es katru reiz stiepjot vai tagad ķildojoties ar kaimiņienēm par to, kur kura drīkst likt savu ratu apakšu vai velo, domāju par savu māti, kas stiepa to padomju laiku lielo ratu grabažu uz 6to stāvu katru reizi, jo durvīm nebija kodu un ratus zaga. | |
Nu par padomjlaiku mātēm... Tāpēc manējā, pirmkārt, ļoti ātri pārgāja uz saliekamajiem vieglajiem pastaigratiem (ko kaut kur pa blatiem dabūja) - tiešām ātri, pirmajos mēnešos. Un, otrkārt, arī ar vieglajiem pastaigratiem un liftu, kas reizēm dabrojās (toties 8to stāvu, kad nedarbojās) regulāri apmeklēja brīnišķīgo pakalpojumu, ko dēvē par blokādi. Starp citu, arī tagad ratus zog. Ar visiem kodiem. Nezinu, vai īpaši pārdaugavas fenomens vai kā, bet pēdējā laikā diezgan aktīva parādība. | |
Es šī iemesla pēc ļ. ātri sāku turēt ratus apakšā, zem trepēm. Tagad mums tur izveidojies vesels ratu autoparks. | |
mums ir tikai 2. stāvs, bet vienalga rati ļoti ātri sāka dzīvot mašīnas bagāžniekā. rati gan tādi nelieli, saliekami, ar kkādām emaljungām drošvien neietu cauri. | |
Viss atkarīgs no mašīnas :) Bet es saku paldies liktenim, ka izvēlējāmies dzīvot mājā, ar liftu, kas pārsvarā tomēr darbojas un iebraukšanu caur garāžu. Ja lifts un/vai garāžas vārti pārstāj darboties, es slīgstu 4 sienu depresijā līdz pāriet :) (vai līdz saņemos iziet ārā ar slingu). | |
hehe, lifts jau vispār ekselenti. padzīvoju pāris tādos īres variantos, kad vēl ar bērnu lidoju komandējumos, šķita neticami, ka ir iespējams bez pārkrāmēšanās, pekelēšanās un vājprāta slodzes tikt augšā dzīvoklī. | |
Emmaljungām mašīnā tur ratu bāzi :) Bet kā tad Tu zīdaini, nesi vienu pašu lejā un tad liki ratos? Es kā iesāku midzināt dzīvoklī un tad nest ārā, tā arī neesmu pat iedomājusies par citiem veidiem, vienmēr nesu ar visu kulbu, lai gan nomodā esošu. | |
Kā jau rakstīju, man šāds ģeniāls risinājums pat nebija ienācis prātā, jo sākumā vienmēr iemidzināju mājās un tad nesu ar visu kulbu aizmigušu :D Pašlaik joprojām liekas ērtāk sapakot guļammaisā jau mājās un tad nonest lejā ar kulbu, nevis pakoties ārā. | |
manējai aizmigt rokās un tad tikt kaut kur pārliktai un nestai bija neiedomājami, uzreiz modās augšā. nesu vēl pie apziņas esošu un tādu arī liku ratos, kur viņa pastaigas laikā arī izslēdzās. tāpat variants "atbraukt mājās ar mašīnu un aizmigušu uznest augšā un ielikt gultiņā" mums darbojās nekad, miegs vienmēr ar to arī bija cauri. | |
Auč. Vajadzēja man pateikt, lai palīdzu, es viskautko stiepju augšā lejā bez mazākajām problēmām (nu, vēl bez dženeral tizlības) | |
Saudzēšanas periods ar absolūto nē jau it kā pāri un fiziski jau tā nešana it kā nav grūta. Ja to dara pareizi. Es to izdarīju nepareizi =>rezultāts. Tā kā no worries, absolūti pati vainīga :) | |
jā, es tikko sašutumā gandrīz taurēju, kad druška, kas gaida bērnu nopirka dzīvokli tādā mājā. a tie rati, ja padomju laiku Liepāja ir daudz vieglāki nekā tagadējais standarts. vieglāk nest, bet bērnam vieglāk apgāzt. es esmu nenormāli priecīga un pateicīga, ka G_V uztaisīja nobrauktuvi arī tam mazajam posmiņam, kas no lifta līdz ārdurvīm un citas mūsmāju māmiņas arī. kaimiņi gan sākumā protestēja, bet baigi ērti, lai arī ar visu to es sākumā miru no muguras sāpēm un nevarēju viena uzstumt/nostumt | |
un pie vertebrologa arī varu ieteikt sirdsmieram aiziet. nesāpīgi un nosaka visādas foršas lietas - joga, slingi, nūjošana, peldēšana, ūdens aerobika, masāžas | |
Sāpīgi ir 'kur tikmēr likt zīdaini'. Vispirms akūtāki ārsti jāsaņemas noorganizēt. Un jāiztirk ar jogu, kur viņu vismaz var ņemt līdz. | |
ja tev kādreiz vajag, varu mēģināt izlīdzēt vai nu ar aukles kontaktiem (man viena ļoti jauka cibiņa šad tad izpalīdz) vai pati pieskatīt, tikai tur iepriekš jāizmēģina kā juniors uzvedīsies, jo es ar diviem maziem nekad neesmu palikusi. vai arī ja sanāk, sarunā līdzi kādu uz vizīti un ja nav riebīgs laiks, varbūt lai pastaigā svaigā gaisā. es biju Vecmīlgrāvī pie Kaņepa, tur gan vajag uzreiz rtg jau diskā ierakstītu, bet dzīvā rinda un domāju, ka tad, ja tu aizietu ar ratiem, tiktu pirmā. dakteris foršs, tāds no-nonsense un pat bez nosūtījuma nebūtu baigi sālīti | |
Augšējie stāvi bez lifta varētu būt baisi pat ar viegliem ratiem, un it sevišķi, ja nav lodžijas, kur bērnu izlikt gulēt. Man ir 2. stāvs un smagie Emmaljunga rati; pamatā bāzi turu mašīnā un nēsāju kulbu (arī nav viegli), reizēm stiepju visus ratus un vēl iepirkumu maisiņu apakšā. Labi, ka bērns svarā ņemas pamazām, var adaptēties :) | |
Lodžijas esamība negarantē, ka bērnu tur var nolikt gulēt :D Man bija sapnītis par IR sildītāju uz lodžijas un laisku grāmatu lasīšanu šūpuļkrēslā. | |
Es iespēju likt uz lodžijas atklāju nejauši - kad biju jau sataisījusies iet ārā ar ratiem, bet nevarēju atrast mašīnas atslēgas. Pašlaik vispār izveidojusies situācija, ka bērns labāk un ilgāk guļ uz lodžijas, nevis kratoties ar ratiem (pat tad, ja eju staigāt tur, kur ir klusums). | |
Ne nu ka neizdarāmi... (ok divos piegājienos ar riteņa slēdzeni).. bet tas ir ļauni. Vienkārši vēl viens aspekts, kuros mūsu daudzdzīvokļu nami patiesībā nav īsti piemēroti tam, kam tie tiek izmantoti. Un piemērotu mājokļu ir daudz, daudz par maz. Ka tik māja uzcelta. Tas, ka klāt vajag normālas, drošas auto novietnes un normālas, drošas ratiņu un riteņu novietnes (kur kaķi nepiečurā, smēķētāji neapdūmo, nokrišņi neskādē...)... ļoti reti tādām paredzēta vieta. Lai gan tādu esamība būtu ērtāka visiem. Nu jā, cik tad mums te to bērnu, izmirstošā valstī. Lai jau tie daži nenormālie bērnradītāji iepērk mašīnas, kas ir gana lielas izmantošanai par ratiņu novietni. | |
jaunākās daudzstāvenēs jau ir tomēr gan pasažieru, gan kravas lifs, tur tomēr paliek varianti, ja viens no liftiem nokaras. Bet vecajās mājās, nekā. mana vīra māte dzīvo 6stāvu mājā, tepat netālu no mums, tur tiešām lifta nav vispār. Tā māja vispār bērniem nav paredzēta, ja vien nedzīvo 1 stāvā. Es te vēl esmu apcerējusi varbūtību "a ko, ja dvīņi?" tad toč mājvieta jāmaina. Mums te vieni dzīvo, bet tie tad laikam speciāli uz īri meklēja pirmo stāvu. | |