Kā jau eRe pareizi izteicās par mani – palielījos, ka nekad neslimoju un dabūju. Ceturtdienas rītā jutos normāli un devos uz Rīgu. (gorgona – baigā.) Kad vakarā braucu atpakaļ, man bija auksti, es biju karsts (+38°C) un man sāpēja visas maliņas. Jau atkal man izdevās ar kaut ko saindēties. Pieņemsim, ka šoreiz vainīga tiešām bija pati Rīga.
Lai gan visādi citādi tā bija man laimīga diena, jo uzzināju divas brīnišķīgas lietas, jutos tiešām nelaimīgs un viens. Un galvā visu laiku skanēja un jaucās kopā četru dziesmu vārdi. The Streets – «I wish I had someone I could always rely, someone to get lost chattin' to all night.» The Cardigans – «It's way to late to think of someone I could call now.» Air – «Do I need scheduled life?» Bebel Gilberto – «I can feel megabytes of memories in my heart.» Stulbi? Jā. Nu un? Aizdomīgi, ka katrā no tām ir vārds "I" (es, man). Cilvēks jau vispār ir tāda diezgan egoistiska būtne. Vismaz lielākoties. Nezinu. Vairākas reizes esmu aizdomājies, vai ir iespējams, ka kādā gadījumā es nedomājot saprastu, ka cita dzīvība ir vērtīgāka par manu un to atdotu. Ja nu tiešām nedomājot.

Did you mean: klucis?
Priecājos, ka jau kopš nedēļas sākuma ir atgriezies klukucis. Viņš pat paspēja pieminēt mani! :) Cik gan daudziem ta' tiek tāds gods, ka Klukucis kādu piemin labā vai vienkārši neitrālā nozīmē..? Jā, jā – "veselīga kritika".. :)
Tā kā viņa žūrnāls bija dzēsts, tad nebija iespējas šo kādus divus mēnešus lasīt. Izrādījās, ka no pēdējiem pukstiem šo to interesantu esmu palaidis garām. Piemēram, tas skrīnprints ir mana darba rezultāts. :) (Jā, es zinu, pats tagad arī pamanīju pareizrakstības kļūdu.)
Ā, un viņa nākošais puksts par testu epidēmijas uzplūdiem Cibā. Nu ko.. Izlasiet un padomājiet nākošreiz, pirms palielīsieties par savām sastāvdaļām, atbilstošajiem dziesmu vārdiem, seksīguma iemeslu, kādai filmai piederīgumu, ūtt.
Un tikai tagad atradu iemeslu, kāpēc viņš dzēsa savu žūrnālu: "dzēšanās palīdz pievērst uzmanību – komunicēt nāvi. sava veida paziņojums par cibiņa izvadīšanu un nerakstīts aicinājums publicēt nekrologus tiem, kuriem cibiņš ir bijis nozīmīgs." Tad jau sanāk, ka vismaz vienu nekrologu Klukucis ir saņēmis. Mjā, dzīve ir grūta. Interesanti, cik es saņemšu, kad dzēsīšu savu žūrnālu. Pašlaik pretendēju uz zéro.
Man patika, kā viņš apraksta tās personas, kas šo divu nebūšanas mēnešu laikā viņu izsviedušas no draugiem. Ar ironiju un sarkasmu. Es, par laimi, neesmu šajā sarakstā. Es parasti esmu muļķis un ar cerību. Manā draugu sarakstā ir atrodams pat tik ilgstoši pūdēts līķīt's kā phoenix'as idealiste. A ja nu arī šī Sniegbaltīte / Ērkšķrozīte / Veronika reiz atmostas. Vienreiz jau pieredzēju. :) Un tāpat arī krioloģijas veiksmīgais paraugdemonstrējums – lupus.
Un kā ar Klukuča atgriešanos? Tai gan viņš izvēlējies gaužām vienkāršu un neinteresantu iemeslu: "nu kā var nenākt atpakaļ, ja watt piegāž pilnu cibu ar jaunām fīčām? (..) vēl vienam otram cibulim, kam bez veselīgas kritikas sūdi sakāpuši galvā, jāiesper pa olām un tādā garā." (No šiem vārdiem var secināt, ka F dzimums Cibā ir ne vien vairākumā, bet arī labumā.) Manuprāt viņam atkal sagribējās dalīties. Gan jau, ka šo divu mēnešu laikā viņš ik pa laikam ieskatījās Cibā, savu labāko draugu žūrnālos un juta vēlēšanos to tomēr tā neatstāt. Nepazust.
platinum: "Rakstīt – tā ir viena no iespējām Būt." (nu kā viņu var nemīlēt..?)

Esmu sapratis, ka ik katru no mums var salīdzināt ar vulkānu, bet es pats gribētu būt pasaules valdnieks – pasaku teicējs. Nav skaidrs, ja?
Vulkāns var gulēt mierā un klusumā gadsimtiem ilgi un nevienu neuztraukt. Taču tas būs miris tikai tad, kad par to aizmirsīs. Līdz tam tas Ir. Vai tas ir aktīvs vai ne, nav svarīgi. Tas Ir. To var kaitināt, taču nevajag. Labākajā gadījumā, niknuma brīžos tas laidīs tikai gāzes. Sliktākajā – .. Žils Verns uzspridzināja savu Noslēpumu salu, atstājot tikai mazu klints gabaliņu. Nu, jā, un arī karstums – kā ar sasalušu siržu atkausēšanu, nosalušu roku sasildīšanu, mīlas iekvēlošanos..? Šiem un daudziem citiem šādiem salīdzinājumiem ir vajadzīgs otrs "vulkāns" blakus.
Damien Rice – «Don't build your world around, volcano's melt you down.»
Pasaku teicējs. Viņš taču ir kā dievs. Vai Dievs. Vienalga. Izlemj citu likteņus kā pašam tīk. Lielais Scenārists. Vai pasaku teicējiem ir jābūt atbildības sajūtai? Vai viņu vārdiem ir jābūt pārbaudītiem, patiesiem? Viņi var radīt citas pasaules, labākas vietas, piešķirt brīnumainas spējas, kuras vienmēr kāds ir vēlējies. Kurš gan negribētu kļūt neredzams? Kurš gan negribētu lidot, pārvērsties par ko vien vēlas? Uzvarēt ļauno divpadsmitgalvaino pūķi un izglābt princesi. Apmuļķot velnu un atbrīvot karaļvalsti. Būt pasaku teicējs pasakai ar sevi galvenajā lomā un laimīgām beigām..