Es mīlu šo zemi. Man sāp, iedomājoties, kā cilvēki jūtas, kad ir izmisumā, piemānīti, piedzīvojuši nelaimi, negadījumu, piekrāpti vai vienkārši, kad ir vientuļi. Un ļoti, ļoti man sāp un aiz bezspēcības gribas raudāt, kad redzu veikalā dienas laikā vīrus spēka gados, solīdās cilvēka parastā drēbēs, kurš pērk šņabi, pērk alu. Es atbaucu uz Talsiem (es mīlu šo pilsētu. No visas sirds un gribu, kaut varētu šeit dzīvot un kaut mana meita varētu šeit augt.) un 2 dienu laikā esmu redzējusi jau vairākkārt kā tiek pirkts alkohols. Ne uz tusiņu, nē. Omīte nopērk alu GARAIS. Vīrs nopērk zaceni un šņabi. Un tā joprojām. Un es iedomājos, cik gan bieži tas īsti notiek – ko pārdevējas ikdienā redz un kādus secinājumus var izdarīt?

Un man sāp, jo es neticu, ka šie cilvēki ir alkoholiķi un labāk dzer, nekā piepilda savu dzīvi ar citām lietām, darbiem, vērtībām. Var jau būt, ka esmu naiva un Latvijā palikuši tikai pļēguri, bet es ticu, ka mums apkārt joprojām ir ļoti daudz spēcīgu, strādāt gribošu cilvēku, kuri savas asaras slīcina glāzē, bezspēcības asaras. Cilvēks ar 2 veselām rokām, kājām un ģimeni grib būt noderīgs savā vietā un būt.

Es nevaru iedot darbu. Bet es varu un gribu izcelt mūsu valsts, tautas spēku un nozīmi! Dot ticību un cerību, ka viss vēl nav zaudēts! Un es to varu, jo man ir iespējas rīkoties. Pilsoniska sabiedrība. Ticība sev un valstij. Patriotisms. Uzdrīkstēšanās. Pašapziņa. Motivēšana.

Ar reklāmu un mārketingu var ietekmēt pircēju prātus, bet var arī popularizēt lielās vērtības, atgriezt ticību, piederību, dot vēlmi darboties un uzdrīkstēties. Mums nav piederības un mīlestības sajūtas. Es saku caur sevi, bet redzu, lasu un jūtu, ka ne es viena tāda. Mēs neesam vieni. Un mēs varam daudz.

Šodien ir Latvijas neaktarības atjaunošanas 22. gadadiena! Un tas ir tikai sākums.

Kad ir laiks rakstu citur: http://dzivenotiek.wordpress.com . es pati te nāku un palasu friendlisti, bet, ja godīgi, man no tās interesē tikai kādi 2-4 cilvēki. lapsa123, viens no tiem esi Tu :) Kāpēc to tā uzsveru - jo vēlos, lai Tu to zini :)

Mēģinu sākt rakstīt citur: http://dzivenotiek.wordpress.com

Mīlestība ir daudz svarīgāka jeb kā iepazīties ar kaimiņiem


Piektdien bērnu nepalaidu uz b/d – alerģijas saasinājums: uz rokām nu jau vairākus gadus neredzētie pleķi un vaigi arī kā rozes Jutos atkal viegli izsamisusi par šo faktu, bet nu neko. Saldumus nost (rada saasinājumu), visus produktus, kuros ir gana daudz krāsvielu, konservantu un citu sū** nost (bērnībā meita bija kā barometrs – iedod tik viņai jogurtu vai ko citu, kurš nav organismam draudzīgs un pumpas uzreiz klāt). Protams, alerģijas iemesli ir jāskatās dziļāk un arī šī bilde man ir +/- skaidra, bet nekas nav risināms uzreiz un ātri.

Vārdu sakot, meita nebija b/d, bet tā vietā dienu pavadīja ar omi un bija sataisījusi daudz vēstules. Kā viņa man teica – tajās esot teikts, ka mīlestība ir daudz svarīgāka par dusmām, bet man to saturu nerādīja. Esot jāmet pastakstītēs, lai cilvēki arī to zinot un atceroties, citādi viņi esot to aizmirsuši un pārāk daudz dusmojas. Arī man tāda vēstule bija sagatavota.


Pilns teksts: dzivenotiek.wordpress.com

e-pasts ir, twitter konts ir, līdzko uzlikšu kaut kādu vismaz mājas lapu, tā palaidīšu šo ziņu aktīvāk. Un, ceru, ka būs sekotāji, noderīgi ideju prāti un darbrokas. Pirmie jau piesakās :) Kādam tā būs iespēja mākslinieciski izpausties, saliedēties, kādam citam izmēģināt organizatoriskās dotības, bet visiem kopīgi - akcentēt valodas lietojumu praksē. katrā ziņā bez agresijas, bet ar noteiktību. Sabiedriskajā telpā vispirms ir jāatskan valsts valodai!

Vai ir arī video, sociālo mediju aktivitātes PAR latviešu valodu (pretēi šim Linderman materiālam)?

Es maz esmu saskārusies ar krievu valodu Latvijā, jo pamatā esmu dzīvijusi Kurzemes latviskajā daļā, bet kopš esmu Rīgā mani krievu valoda gadnrīz gāž no kājām. Tas pats par sevi vēl nekas, cilvēki var runāt savā dzimtajā valodā, bet mani TRACINA, ka nav cieņas pret latviešu valodu un ka daļa krievvalodīgo jau tic, ka nav vairs ilgi jāgaida, kad divvaldoība būs Latvijā, ka Latvija ir viņu mājas arī tajā nozīmē, ka latviski te nav jārunā! Un man par to sāp sirds un mani tas uztrauc! Nav vērtību, nav cieņas! Rindās, narvesenos, autoostās, jaunagada sarīkojumos publiskajās vietās, visur! Pat bērnu slimnīcā mani no rīta māsiņa uzrunā " mammačka, kak vam udobna gavarit"?


Es vakar biju ar bērnu uz it kā skaistu ledus šovu - izrādi arēnā Rīga "Alise Brīnumzemē". Pirms izrādes gribēju nopirkt končiņas un piegāju palūkot piedāvājumu - man aši no letes otras puses pieskrien klāt priecīga meitene un tikpat priecīgā balsī saka "zdrastvuķi"! Es gandrīz apsēdos. Stingri atbildēju Labdien un aizgāju. Sākās šovs. Puse šova krieviski. Nu, ok, viesmākslinieki. Bet kaut kā peŗkot biļetes par 20Ls/gb nepamanīju norādes, ka šis ir kaut kāds dublētais pasākums, ka projkecijas būs krievu valodā un bērns man prasīs, ko nozīme tas un tas. Mierinu sevi, ka esmu pārāk piekasīga, ka tā tak ir māksla, šovs un katrai uzstāšanās reizei tak netulkos visas projekcijas! Bet, kad noslēgumā visus aktierus mikrofonā izsauc, nosauc vārdā, apraksta viņa sasniegumus TIKAI krievu valodā, man apskrējās dūša... par daudz, sabiedriskajā telpā krievu valodai atlaides ir par daudz!

Es neesmu pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, bet es esmu PAR pamatvalodas cienīšanu! Mūsu zeme ir Latvija, mēs esam latvieši, mūsu senči ir miruši tādēļ, lai mums būtu šī valsts un valoda! Ir 21. gadsimts, tautas sajaucas, krievvaldoīgie Latvijā ir daudz, jā labi, bet cieniet šo valsti tomēr! Latviešiem šī ir vienīgā etniskā dzimtene! Bet es saprotu arī otru pusi - ja jau latvieši tik ņerks, čīkst un nav spējīgi kopīgi aizstāvēt savu valodu, nāciju un tautu kā tādu, tad tie, kas runā citā valodā un šeit ir gana daudz var nejust nekādu vēlēšanos pakļauties noteikumiem, kurus ir ļoti viegli pārkāpt un dzīvot sev ērtākā veidā.

Vārdu sakot, es gribu popularizēt viedokli par valodas lietojumu, es gribu youtube ar spečīgiem video, es gribu sociālās reklāmas pieturvietās par šo tēmu, es gribu uzlīmes, piespraudes, iedzīvotāju kustības, kas čeko, kur runā ar cilvēku vispirsm LV un tikai tad RUS un kur otrādi. Un to visu popularizēt.

Un atkārtošos vēlreiz: es esmu PAR latviešu valodu Latvijā kā pirmo un vienīgo pamatvalodu un lai VISAS iestādes VISPIRMS pie klienta vērsas LATVIEŠU valodā. Praksē, nevis teorijā.

Un pirmais, kas man vajadzīgs, apzināt jau esošos resursus. Ja tādu nav - varbūt kāds ir ar mani vienās domās un ir gatavs sadarboties, veltot savu laiku šādu vizuālu uzsaukumu un akciju īstenošanai? Es noorganziēt varu. Gan jau nauda nepieciešamākajam arī atradīsies. Vajadzīgs ir tikai laiks un cilvēkresurss darba veidā.

Ziemassvētku naktī Laurai izkrita pirmais piena zobiņš. Jau kādas 1,5 nedēļas tie divi apakšējie knapi turas mutītē un viens nu ir ārā. Otrs ar jauno gadu diez vai sagaidis :)

Hmz, sajūta, ka enrģētiski kaut kas pamainījies. Un vispār nonācu pie visai skaļas idejas, ka izjūtu Latviju :) Kopš nakts uz 18.nov., atkal jūtu enerģijas pieplūdumu un ir vairāk spēka rīkoties, domāt. Tā teikt, valsts ir dzimusi un man atkal ir spēks.
Kaut kur dzirdēju, ka Latvijai augusta mēneši vēsturiski ir smagi. Manā dzīvē arī. Un šogad no augusta līdz novembra vidum vispār bija alo-alo galīgi smagi. Norakstīju uz pārslodzi un vides maiņu, bet varbūt tā ir mana enerģētiskā saikne ar šo valsti?

Nu, labi, labi, izklausās, ka galīgi esmu saspiedusies. Bet ar katru dienu arvien vairāk saprotu to valstiskuma, aktīvās sabiedrības, vienotības nozīmi un sajūtu, ka gribu, varu un man vajag tajā iesaistīties. Turklāt vakar, braucot mājās no 18.nov. pūļa krastmalā, man radās vienkārša ideja. Tik vienkārša, ka vienkāršāk nav, kur. Bet, tā kā man patīk skatīties 5 soļus uz priekšu un fantazēt par to, kā būtu, ja būtu, ideja ar katru mirkli sāk šķist arvien interesantāka. Tīri kā tāds sociāls projektiņš, kurš var arī sevi atpelnīt.

Starp citu, lapsa123, es Tavu auto šopēcpusdien redzēju pie maximas. Vismaz, mašīnai ar 5santīmu apdruku noteikti ir jābūt Tavējai :)

Rīga - Talsi šoseja, vides reklāmas, braucu, stājos, braucu. Bērnam jau līdz brošai. tas saucas pildu mājas darbu reklāmā.
Talsi. Šonakt un rītnakt šeit nakšņosim. Pēdējoreiz tas bija augustā. Māja izkurīnāta, kaķi joprojām dzīvi un paldies par to kaimiņiem. Viss Talsos kļuvis maziņš. Bet es jūtos kā mājās. Kā miera vietā. Rīgā tā nav. Rīgā nekā nav no manis un nekas nav mans un neko es tur neavru grozīt. Rīgā ir omes pasaule, es tajā esmu viesis. Bet šobrīd tā tam būs būt.

Bet tagad esmu atkal Talsos. Savos mazajos un mīļajos. Sirds ir te. Vakarā biju pie kaimiņienes uz tēju, konjaku un klaču. Sirdī dur kā ar nažiem - viņas bērni aug, pilna māja bērnu draugu, un Laurai tas viss zināms un draudzīgs. Bet Rīgā mums nav nekā. Rīgā ir darbadienas nonstopā.

mamma atgriežas no Norvēģijas trešdien. Nezinu uz cik ilgu laiku. Laura ļoti gaida.
Tā gribētos, ka uz Talsiem sanāktu atbraukt biežāk. Pa nedēļas nogalēm. Bet nu, dzīve rādīs. Šobrīd viss ir aizplānots un pārplānots līdz riebumam.
Bet tajā visā arī daudz kas ir labs. Man tikai jāievelk elpa un jāatrod līdzsvara punkts sevī :)

Meklēju kaut kādu rīku, ar kuru var vienkārši izveidot e-brošūras PDF formātā.
Mana vajadzība ir: izveidot informatīvu brošūru, kuru varētu skatīties un, ideālā gadījumā arī šķirstīt, elektroniski. Piemēram, kā šo.
Esat ar šādu lietu saskārušies un varat man ko ieteikt?

Iesakiet, lūdzu, mūziku, kurā dominē saksofona izpildījums?

Vai tu esi iedomājies, ka kādam var pietrūkt tieši tik daudz mīlestības, cik tu nokautrējies viņam atklāt un paust pavisam ikdienišķā veidā? Nekas uz Zemes cilvēkam nav paturams. Tikai savas vientulības apziņa ir vienīgais paliekošais visā mainīgajā. Trausli kopābūšanas mirkļi pret laika nežēlīgiem sitieniem. Pulkstenis ir nepielūdzams. Tas, pārņēmis vadību, par katru sava pulsa sitienu pedantiski saīsina man atvēlēto ceļa sprīdi nepielūdzamā vienaldzībā.


Viss, kas ar tevi dzīvē notiek, tev šķiet normāls līdz brīdim, kad iegūsti pavisam atšķirīgu pieredzi. Nav nekā briesmīgāka šai dzīvē par bez mīlestības vadītu mūžu. Kā tev iemācīties parādīt savu mīlestību, ja tu pats nekad neesi mīlēts? Vai tev, kurš nekad netiki samīļots, liksies dabiski samīļot kādu citu? Visticamāk, tu jutīsies neveikli un tev būs kauns to darīt. Bet kādam tā visa tik ļoti pietrūks...


Būt par tuvinieku. Justies vajadzīgam, nepieciešamam un pieņemtam. Būt kā dāvanai ? allaž labai un gaidītai. Atdūries pret pretenzijām, sašķīst prieks, nodziest vēlme un nocietinās dvēsele. Mīlestība ir brīvas gribas akts. Nav iespējams mīlēt to, kas šo mīlestību pieprasa. Ja ar labvēlību neapmainās, ja ar aizdomu pilnu skatienu uzmana viens otru, tad kur te lai patveras prieks? Vai kāds ir ideāls, ka būtu pelnījis ideālu?


Pacelt roku, lai noglāstītu, izstiept plaukstas, lai apmīļotu, piekļaut sev, lai mierinātu. Tikai ar tuviniekiem cilvēks nejūtas vientuļš. Tikai tas, kurš tiek pieņemts, jūtas par sevi drošs. Un viņam ir svarīgi, lai kāds to apliecinātu. Nekādi pasaules labumi nespēs aizstāt ikdienišķu maigumu...


/Gunta Kraulere no eseju krājuma "Uz degoša tilta"/

Bonusā visam, abi apakšējie gudrības zobi lien laukā no savām vietām. Lieli un veļas pāri visai zobu rindai. No sākuma domāju, ka man sāp kāds caurs zobs, bet izrādās gudrībnieki mēģina izspiest parastos zobus. A man likās, ka viņi smuki izauguši un viss.
Zobārste negribēja raut, teicās, ka apakšžokļa zobus lai labāk rauj cits ārsts, bet tas strādā tikai 1-2dienās. Un šonedēļ esmu nokavējusi.

Kā atver logu vai kādu brīdi durvis pastāv vaļā (un privātmājiņai ar dāzu un maziem bērniem visriņķī tas ir loģiski - durvis vislaik ir vaļā), tā mušas salido. Spēju tik slaktēt. A ja to nedara, tad ātri vien pat apsēsties nevar, lai viņas neložņātu man pa ķermeni! Un tā nu es vislaik ar mušu sitamo...

Biju pēkšņā un neplānotā 7 dienu ceļojumā uz Ukrainu.

man tiešām STEIDZAMI ir vajadzīgs Outlook 2010 (konkrēta darba izpildei līdz pirmdienai, kur jāizgriež attēli no 2010 outlook vides. Biju domājusi, ka man ir mājās disks ar 2010 oficu, bet izrādījās, ka nav un tagad esmu prom no darba vairāk nekā 100km. laiks iet, zeme deg un sāk likties, ka vienīgais variatns ir doties atpakaļ uz darbu...))

Novilku Office 2010 triāla versiju, bet tur Outlook nav iekļauts! Velku citu, kur aprakstā mināts, ka outlook jābūt, bet nav!

Kaut ko meklēju torrentos, bet es nekur neesmu reģistrējusies un brīvpieejas torrentos visādi errori un kas tik vēl ne un vienalga nesanāk.
kamēr man kaut kas velkas, paralēli mēģinu zagt bildes no office helpa, bet man vajag arī tādus attēlus, kas tur nav jau sagriezti...

Varbūt kāds var palīdzēt un padalīties ar konkrētu linku? ļoti vajag. Citādi var sanākt pamatīgas nepatikšanas :(

Un vēl es šodien atklāju savu peldsezonu. Ūdens silts, tiesa, virskārta tikai ;) Un tik maigs un mīksts... mm :)

Beibe pozē


Beibe ar citām beibēm

pilnīgi grūti koncentrēties darbam: mūzika vienkārši paņem un nes. un gribas tam ļauties. pa visu ķermeni vibračijas skrien.
http://www.wix.com/eltonluz/music

//bet viss sākās ar to, ka vienkārši meklēju skaistu video ar jauku mūziku nodarbības vajadzībām. Tā nu vispirms aizkūlos līdz Ocean Symphony un tad taļāk arī līdz pašam Elton Luz. un gribējās padalīties.

Šobrīd, ko ierakstīt šeit, nešķiet laika zagšana citām, nozīmīgākām lietām, tāpēc:
Sestdien bijām tirgū - sapirkāmies puķu stādus. Divos piegājienos gājām uz mašīnu ;) Ļoti mīlīgi izskatījās, kad Laura nesa kastītes, pilnas puķu stādu :) Puķu meitene :) Vēlāk vēl ar ritenīti taisījām izbraucienu uz tuvējām siltumnīcām pēc dažiem nokareno puķu podiem.

Tas bija sākums lielajiem dārza darbiem :)

Tad sākām apkopt dārzu - pļavām zāli, rakām zemi, stādījām puķes. Tagad man mājas priekšā būs daudz lielāka puķu dobe, kā līdz šim.
Pa vakardienu to visu paspēt nevarēja, tāpēc viss turpinājās arī šodien. Darbojoties pa dārzu, sanāca uziet diezgan daudz mazos gliemezīšus. Laura šķita interesants atklājums, ka tai gliemezīša čaulā ar īsts, dzīs gliemezītis - nesa istabā sildīties, auklēja pa rociņām :) Bet vakardien nevienu no čaulas izlienam tā arī nesagaidīja. Bet šodien uz tikko stādītajām puķēm viens šāds gliemezītis bija uzrāpies un Laurai tad bija lielie brīnumi :)

E. Šajās dienās, pareizāk jau visu maiju ir pamatīgi jāmācās. Šodien dienas vidū iebrauca pie mums - ar mācīšanos lāga nevedoties, tāpēc labāk salabošos man to dārza šļūtenes krānu, par ko biju ieminējusies. Rezultātā izgrieza arī rozēm visus atlikušos nokaltušos zarus(?), ieskaitot izvilka visus rožu zaru ķemurus no mājas un šķūnīša jumta un to visu akurāti sagrieza mazākos gabaliņos ugunskuram. Es iesāku izgriezt nokaltušos zarus ķiršiem un to visu kopā plānoju šovakar sadedzināt. Taču pēcpusdienas/ vakara lietus šo ieceri izjauca. Toties es paspēju gandrīz visas puķu dobes sataisīt. Laika ziņas sola, ka tagad ilgstoši līšot. Ej nu sazini, kā tur būs. Ja rīt nebūs skaidrs brīdis sastādīt atlikušās puķes, tad viņām būs mani jāgaida līdz nedēļas nogalei.

Bet par pārējo - tā visa ir tik daudz, ka man nemaz roka neceļas pierakstīt savas dzīves ritējumu. Viss notiek nežēlīgā tempā un intensitātē. Nesūdzos, ir interesanti.
Ir arī pāris visai pamatīgi samudžinājumi un sarežģījumi. Lai iet laiks, redzes, kā viss saliksies pa plauktiņiem. bet par to, kas nesaliksies, man būs izkristalizējies konkrēts plāns un apņemšanās/drosme, kā rīkoties. Šobrīd vēl ir pārāk daudz mainīgo lielumu.

Šodien slēpnī atradu vienu TRACKABLE. maz ko saprotu, bet savācu. Tikko izpētīju un secināju, ka man tagad ir jādodas lidot, jo šis tracakble vēlas lidot un fočēties ar saviem lielāķajiem brāļiem. Ha. Nu, a varbū jāpapēta ryanair maršruti, mošķa pa kādu 5-īti var arī kaut kur aizlidot uz norveģijas/ zviedorjas pusi (jo šitā mantiņa atceļojusi no Eiropas gala).

pie viena pati būšu pirmo riezi mūžā lidojusi. un darbiņu padarījusi :)

pirms pusotra gada sāku interesēties par geocaching, bet tā arī par interesi tālāk netiku.

Šodien sākām. iesākumā ar riteņiem apbraukājām Talsos esošos slēpņus. Tagad ir labāka nojausma par to, kas un kā.
Ir arī laba mācība - necensties steigt pa īsāko ceļu - rezultātā var piemērkt pilnas kājas dubļu, kas pamatīgi smird pēc tā, kas nāk no tualetes. Un tas viss pilsētas ezera krastā. vai tur tiešam viss ar sanitārajām normām kārtībā???

Rīt (šodien) braucam uz Rīgu, uz muzikālo izrādi bērniem "Velniņi". Tas ir, braucu es, Laura un E. ar saviem puikām. Esmu sastādījusi slēpņu sarakstu, ko vajadzētu paspēt paķert. tad ja umanīs, cik no tā visa sanāks.

bet šodien bijām uz Kuldīgu aizlaiduši mazas, jaunas dzīvības raudzībās :) un pēc tam piestājām Ventas rumbā. Bet tur tiešām skaisti :)