Tas ir šausmīgi! Man šodien ir pēdējais eksāmens, man kūp smadzenes un nenāk miegs. Aizgāju gulēt ap 00:30, visu laiku līdz ~3iem grozījos un nevarēju aizmigt. Ienācu dušā, nomazgāju matus, padzēru kakao, sēžu netā un domāju, ko es šodien spēšu izdarīt. Man liekas tas ir no uztraukuma, nez. Nu būs di*sā, dēliņ!
Bet ir viens pluss tam, ka es grozījos un nevarēju aizmigt. Es izdomāju algoritmu programmēšanas uzdevumam, kuru pirms tam nesapratu, šajā ziņā esmu kabacis, jā. Jācer, ka mana loģiskā domāšana nebūs aizmigusi, tad vismaz kaut ko saštukošu un tikšu cauri sveikā.