es katru reiz stiepjot vai tagad ķildojoties ar kaimiņienēm par to, kur kura drīkst likt savu ratu apakšu vai velo, domāju par savu māti, kas stiepa to padomju laiku lielo ratu grabažu uz 6to stāvu katru reizi, jo durvīm nebija kodu un ratus zaga. | |
Nu par padomjlaiku mātēm... Tāpēc manējā, pirmkārt, ļoti ātri pārgāja uz saliekamajiem vieglajiem pastaigratiem (ko kaut kur pa blatiem dabūja) - tiešām ātri, pirmajos mēnešos. Un, otrkārt, arī ar vieglajiem pastaigratiem un liftu, kas reizēm dabrojās (toties 8to stāvu, kad nedarbojās) regulāri apmeklēja brīnišķīgo pakalpojumu, ko dēvē par blokādi. Starp citu, arī tagad ratus zog. Ar visiem kodiem. Nezinu, vai īpaši pārdaugavas fenomens vai kā, bet pēdējā laikā diezgan aktīva parādība. | |