bet man likās, ka iesākumā bija runa par rupjībām, kas augstu paceltu galvu iemaršē dzejā, prozā, uzrunā mūs no skatuves, TV ekrāniem utt., jo - "bet tā taču runā uz ielas! tā taču runātu attēlot izvēlētais personāžs dzīvē!"
bet vai nav tā, ka karuselis griežas arvien straujāk - jo vairāk visādas lamu vārdu straumes gāžas virsū no visām pusēm, jo vairāk arī cilvēki tās rupjības lieto, jo vairāk tās rupjības iznāk uz ielas un atskan no policista, bankas darbinieka, skolnieka mutes? rupjības - tas tagad skaitās, nu, tā normāli. nu, ja - ikdienišķi. bet man kaut kā liekas nevajadzīgi.