Naktī man bija auksti, gulēju zem divām segām, bet tāpat drebuļi un zosāda pārņēma manu ķermeni. Un tad vēl vēders griezās, likās, ka ir slikta dūša. Sabijos jau, ka rota vīruss būs mani apciemojis, bet nē, tagad es pamodos un jūtos visnotaļ labi. Cik nu labi šodien es varu justies.

Nogulēju pirmo lekciju, tagad taisīšos uz otro, būs bišk svaigāka galva rakstot tos kd. Kaut gan nu nez, man daudz kas ir aizmirsies pa šiem diviem gadiem. Varbūt nekaitētu tās papildus lekcijas tomēr apmeklēt.

UPD. Nekur netaisīšos, sēdēšu un mācīšos, iešu tikai uz kontroldarbiem. Jā, esmu pelnījusi pērienu.

Esmu nogurusi. Nezinu ne iemeslus ne vaininieku, bet jūtu nogurumu, apnicīgumu pilnīgi visā. Šī ziema ir ieilgusi, un man tas riebjas, es gribu pavasari, sniegpulkstenītes, maijpuķītes, siltumu, ilgākas dienas, vairāk saules, vairāk smaidu, vairāk krāsu. Nost ar ziemas zābakiem, cepuri, mēteli, īsām dienām, pelēcīgu ikdienu!

Gribētos ar Evitu kaut ko sadarīt. Ar tēti. Man ir tik šausmīgi žēl, ka šis laiks paiet tā, ka viņi visi ir tik tālu. Jo man ikdienā tieši pietrūkst dzīvās komunikācijas, kopīgas kautkādarīšanas.

Rītdiena būs hc - lekcijas no 8:30 līdz pat 18:10. Un pēdējā lekcijā 1h30min būs divi kontroldarbi. Pašlaik es nezinu, kā man izdosies neaizmigt un svaigu galvu uzrakstīt tos kd. Ja tie netiks uzrakstīti vismaz 70% pareizi, līdz semestra beigām otrdienās būs jāapmeklē lekcija no 16:30-18:10. Tā kā es to ļoti negribu darīt, tad es ļoti centīšos tos uzrakstīt labi.

Āh nu jā. Man taču rit pirmā mācību nedēļa pēc brīvdienām. Varu teikt vien to, ka man grūti ieiet šajā ritmā. Man tā nāk miegs. Nevaru sagaidīt brīvdienas, tad es plānoju uzmeistarot torti. Un jā, mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties, lai otrdien varu labi uzraktīt divus kd. Ja tie tiks labi uzrakstīti, tad es būšu brīva no to lekciju apmeklējuma.

Kaut kā dīvaini runāt ar kursabiedru, skatīties viņam acīs, bet viņa skatiens ir vērsts zemāk. C'mon!

 Tātad - sesija jau kādu laiciņu nokārtota (vīī), brīvdienu nedēļa pagājusi, esmu paciemojusies pie savējiem apmēram 4-5dienas. Pārliecinājos, ka ilgi tur būt es nespēju. Pa šo laiku esmu pieradusi pie sava dienas ritma, ēšanas ritma un vēlmēm, vārdu sakot pie patstāvības. Nu un viņi ir tie, kas vienu reizi kaut ko piedāvā, es jauki atsaku, atkal piedāvā, es atkal jauki atsaku, atkal piedāvā, es saku, ka jau teicu, ka nē, un tad šie beigās kaut ko nomurmina un apvainojas/sadusmojas, es jau nemaz nerunāju par to, ka tētis analizē katru manu ēdienreizi, kādus vitamīnus es uzņemu vai neuzņemu utt. Nu nepatīk man tāda uzraudzība, kā nekā man pašai sava galva uz pleciem, pati esmu lieliski informēta par uzturu, uztura virzieniem, nepieciešamajām barības vielām utt. Galu galā es pati zinu labāk, ko man vajag. Labi viss, punkts, iziets etaps. Un dažas dienas jau var paciest. Būtu jau ciešamāk, ja es tik ļoti nenoilgotos pēc J. un Robja. Jau tās pašas dienas vakarā man viņu pietrūka.
 
Un rītdien man atsāksies mācības, man būs brīvas pirmdienas, bet lekcijas bieži vien sāksies 8:30, tas man nepatīk, jo man patīk labi izgulēties. Otrdienas ir ļoooti pārbāztas, manis pēc pirmdienas varētu nebūt brīvas, bet nu vismaz pārējās dienas būtu balansētas.

Un mani sāk kaitināt šis avatars, nu goda vārds, bet pašlaik man nav laika pievērsties sava bloga izdaiļošanai, ak tu neraža!

Tas ir šausmīgi! Man šodien ir pēdējais eksāmens, man kūp smadzenes un nenāk miegs. Aizgāju gulēt ap 00:30, visu laiku līdz ~3iem grozījos un nevarēju aizmigt. Ienācu dušā, nomazgāju matus, padzēru kakao, sēžu netā un domāju, ko es šodien spēšu izdarīt. Man liekas tas ir no uztraukuma, nez. Nu būs di*sā, dēliņ!
Bet ir viens pluss tam, ka es grozījos un nevarēju aizmigt. Es izdomāju algoritmu programmēšanas uzdevumam, kuru pirms tam nesapratu, šajā ziņā esmu kabacis, jā. Jācer, ka mana loģiskā domāšana nebūs aizmigusi, tad vismaz kaut ko saštukošu un tikšu cauri sveikā.

Eksāmenu nokārtoju, viss ir kārtībā! :)
Izvilku tādus jautājumus:
 6.Loģiskie elementi, to apzīmējumi shēmās, realizācijas piemēri.
Tas jau bija easy, uzzīmēju šim loģiskos slēgumus, pastāstīju par and, or, nand utt. loģiskajām operācijām. Pastāstīju par lauku tranzistoriem, darbības principu.
 12.Loģiskās un pabitu loģiskās operācijas skaitļojamajās mašīnās.
 Sākums līdzīgs kā iepriekšējā jautājumā. Nu un tad par operāciju izpildi pabietiem (jā, pa bitiņiem pildām).
 40. Komandas izpildes soļi. Konveijerizācija.
Tas bija tas jautājums, kur nedaudz iekritu, bet tomēr tiku cauri sveikā.

Norunāju apmēram 40min.

Šonakt aizmigu ap 3iem, 6:00 cēlos augšā, taisījos, ēdu un gāju/skrēju uz LU pierakstīties eksāmenam. LU biju nedaudz pāri 8iem, pierakstījos desmitā. Tas ir slikti, jo gribēju tikt pirmajā sešiniekā (iekšā iesauc pirmos sešus, kad viens iziet, ienāk nākošais, un tā visi nomainās). Šausmonīgi pat domāt, cikos cēlās tie 9, kas bija pirms manis. Un stulbi ir tas, ka agri jāceļ augšā sava personība tikai tāpēc, lai pierakstītos.
Lai vai kā, uzreiz pēc pierakstīšanās gāju mājās un ieritinājos blakus mīlim, kādu stundu veltīju miegam. Pēc kāda laika varētu taisīties uz LU. Novēliet man veiksmi un turat īkšķus! Datorisistēmu uzbūves eksāmens, jā. Pavisam ir 47 eksāmena jautājumi, man ir atbildes prakiski uz visiem, tikai kādas 5-6 ir uzrakstītas čābīgi. Būs jāizvelk trīs jautājumi. Un nedod dies' nostrādās Mērfīja likums, tad būs āmen!

Kā man riebjas tas, ka es atlieku visu uz pēdējo brīdi.

Nu jā, vakar es gāju uz LU (beidzot saņēmos atrādīt operētājsistēmu mājas darbu!), atrādīt savu ubuntu linux live CD. Atnāku ap 12iem, tur pilns gaitenis ar datoru tīklu parādniekiem, kuri pierakstās rindas kārtībā, ak man' dieniņ es nodomāju, pienācu pie trīs kursabiedriem, pajautāju, cik ilgi tas viss varētu vilkties, šamie pasaka, ka grafikā teikts, ka līdz 16:30. Nu labi, laika ir daudz un tas kaut kā jāizmanto, tā kā esmu sieviešu dzimuma pārstāve, turklāt nedēļu nebijusi ārā, beidzot vesela un atguvusi balsi, toties skaļi dārdoša, tad nolēmu aizbraukt uz veikalu, zin kā, šalle jānopērk, lai kakliņam silti un tā. Nu jā, es biju izgājusi ārā ar 2 apsietām šallēm - viena zem mēteļa, otra virs, tā rezultātā man bija visnotaļ ierobežotas spējas grozīt galvu, un, ja vajadzēja to pagriezt, tad bija jāgriežas visai, ha, bet toties silti, jā. Rezultātā es nopirku jauku zilu jaciņu un vēl šo to (cenzēts). Un pēc 17iem biju LU, ar iepirkumu maisiņu, un atrādīju savu mājas darbu, tas ilga vien pāris minūtes. Vakarā uztaisīju vakariņas - gaļu un šampinjonus saldā krējuma, siera mērcē ar kartupeļiem un dārzeņu salātiem. Dažreiz man patīk gatavot, bet tas ir ļoooti dažreiz. Un šodien es uzcepu kanēļmaizītes.

Izprintēju eksāmena jautājumus un atbildes, 41.lpp, man iekšā sēž baiļu rūķis.

 Varētu teikt, ka man beidzot ir daudzmaz normāla balss, kakla sāpes atkāpjas, tā vietā es patērēju lielu daudzumu papīra kabatlakatiņu, un klepoju tā no sirds.
 Trešdien plānoju iet kārtot datorsistēmu uzbūves eksāmenu, bet līdz tam vēl jāmācās, daudz un dikti. Un tam es plānoju veltīt rītdienu. Žēl, ka slinkumu nevar ieplānot, tas nāk kad grib un paliek cik ilgi tam kārojas.

Esmu ataudzējusi savu dabīgo matu krāsu, un atkal jau kaļu plānus kā to mainīt. Varētu kādu brūno vai uz rižo pusi, ne? Rižo drīzāk ne, mums jau puse no kursa meitenēm ir rižās, nebūs interesanti, ja es pievienošos viņām. Interesantāk būtu, ja man būtu zaļi mati, bet manam klasiskajam stilam tas jau nepiestāvēs.

Paņēmām viņu 4.janvārī. Robīts.


( Vēl bildes )

Šorīt man sāp kakls un nav balss. Tas ir šausmīgi, jo man bija doma piektdien iet kārtot vienu eksāmenu, mutisko. Nāksies vien to atlikt uz pirmdienu, līdz tam laikam cītīgi ārstēties.