x-ƒ (x_f)

x-ƒ: D#20: Viņš sacīja: Audziet un vairojieties, un piepildiet zemi!

14. augusts, 10:38 am, 4 atsauksmes / pievienot vēl

Kaut kad, klīstot pa internetiem, atradu rakstu par tomātu pavairošanu ar spraudeņiem un tad vienubrīd arī nolēmu to izmēģināt. Tomātiem aug paduses, kas lielākoties nav visas nepieciešamas, jo tik daudz lieku galotņu atņem spēku augļu gatavināšanai, tāpēc no tām regulāri jāatbrīvojas. Nu, redz, un izrādās, ka tomāti patiešām viegli apsakņojas. Pirmās divas galotnītes uzreiz iebāzu podiņā zemē, turēju to mitru un, tā kā nekas nenovīta, tad bija aizdomas, ka tur zem zemes tiešām kaut kas notiek. Pēc tam pārējās atvases, kas bija izaugušas lielākas laikus nepamanītas, vienkārši ieliku burciņā ar ūdeni – tās apsakņojas nedēļas laikā un tad var bāzt zemē. Tagad man tādi aug jau vairāki, daži zied, ir arī aizmetušies augļi. Man gan teica, ka tur diez vai paspēs kaut kas izaugt un nogatavoties, bet nekas – tie ir stādi par brīvu, mēģināt var mierīgi. Vienīgā problēma, ka nav ne jausmas, kas un kur tagad par šķirni aug, jo to es, protams, nepiezīmēju.

Vēl lasīju, ka tādā veidā tomātus iespējams pārziemināt iekštelpās – kā izaug pārāk garš, tā galotni nost, apsakņo un turpina no jauna. Nu, tas var būt noderīgi, ja iepatikusies kāda hibrīdā šķirne, jo no sēklām to otrreiz vairs nevarēs izaudzēt. Līdzīgi varot darīt arī ar papriku un baziliku, taču to neesmu mēģinājis. Man gan ir šaubas, vai tas tiešām ir izdarāms, jo bez pietiekama dienas ilguma tie ļoti ātri izstīdzētu, turklāt reāli jau pie mums tāds process ilgtu no septembra beigām līdz maijam – septiņi mēneši ir pārāk daudz darba. Ar kaut kādiem pundurtomātiem, kas paredzēti audzēšanai uz balkona, gan varbūt.

Pavasarī vēl pirms salapošanas sagatavoju spraudeņus upenēm, jasmīniem (filadelfiem), baltajiem grimoņiem un vēlajiem ceriņiem. Tie dzīvoja podiņos kopš pavasara, un tagad nesen pārstādīju dobē brīvdabā. No tiem lielākā daļa tomēr aizgāja bojā, no katra veida atlika vien četri, pieci. Droši vien vajadzēja laistīt biežāk.. Grimoņiem un upenēm saknītes ir pavisam normālas, bet jasmīniem un ceriņiem tās ir tikpat kā nekādas. Tā arī nav skaidrs, kāpēc tie vispār vēl ir dzīvi, bet – mazs zariņš ar lapiņām ir un novītuši vēl nav, tā ka pagaidām dzīvo.

Pie šīs pašas tēmas var piebilst, ka tieši to pašu var darīt arī ar fizāļiem. Mana fizāļu raža šogad laikam būs tikai kādi 30% no sākotnējās, jo tiem virsū uzgāzās ābeles zars no pašas galotnes – neizturēja ābolu svaru. Pavisam tos neiznīcināja, bet pamatīgi apskādēja gan. Nolauztos lakstus ieliku ūdenī ar domu "a ja nu" un tie tiešām arī apsakņojas – lai gan tas notiek lēni. Pagaidām tikai divus iebāzu zemē.

.: vienu ziemu tā..

14. augusts, 11:57 am, 1 atbilde / atbildēt

vienu ziemu tā izdarīju ar baziliku - nekas neizstīdzēja, jo augs diez ko pats neauga pa ziemu, pavasarī atsāka un tad ātri sakuploja, nu vismaz ātrāk, nekā, ja pavasarī no sēklas audzētu.
 
x-ƒ (x_f)

x-ƒ: Jā, es to vairāk biju..

14. augusts, 2:21 pm, atbildēt

Jā, es to vairāk biju domājis tieši par tomātiem. Bazilikam laikam labāk der tāds saules trūkums. Iespējams, ka arī temperatūras pamainīšanās to aptur un attur no augšanas.
 
Pātaru Ansis (kuminjsh)

Pātaru Ansis: Manam tēvam kādreiz..

15. augusts, 2:36 pm, 1 atbilde / atbildēt

Manam tēvam kādreiz bija tomātu krūms uz palodzes, gan ar mazajiem ķirštomātiņiem - deva ražu divus gadus, pēc tam gan nonīka.
 
x-ƒ (x_f)

x-ƒ: Kaut kur lasīju, ka..

16. augusts, 9:47 am, atbildēt

Kaut kur lasīju, ka tomātu sakņu struktūra ir tāda, it kā tie būtu daudzgadīgs augs.
Tā ka tie var, tiem vienkārši neļauj – laiks, dienas ilgums, temperatūra vai vēl kas.