x-ƒ (x_f)

x-ƒ: Dodiet mums maizi un izklaides!

2005. gada 8. decembris, 1:58 pm, 50 atsauksmes / pievienot vēl

Pirms gandrīz trīs mēnešiem agrā rītā lasot “Kultūras Dienu”, man nācās nevāji sašust. Dažas stundas vēlāk tam sekoja arī ieraksts manā žūrnālā.

Pirms kāda mēneša vai nedaudz vairāk gūglējot kādu vārdu, nejauši atradu diskusiju “Necenzēti vārdi un izteicieni televīzijā un presē” Valsts Valodas komisijas mājaslapā. Interesanti taču. It sevišķi, ja tur ir arī piemēri. Atgādināja Lennenbergas Emīla labos nodomus, mācot savai mazajai māsiņai visādus ne-labos vārdus, kurus tā noteikti un nekad nedrīkst lietot. Padalījos ar linku, kopā ar antikristu izstudējām visu līdz beigām, un kopš tā laika viņa mani ik pa laikam nosauc par urīnpakausi. Pēdējā reizē pat piebilda, ka tas ir viņas favourite. Es vēl neesmu atradis pietiekami labu vārdu, ar ko atbildēt.

Tagad pāršķirstot citu “Kultūras Dienu” (19. novembra), atradu kādu rakstu, kas veltīts tieši šai pēdējā laika problēmai parādībai, rupjībām sadzīvē un kultūrā. Tātad ne es viens jūtos.. ēmm.. šī fenomena aizkustināts. Raksts ir diezgan neinteresants un tukšs, interesantākā daļa bija četru kulturālu cilvēku atbildes uz jautājumu “Kāpēc necenzēti vārdi droši ienāk kultūras telpā?” Lūk, viena.

Pauls Bankovskis, rakstnieks
(..) Vārdu izvēli nosaka vien tas, ko tu vēlies pateikt. Un kam tu vēlies to pasacīt. Ja tu esi rakstnieks un raksti nevis par abstraktām nekurienē mītošām būtnēm, bet noteikta gājuma ļaudīm, jālieto šiem cilvēkiem raksturīga izteiksme. (..)

Tas ir stulbums! Tas nozīmē, ja jau es lasu šī rakstnieka tekstu, kurā ir rupjības ("šiem cilvēkiem raksturīga izteiksme"), tad tas ir īpaši man pielāgots teksts. Uzrakstīts tik prastā, vienkāršā valodā, lai pat es saprastu! Kāda cieņas izrādīšana man..

Personīgi es to uztveru kā visatļautību. Un izlaidību (lol). Piemēram, nu jau leģendārajā raidījumā “100 grami kultūras” viena no raidījuma viešņām tā arī pateica, skatītājs ir lohs. Laikam tiešā ētera vilinājums bija tik nepārvarams.

Tas patiešām ir stulbi. Lai arī daži gaisa jaucēji vēlas revolūciju –

Maija Baltiņa, valodniece
(..) Bet šoreiz viss sākās ar Riharda Bargā dzejas rindām: “Vienmēr es neesmu tāds / Mīlestība dus manās karstajās krūtīs.” Tās es atradu viņa tikko iznākušajā krājumā Labi, un tās man šķita pārsteidzošas un reizē arī tādas kā palīdzīgas, lai izprastu, kāpēc turpat blakus ir tik provokatīvs teksts: “Es nosvītroju burvīgi un uzrakstīju pretīgi. Jo pretīgi ir stilīgi.” (..)

– liela daļa tomēr vēlas atjaunot sabiedrisko kārtību, kā tas labi redzams mana septembra ieraksta komentāros. (Ja kāds vēlas izlasīt kādu prozas piemēru, tad tam labi noder pēdējā “Kultūras Diena” (3. decembris), kurā ir Kristas Burānes stāsts “Laimīga atgriešanās”.)

♪♬: Bomb The Bass – If You Reach The Border
puasōns (anonymous)

puasōns: "mauku" meklēt Glika..

2005. gada 8. decembris, 2:55 pm, 10 atbildes / atbildēt

"mauku" meklēt Glika Bībeles tulkojumā. Visi pārējie arī ir tikai vārdi. Vārdi, kas noteiktā kontekstā der. Nevajag ļaut vārdiem aizmiglot apziņu.
Dying Bride (heartstripper)

Dying Bride: un Gliks radīja..

2005. gada 8. decembris, 2:56 pm, 9 atbildes / atbildēt

un Gliks radīja mākslu???
vārds ir vistiešākā literatūras sastāvdaļa. ja kādam ir vienalga, ko viņš jauc salātos - sūdus vai burkānus, lai turpina tādā pašā garā un uzskata sevi par ģēniju.
puasōns (anonymous)

puasōns: Gliks radīja latviešu..

2005. gada 8. decembris, 2:59 pm, 8 atbildes / atbildēt

Gliks radīja latviešu rakstu valodu.
Dying Bride (heartstripper)

Dying Bride: Bet mēs taču te par..

2005. gada 8. decembris, 3:04 pm, 7 atbildes / atbildēt

Bet mēs taču te par mākslu, ne? valoda ir valoda, māksla ir māksla.. Ne velti ir tāds termins kā izteiksmes līdzekļi. Arī mūzikā. var jau pie klavierēm apsēsties un ar vienu pirkstu kaut ko saspaidīt vai ar dibenu apsēsties uz taustiņiem un teikt, ka tā tagad ir super duper modernā māksla! Bet tā nav..
puasōns (anonymous)

puasōns: Man gan likās, ka..

2005. gada 8. decembris, 3:23 pm, 6 atbildes / atbildēt

Man gan likās, ka iesākumā runa bija tikai par valodu. Jo par mākslas darba saturu vēl neviens te neko nav teicis. Tikai par šādiem vai šitādiem vārdiem, kas neiet pie sirds. Tas, ko ar šiem vārdiem kāds/ kāda gribējusi pateikt, laikam tad jau vairs nav svarīgi. Ierauga vienu nepatīkamu vārdu, viss skaidrs tāpat.

Mani vienmēr aizkustina ļaudis, kas apgalvo, ka moderno dzeju nelasot, neko tur nesaprotot un vispār - tā esot pilna rupjību. Viņi lasot klasiku (tā nupat TV varēja vērot).

Baidos, ka liela tiesa to, kas ko tādu saka nav lasījuši neko - ne kādu no mūsdienu dzejniekiem, ne kādu no klasiķiem. Vismaz, kopš beiguši skolu. Bet šāda atbilde liekas pareiza. Vai kaut kur noklausīts, ka tā varētu būt pareizi. Iespējams, tai pašā skolā no kādas aprobežotas skolotājas, kas apgalvojusi tieši to pašu.

Lai kaut ko novērtotu un mēģinātu saprast, tas ir jāizmēģina. Tāpat kā ēdiens. Pateikt, ka man tas negaršo, riebjas, bet nepagaršot, ir baigi viegli.

Tāpēc tomēr gribu uzklausīt kādus piemērus. Kas ir tas, kas lasīts, un nav paticis.
Flēra (fleur)

Flēra: man ir viens piemeers -..

2005. gada 8. decembris, 3:38 pm, 2 atbildes / atbildēt

man ir viens piemeers - man nepatika "Mehaaniskais apelsiins". Nu un neko, dziivoju taalaak.

proud to be peevish: Analoģiski. Turklāt..

2005. gada 8. decembris, 3:53 pm, 1 atbilde / atbildēt

Analoģiski.

Turklāt man liekas, ka savam laikam "Mehāniskais apelsīns" piesaistīja tieši ar izteiksmes veidu; savukārt tagad, kad cilvēce ir pieredzējusi "Kriminālo hroniku" un Tarantīno, ar to vairs nevienu nepārsteigsi.
Flēra (fleur)

Flēra: apelsiins esot palicies..

2005. gada 8. decembris, 3:59 pm, atbildēt

apelsiins esot palicies slavens peec Kubrika rezhiseetaas filmas..

sii: bet man likās, ka..

2005. gada 8. decembris, 4:05 pm, 1 atbilde / atbildēt

bet man likās, ka iesākumā bija runa par rupjībām, kas augstu paceltu galvu iemaršē dzejā, prozā, uzrunā mūs no skatuves, TV ekrāniem utt., jo - "bet tā taču runā uz ielas! tā taču runātu attēlot izvēlētais personāžs dzīvē!"
bet vai nav tā, ka karuselis griežas arvien straujāk - jo vairāk visādas lamu vārdu straumes gāžas virsū no visām pusēm, jo vairāk arī cilvēki tās rupjības lieto, jo vairāk tās rupjības iznāk uz ielas un atskan no policista, bankas darbinieka, skolnieka mutes? rupjības - tas tagad skaitās, nu, tā normāli. nu, ja - ikdienišķi. bet man kaut kā liekas nevajadzīgi.
Dying Bride (heartstripper, angel_river)

Dying Bride: Jā, ikdienišķi...

2005. gada 9. decembris, 8:13 am, atbildēt

Jā, ikdienišķi. Prasti. Un mākslā neiederīgi, piekrītu..
Lasi starp rindiņām: angel_river
( (augšup)
Dying Bride (heartstripper, angel_river)

Dying Bride: Vēl pēdējais par šo..

2005. gada 9. decembris, 8:19 am, atbildēt

Vēl pēdējais par šo diskusiju. Beidzot fil.fak., rakstīju bakalauru par jauno dzeju. Izlasīju lērumu. Klāvs Elsbergs, šķiet, ir pēdējais no jaunajiem lasāmiem, kas tiešām izraisa straujākus sirdspukstus un asaras. Visu cieņu, viņš bija kolosāli talantīgs. Kolosāli epiteti un sajūtu uzburšana.
Mūsdienu dzeja nav baudāma - lielākā daļa. Absolūts savārstījums. Visi šie n-tie jaunie vārdi un uzvārdi, kas plūst un mainās, jaunie "dzejnieki" rada zināmu smīnu. Tāpēc es atturos - no visādām dzejnieku organizācijām, no pasākumiem, negribas, lai arī man pielīp tā modernā formas un satura meklēšana. Kas būtībā jau jāmeklē sevī, nevis kāda klaidoņa folklorā. Ja pašam nekā nav, nekādu sajūtu, nekādu vibrāciju, arī radīs viņš tukšu neko. Tomēr zinu, ka ir vēl autori, kas domā līdzīgi man. Tas pats Klāva brālis, Jānis. Ko tur, ir prieks, ka ne visi padevušies masu psihozei. Un piem. Rukšani uzskata par rakstnieci. Tas vispār ir aukstākajā pakāpē anekdote.
Manuprāt reti kas vispār no mūsdienu mākslas ir baudāms. Tiešām tā dvēseliski baudāms. Neko darīt, romantisma laiks jau sen kā aiz kalniem. Bet varbūt nāks postmodernisms..
Lasi starp rindiņām: angel_river
( (augšup)