Beidzot ir klāt  V (Visitors, Atnācēji)  2.sezona.
Citplanētieši cilvēka veidolā atlido uz mūsu planētu, viņu kosmoskuģi ir virs pasaules lielākajām pilsētām, viņi bez problēmām komunicē jebkurā valodā. Viņi dziedē cilvēkus, dalās savās zināšanās, pretī prasot vien niecīgu daļu Zemes resursu. Drīz vien viņi iegūst cilvēku atbalstu, no malas viss izskatās ļoti labvēlīgi, taču patiesībā izrādās, ka atnācēji uz Zemi ir ieradušies citu mērķu vadīti. Izrādās, ka atnācēji cilvēku veidolā uz zemes bijuši jau sen, daži veido slepenu pretošanās kustību. Parastie visitori nejūt nekādas emocijas, taču dažiem neizskaidrojamu iemeslu dēļ tās ir radušās, viņi arī ir tie, kuri cenšas glābt cilvēci, turklāt viņiem pievienojas cilvēki, kuriem jau no sākuma bijušas aizdomas, ka kaut kas nav tīrs. Man nepatīk šausmenes, taču šo seriālu es nepieskaitu šai kategorijai.

Zvanu jau n-tajam internetveikalam, lai dabūtu divus dance pad'us. Un visi sola, ka pirmdien būs. Acīmredzo viņiem ir viens piegādātājs, kurš, vadoties pēc viena internetveikala sniegtās informācijās, kaut kur manevrē starp aisbergiem.

Nesen J. pamanīja cibas bug'u, kurš ir redzams, ja izmanto Operu. Tieši manam (the boxer) bloga izkārtojumam.

Būs jāiet uzmākties potenciālajiem darba (prakses) devējiem. Ha. Nevaru izdomāt - sākumā man viņiem zvanīt / sūtīt e-pastu vai babāc un pēkšņi ierasties ar savu cv, motivācijas vēstuli un platu smaidu.

Veikalā pirktā medus kūka tuvu nestāv manis ceptajai. Domāju, ka tuvākajā laikā uzcepšu. Iespējams, kad tētis brauks uz Rīgu, lai varu viņam iedod līdzi kādu cienastu.

Šodien gāju pāri ielai, kad tuvojos pretējai apmalei, malā pamanīju stāvam mazu večiņu ar spieķīti, viņa izmisīgi skatījās uz Rīgas bruģaino centra ceļu un neveikli plātīja rokas. Es pienācu viņai klāt, pajautāju, vai viņai vajag palīdzību. Paņēmu viņas elkoni manā, un lēnām pārvedu pāri ielai, kurai es jau biju pārgājusi pāri. Beigās viņa man novēlēja laimīgu Jauno gadu u.c. labas lieta, un tad es pacilāta pārgāju pāri ceļam nu jau trešo reizi, domāju par to, cik jaukāka un siltāka būtu pasaule, ja cilvēki viens otram palīdzētu.
Jāņa Rozes grāmatnīcā nopirku tik ļoti kāroto grāmatu Mīļajam.

Pagājušajās nedēļas lekcijā stāstīja par ergonomiku un to, ka mums regulāri jāpārbauda sava veselība, jākustās pēc iespējas vairāk. Tad vēl piemetināja - "Runā, ka smēķēšana ir kaitīga, taču datoriķu gadījumā tā tas īsti nav. Jo, lai pasmēķētu, vajag iziet ārā, tātad cilvēks vismaz kustās un staigā!" Es pie sevis nosmīnēju, jo tas skanēja tā it kā staigājoši datoriķi būtu rets fenomens.

Nū re, rit jau trešais gads datorgalvu sabiedrībā. Viņi ir bezgala interesanti - pārsvarā nosvērti, daži noslēgti, kad viņi stāsta par savām geniālām idejām vai izdomātiem algoritmiem, var redzēt, ka viņi to dara ļoti aizrautīgi. Un, lai arī ne vienmēr var saprast tās geniālās idejas, kuras, esmu pārliecināta, tiešām ir geniālas, beigās pietiek vien ar smaidu un kādu vispārīgu frāzi, lai viņi redzētu, ka esmu klausījusies, man ir bijis interesanti.

Unstoppable
Ideāla filma 10/10. Trailer iekš youtube.
Tāpēc, ka balstīta uz patiesiem notikumiem. Filma par cilvēka drosmi, draudzību, prioritātēm. Riskējot ar savām dzīvībām, viņi izglāba dzīvību pilsētas iedzīvotājiem.
Kravas vilciena mašīnista paviršības dēļ, vilciena sastāvs ar indīgām un toksiskām vielām ir uzņēmis ātrumu, viens, bez vadītāja, tas brāžas pa Pensilvānijas sliežu ceļiem. Par mata tiesu izbēg sadursmi ar skolēnu ekskursijas vilcienu. Dzelzceļa pārvadājumu kompānijas dispečeri dara ko var - koordinējot glābšanas dienestus, tie cenšas novērst katastrofu. Tomēr visi mēģinājumi apturēt vilcienu beidzas ar neveiksmi. Tikmēr vilciens strauji tuvojas pilsētai, kur sliežu ceļš met līkumu - tajā ar ātrumu 100 kilometri stundā, sastāvs apgāzīsies un vagoni ar indīgo kravu ietrieksies degvielas rezervuāros.
Divi cita vilciena mašīnisti, knapi izvairīdamies no sadursmes ar nāvējošo vilciena sastāvu, pieņem lēmumu dzīties tam pakaļ, lai apturētu to, piekabinot savu lokomotīvi neapturamā vilciena pēdējam posmam. Ideja ir sekojoša - piekabināt lokomotīvi un braukt uz aizmuguri, tādeādi cenšoties apturēt vilcienu.

Grāmatas latviešu valodā (cik sapratu). Elektroniski, par brīvu.

Sestdien biju Biotēkā uz izmēģinājuma make up, jo man bija interese par bellapierre minerālo pūderi, bet es nevarēju saprast, kādu krāsu man īsti vajag. Ak jā, starp citu, ja jūs arī interesē bellapierre izmēģinājuma make up, interesanti pavadītas ~40min, tad iesaku iečekot biotēkas mājas lapu - tur ir datumi, kad un kur vizāžiste būs sastopama. Iepriekš vēlams aiziet uz jums tuvāk esošo Biotēku un pierakstīties uz kādu no laikiem, cik man zināms, tad to var izdarīt arī pa tālruni.

Iepriekš lietoju Jane Iradele minerālo pūderi, kas diemžēl Latvijā nav nopērkams, biju salasījusies labas atsauksmes par bellapierre un nolēmu izmēģināt. Izrādās saturā esot cinks, kas veicina rētu (arī pumpu) sadzīšanu. Salīdzinot ar Jane Iradele šis pūderis tik ļoti nesausina sejas ādu, kā arī viņam iekšā ir sīciņas gaismu atstarojošas daļiņas. Pēc M. un V. lūguma uztaisīju dažus webcam uzņēmumus, kuros diemžēl nav redzams, cik rūpīgi viss tika uzklāts, un nevar redzēt pigmentu mirdzumu, kuri bija uzklāti uz plakstiņiem. Uzņēmumos neredz, bet tā bija ļoti interesanta pieredze.
Lai arī ikdienā nelietoju acu ēnas, bet nu pēc šī man sagribējās iegādāties pāris krāsu pigmentus. Starp citu, vienam pigmentam var panākt dažādus efektus atkarībā no uzklāšanas tehnikas - ja uzklāj ar sausu otiņu, krāsa ir blāva, ja ar slapju, tad krāsa ir ļoti koncentrēta. vizāžiste apgalvoja, ka noturība arī esot ļoti laba, par to gan es nemācēšu spriest, jo man pigmentus klāja sausā tehnikā, bet viņa uz savas rokas nodemonstrēja, cik pigmentēts un spilgts sanāk slapjais uzklāšanas variants.
Beigās man vēl uzkrāsoja spilgti sarkanas lūpas, kas man par lielu pārsteigumu izskatījās ļoti labi, bet pirms iziešanas gan notīrīju - jo tā kā ikdienā lietoju vien higiēnisko lūpu krāsu, tad tāds košums uz lūpām bija visnotaļ neierasts.
Ak jā, runājot par cenām - esmu patīkami pārsteigta, ka Biotēkā šis pūderis maksā 21Ls (ar 5% atlaidi sanāca vēl lētāk), man likās, ka sūtot no internetveikala sanāks lētāk, bet nē. Man pirms apmēram pāris gadiem radās nepatīkams iespaids par Biotēkas cenu politiku, toreiz John Masters Organic produktus rotāja tādi cipari latos, kā internetveikalos dolāros. Piem., kas internetā maksāja 15$, Biotēkā maksāja 15Ls, tagad iečekoju - viņi ir nolaiduši cenas. Tas tiešām priecē.

Selgas cepumiem ir akcija - jāsakrāj burti SELGA. Katrā Selgas paciņā slēpjas viens burts. Iznīcinot 17 paciņas Selgas cepumu, mēs vinnējām solīto balvu - saldumu kaudzi. Saldumi 30Ls vērtībā, ~5kg smagā kastē. Pēc mūsu veiksmes stāsta, vecāki iepērk Selgu masveidā (divās dienās 20 paciņas), un nevienā nav G burta.
Ak jā, laikam lieki teikt, ka mums vairs negribas skatīties uz saldumiem, kārojas marinētus gurķīšus, dārzeņus, kaut ko gaļīgu un galīgi nesaldu.
Un laikam lieki teikt, ka mēs nopirkām vēl 4 paciņas Selgas - kas zina, ja nu atkal paveicas. Bet, protams, nē.

Ne tikai PV, bet arī grupa, kura viņus iesildīs man patīk (yoav), nu vismaz tās dziesmas, kuras esmu dzirdējusi. Un nu man ir visa diskogrāfija - jāiepazīst tuvāk viņu daiļrade. Vispār, kad tuvosies 10./11.dec. būs jāvaktē, vai kāds netā nepārdod divas stāvbiļetes par ne-astronomisku cenu.

Ak jā, pēdējo nedēļu mani dienas un nakts ritmi ir sajukuši juku jukām, vairāk nekā iepriekš, pēdējā laikā eju gulēt ap 3:00 vai 4:00, paguļu dažas h, eju uz lekcijām, atnākot mājās nolūztu atkal ~4h.
Tā kā otrdienas ir manas laimīgās (brīvās) dienas, tad šonakt miegam padevos piecos un nogulēju līdz pat 13:00, un tad vēl vakarā. Lai vai kā, bet pa diennakti noteikti savācas ~10 miega stundas, ja pat ne visas 12. Būs jāsaņemas un jāiet gulēt norm laikā, iztikt bez diendusām.

Darbības, kuras dari ik dienu notiek automātiski, tu vairs nedomā, kur tu ej, tu vienkārši ej, vairs nedomāju, ko dari, tu to vienkārši dari. Domas tajā brīdī var lidināties pilnīgi jebkur.

Es gribētu uz Prāta Vētras koncertu decembrī, bet pārāk vēlu attapos - visas stāvvietas izpārdotas. Ja nav stāvvietu, tad nav vērts.

Mokrāsoju matus. Krāsa sanāca ne ta riža, ne ta brūna, nav traki, bet man nepatīk, gribu citu krāsu. Šīs nedēļas beigās vai nākošnedēļ iešu pārkrāsot.

Tici vai nē, bet es šonakt Rīgā redzēju lapsu! Apm. 4:30 (pēc jaunā -ziemas laikā), kad beidzām skatīties kārtējo The Event sērīju paskatījos ārā pa logu, un akurāt pa ceļa vidu skrēja lapsa. Saucu J. skatīties, kad viņš bija klāt, lapsa jau bija ārpus redzamības zonas, un līdz ar to viņš centās mani pārliecināt, ka es redzēju kaķi vai suni. Nē, tā tiešām bija lapsa. Šorīt iegūglēju, un jā - lapsa ir redzēta Andrejsalā u.c. vietās Rīgā, līdz ar to ir ticams, ka arī centra rajonā šī varētu cilpot pa ielu.

Pirms apmēram stundas pie durvīm zvanīja mazi bērni šausmīgās maskās un tērpos. - "Saldumus vai izjokosim!" Un tad es attapos, ka mājās nav saldumu. Tas bija ļoti neforši, jo bija redzams, ka tie mazie rakari ļoti centās - ja jūs redzētu viņu tērpus un mirdzošās ačeles! Nākošgad man noteikti būs končas mājās. :) Lai vai kā, bet mani izjokoja - pabikstīja vēderu ar lielu velna dakšu ;D Smaidu par viņiem joprojām, un ļoti nožēloju, ka viņi aizgāja no mums bez saldumiem.