redz, šoreiz nevar, un rodas paštaisna nevienlīdzības sajūta, kas transformējas kā pārmetums, lai izlīdzinātu situāciju, un tālākais jau atkarīgs no otra cilvēka paštaisnuma pakāpes. Ja cilvēks ir laipns, gudrs un pazemīgs, viņš atzīst kļūdu, atvainojas un mēģina laboties, ja nē, tad iecērtas, atrod attaisnojumu un turpina tādā pašā garā.