|
Es vēlos noskatīties filmu NAKED (1993). Stāsts par kādu mančesteras iedzīvotāju (nesaprotu, kāpēc tas tiek uzsvērts, visiem pohuj par Mančesteru; ā, nu, labi, 90tajos nebija pohuj), kurš ir dusmīgs. Ļoti dusmīgs. https://www.imdb.com/title/tt0107653/ |
| konspirāc-jā! | 9. Sep 2026 @ 14:17 |
|---|
|
Agrāk kopējā rietumu domu laukā konspirāciju teorijas bija nonākušas līdz banalitātes kategorijai. Cilvēkus pamatoti apsauca par šādu ideju apspriešanu. Pamatoti tāpēc, ka visiem jau zajebala, ka runā par kaut ko tādu, kam nav pierādījumu. Kāda jēga runāt, ja pēcāk nevar pārbaudīt.
Taču tad Epstīns tika izlaists no cietuma. Vēlāk tika publiskoti viņa apsūdzības lietas faili, protams, cenzēti. Taču cilvēki mobilizējās un izķemmēja tiem cauri galveno info - ka lieta, saprotams, ir lielāka par to, kā tas izskatās no malas. Un ka kaut ko tādu Rietumeiropas monarhi ir darījuši vienmēr (human trafficking, ritual sacrifice). Es izaicinu papētīt Beļģijas pedofīlijas skandālus. Valsts vienkārši klaji aizsedz pedofīlus-trafikerus, jo beļģi visos sabiedrības līmeņos bija iesaistīti tajā shēmā. Jo galu galā bērnu pišanu redzēja tikai pisējs un pedofīli safilmētajos materiālos (un izmeklētāji). Cilvēki "parastie", kuri darbojās tajās shēmās, vienkārši skatījās citā virzienā un saņēma prāvas piemaksas. "Ja es to neredzu, tas neeksistē".
Kopā ar ASV parlamentā notiekošo NLO disclosure cilvēki vienkārši sāka sev uzdot jautājumu: "Klau, gadījumā nav tā, ka tas viss lielā mērā bija psyop, lai mēs nerunājam par šīm tēmām?". Jo runāt ir ievērot un domāt. Smadzenes tomēr evolucionēšanas caur pattern recognition. Taču viņiem ir EKSELENTS kontroles mehānisms: SABIEDRĪBAS INDUCĒTS KAUNS!
KAUNIES! KAUNIES PAR SAVĀM DOMĀM! KAUNIES, KA VISPĀR GRIBI IZTAUJĀT AUTORITĀTI! MAITA, NOSPRĀGSTI, OKŠĶERIS TĀDS! |
| lack to understand | 8. Sep 2026 @ 11:58 |
|---|
|
You lack the depth to understand. |
| avīzes | 8. Sep 2026 @ 11:42 |
|---|
|
Diez kāda melnā maģija turpina reanimēt Donalda dzīvo līķi. |
| suņu galvās | 8. Sep 2026 @ 11:26 |
|---|
|
Mēs nezinām, kas noticis šo suņu galvās. |
|
Karalisko apvienoto spēku institūta (RUSI) lapā publicēta precīza krieva "organiskā pāķisma" militārās priekšrocības analīze attiecībā pret NATO "profesionālo"/uz augsto tehniku fokusēto armiju. Info palīdzēs tiem, kuri vēlas saprast, kā atšķiras NATO un Krievijas militārais potenciāls. Galvenais punkts - krieva nenovērtētā pašrestaurācijas tēma, kas proponē, ka viņi vēsturiski ir izkopuši "hardy and tardy" kultūru, tādējādi spēdami būt funkcionāli pat tad, kad rietumu komandierim varbūt šķitīs, ka haimarsiki piebeiguši visu kaujas grupu. Tas tā, hipotētiskais scenārijs, kur kaujas lauks stiepjas simtiem kilometru, ir vairākas uzbrukuma un aizsardzības avēnijas un armijas nespēj pienācīgi izlūkot kaujas lauku, lai efektīvi piebeigtu ievainotu kaujas grupu. Mūsdienu dronu kaujas laiks principā iznīcina šo "kaujas haosa uzbūvētais plīvurs". Komandieris 70km aiz kaujas lauk bunkurā niansēti var piezūmot ienaidnieka kājinieka sejas vaibstus, lai mentāli iespļautu viņam sejā. Un digitalizācija-robotizācija-dronifikācija jau tikai samazinās iespēju karot tā, kā mēs to darījām tūkstošiem gadus. Cilvēka gaļa ir pārāk jūtīga.
"The future contest may be disruption tempo vs. restoration tempo - NATO must create and exploit cascading failures faster than Russia can rebuild essential functions; Russia’s goal is to make destruction temporary and therefore less operationally decisive." - https://www.rusi.org/explore-our-research/publications/commentary/russias-most-dangerous-military-adaptation-recovery
Pievienojos galvenajam secinājumam. Krieva spējas būt "good enough" esot degradētiem, nozīmē to, ka bandinieki, zirdziņi un laidņi nevar tikt mainīti 1:1. NATO jāturpina spiest uz tech edge un kara lauka kopbildes real-time analīzi (šeit palīdzēs jaunās AI battlefield menedžmenta sistēmas, ko 1.x praksē plaši testēja ASV veiktajā Venecuēlas dekapitācijā), kas teorētiski ļaus apzināt, analizēt, visefektīvāk izmantot un tādējādi kāpināt letālo seku potenciālu. Un tad izmantojot šo priekšrocību, cīnīties ar "asimetrisko" krievu tā. |
| K.Flay - "Blood In The Cut" | 7. Sep 2026 @ 17:58 |
|---|
|
Pirms vairākiem gadiem sanāca sadirsties par šīs dziesmas metaforām. Varbūt pat esmu šeit licis oriģinālo klipu. Nupat ir iznācis klips dziesmai "Ants", kas arī diezgan iekačā. Bet ir arī diezgan oriģināla "Self Esteem" kaverversija. Speaking of women in rock.
https://www.youtube.com/watch?v=mljCx6bETbU
|
| par mūziku | 7. Sep 2026 @ 17:03 |
|---|
|
centos noskaidrot, kā vispār manu iecienīto dziemu "wild ones" var nospēlēt uz ģitāras kādiem trīs akordiem, pārējos es ne pārāk atradu izcilu bernarda batlera kospleijeri
nebrīnos, ka viņai sociālajos tīklos nav daudz kaveru
tehniski no vienas puses, it kā viss saprotams, kurās sfērās darbojamies no otras, vispār nezinu nevienu, kas tā prot braukāt pa stīgām gribas iemācīties tāpat |
| nu čau | 7. Sep 2026 @ 13:09 |
|---|
|
Es vēlos kļūt no mākslas drauga par mākslas ienaidnieku. |
| Dzelzs uzturā | 7. Sep 2026 @ 08:38 |
|---|
|
Man ir palikušas pāri vairākas kastītes Ferrum Lek - recepšu dzelzs preparāts, dzelzs līmeņa pacelšanai. Varbūt kādam vajag, varu nosūtīt ar pakomātu. |
| par kultūru | 6. Sep 2026 @ 02:59 |
|---|
|
Kāpēc mūsdienās vairs netiek dibinātas mākslinieku-intelektuāļu "konceptuālās" grupas?
Piemēram, tā pati Situationist International. Vai DADA. Vai Fluxus. Internets un dzīves pārvākšanās no fiziskā plāna uz virtuālo ir mainījusi cilvēkus tā, ka zudusi nepieciešamība organizēties zem noteiktu domu, skatījuma, ideju kupola. Taču tā ir šaura doma. Jāsaprot, ka konteksts, hiperkapitālisma laikmeta gars, definē realitāti tik atšķirīgi, ka visi laiki, kas bijuši pirms 20. gs. 2. puses Lielā Komodizācijas Skrējiena, var iet ieskrieties: neviens pagātnes tēls pat nespētu iztēloties to unikālo (cilvēka dabiskā stāvokļa kontekstā, kroplo) HEDRŪMU, kādā atrodas mūsu apziņas. Tā pavisam noteikti ir pastarpināta realitātes pieredze. Tā pavisam noteikti ir it kā dzīvošana, bet reizē it kā nē.
Pasaki man, ka es kļūdos.
Šeit būs pāris 20. gs. lielā domātāja Terensa Makennas citāti no lekcijām par tēmu kaut kad 90. gados:
"Culture is putting on the brakes. We are running out of themes. Culture is becoming a self-referential loop. We are now reduced to recombining the past because we can no longer originate genuine novel directions."
"We have transformed culture into a Museum of History, where every decade is recycled, repacked, and resold as something 'new' to create the illusion of progress."
Makenna uzskatīja kultūru par sintētisku operētājsistēmu (culture is your operating system). Kad reālā pasaule kļūst pārāk sarežģīta un tehnoloģijas attīstās eksponenciāli, kultūra patvērumam sāk pavairot jau zināmus, drošus un patīkamus tēlus.
Varam nonākt pie secinājuma, ka hiperkapitālisma kultūras "hedrūms" ir reizē mūsu patvērums un mūsu krišanas punkts. Tad pietiks, bļ*ģ, nu, blenzt uz visu kā uz to mūžīgo izrādi, kas radīta tavu smadzeņu izklaidei. Nokritis cilvēks uz ielas, un tu paej garām, jo tā nav tava realitāte.
Tu esi kļuvis par skatītāju svešā izrādē! Pietiks spēlēt novērotāju: iesit sev pļauku, ja nesaproti, par ko es. Plaukstas cirtiens pa vaigu pamodinās tevī pirmatnējas ķermeniskas asociācijas. Turpini sist, līdz saproti. Ar dievpalīgu. |
|
Skaties, kā es iznīcināšu savas sabieroto grupas jēgu ar šo enciklopēdisko kopsavilkumu par viņiem (paldies, ģeneratīvais intelekt; info pārbaudīts ar 2 citiem intelektiem - cilvēka un vēl vienu ģeneratīvo):
The Situationist International & The Art of DétournementActive from 1957 to 1972, the Situationist International (SI) (Internationale Situationniste) was an avant-garde alliance of European revolutionaries, artists, and theorists led by French philosopher Guy Debord. They argued that modern Western society had been transformed into a passive, media-saturated spectacle. Core Philosophy: The Society of the SpectacleIn his landmark 1967 book The Society of the Spectacle, Debord argued that modern capitalism had shifted human experience from being into having, and ultimately into appearing. Passive Consumption: Authentic social life was replaced by an endless stream of representations - TV, Hollywood film, advertising, and corporate propaganda. Individuals became passive spectators rather than active participants in their own lives. Recuperation (Récupération): The SI warned that capitalist culture constantly neutralizes radical subversion by absorbing it and turning it into a marketable commodity.
The Weapon: DétournementTo shatter this media trance, the Situationists created détournement (French for "rerouting," "hijacking," or "misappropriation"). Defined by Debord and Gil J Wolman in 1956, it operates on a simple principle: it is cheaper and more effective to turn the enemy's weapons against them than to forge your own. Détournement takes pre-existing media artifacts - corporate ads, comic strips, political posters - and alters them slightly to expose their hidden ideology. For a détournement to succeed: Loss of original meaning: The source material must lose its intended promotional or authoritative power. Creation of new meaning: The altered piece reveals the systemic contradictions or absurdity behind the original image.
The group practiced minor détournement (altering minor elements like comic panels) and deceptive détournement (re-contextualizing major works of art or iconic films). Secondary TacticsAlong with détournement, the Situationists introduced other experimental methods to disrupt consumer routine: Dérive (The Drift): Unplanned walks through urban environments, letting the spatial layout and emotional contours of the city dictate movement rather than commercial destinations. Psychogeography: Studying how specific urban architecture consciously or unconsciously shapes human behavior and feelings. Constructed Situations: Designing temporary, real-life moments that forced active participation and snapped people out of automated daily routines.
Historical & Modern LegacyThe SI reached its political peak during the May 1968 uprisings in France, where their slogans ("Never Work," "Under the Paving Stones, the Beach!") were spray-painted across Paris. Their tactics trickled down through decades of counterculture: 1970s Punk: Artist Jamie Reid defaced official portraits of Queen Elizabeth II with safety pins and ransom lettering for the Sex Pistols. Culture Jamming & Subvertising: Groups like Adbusters redesign corporate logos - turning billboard ads into anti-consumerist messages. Internet Memes & Vaporwave: Modern "shitposting" hijacks mass-media IP to express existential dread, while Vaporwave pitch-shifts corporate elevator music into late-capitalist satire.
|
|
When a clanker will counter culture us, we will be soooooooo fucked! |
|
Mans pēdēja laika "vainīgais prieciņš" ir ķīniešu horoskopi. Tā nu pēc 2 stunda garas dzīvokļu īpašnieku sapulces, kurā neizdevās nobalsot ne par vienu no dienaskārtībā iekļautajiem jautājumiem, jo viens wannabe jurists lakkurpēs nepārtraukti piesauca neesošus likuma pantus vai vienkārši apvainoja visus klātesošos, man taisni vai gribējās pieiet viņam klāt, paraustīt aiz piedurknes un pačukstēt: - Vjačeslav, vai Jūs esat gailis arī pēc horoskopa, vai tikai pēc rakstura? |
| par videospēlēm | 5. Sep 2026 @ 18:28 |
|---|
|
nu, star wars zero company ir ļoti teicams par publisko tēmu ikskoms + mass effect:
no mass effect tur ir pirmās divas minūtes toties tādas, ka profesionāli nesagatavotus cilvēkus aizraidīs reanimācijā uzreiz pēc tam vairs nebūs taču bija brīnišķīgi, asaras acīs, lamuvārdi noutpadā
par ikskomu man tas mazliet vairāk pēc izjūtām atgādina nevis x-com klasiku, bet čimeru (kuru es ar visu sirdi arī ļoti mīlu) te, protams, nedaudz atbalsta abpusēju aplikšanu ar overvatča konusiem, taču bez īpaša fanātisma tādēļ tāda proaktīvisma iedvesmota geimpleja, kā jagged aliance:wildfire (labākā TBS pasaulē, ja kas) nav toties violeto diskursu akvadiskotēkas, kā gears tactics, arī nē
pretinieki pārvietojas samērā atjautīgi trīs desantnieki izsēžas, tu ar visiem saviem čuvakiem uz overvača aizver vienu galveno koridoru taču viņi kruta sadalās, lūk, viens tur koridorā iekļūst un uzreiz izmanto bezmaksas teleportu atpakaļ debesīs, toties otrs lien caur konteinera jumtu, trešais vispār aiziet no sētas otras puses sēdi un rādi ienaidniekiem labās rokas īkšķi, tā arī vajag, mums galīgi nav garlaicīgi
tagad par draņķīgo pirmkārt - varoņa kastumizācija labākajās andromēdas tradīcijās centos komponēt meiču, kas ir krokodils, nevis floridas aligators lai ko nedarītu, sanāk floridas aligators es tiešām ļoti centos tas jau ir uz postironijas robežas
nu, un kamera ar tendenci līst sienā, kad tai pietuvojies būtībā dzīves sīkumi, kam negadās
tutoriālis izsmeļošs (pat pārāk). dialogi ļoti labi uzrakstīti. sadarbības mehānikas interesantas, pat kaut kur aizraujošākas, kā čimerā / nav tāda horrora, kā otrajā ikskomā, tas arī vietām mēdz būt pozitīvi (a vietām nē). gada spēle, čuvaki, tiem, kam pohuj uz gta 6 haipu vai pragmatas jauno skinu |
| Kino: The American Dream | 4. Sep 2026 @ 14:54 |
|---|
|
Pirms kāda kino seansa es redzēju filmas treileri, un lai gan treileri mani reti kad uzrunā pēdējos desmit gados, šis šķita gana prikolīgs. Filma šķita diezgan naiva, un tai bija iespaidīgi coming of age vaibi. Visbeidzot, tā bija par basketbolu. Filmas beigās es gan biju pārsteigts un aizkustināts uzzinot, ka tā ir balstīta uz patiesiem notikumiem.
|
|
OMFG, VAI MĒS, LŪDZU, VARAM PĀRSTĀT KLABINĀT NAGUS UZ IEPAKOJUMIEM, ES ESMU UZ PĒDĒJĀ DIEDZIŅA, DĀRGIE INFLUENCERI. |
|
Economist raksta, ka daži cilvēki mēģinās svētos rakstus padarīt pieejamākus ar mākslīgā intelekta palīdzību, jeb lielajiem valodu modeļiem. Neesmu drošs, kā es jūtos par šo umbrella term, kas visam piedēvē intelektu. Te nu jums bija deus ex machina. Cilvēce, protams, ir pacentusies saražot tekstus tādā apjomā, kas nav savietojams ar cilvēka mūža ilgumu pat mūsdienās, tāpēc varbūt nav vērts uzreiz spļaut virsū advancētiem rīkiem, tomēr grūti apvaldīt skepsi, ka algoritmiski ir iespējams tikt klāt pie "great wisdom sitting on the shelves". No otras puses, varbūt mums kā sugai ir vērts pievaldīt savu iedomību, un mēs neesam tik sarežģīti, kā mums pašiem šķiet.
Es gan neizlasīju visu Economist rakstu, kas ir cits stāsts. Ja es sāktu abonēt katru mediju, uz kura linka man ir palaimējies uzklikšķināt, es nezinu, cik daudz naudas es tam sāktu tērēt. Es nevienā brīdī neapšaubu, ka žurnālista darbs ir apmaksājams, bet man nav izdevies atrast mediju, kuram esmu gatavs zvērēt monogāmu uzticību. Es te biju metis acis uz Atlantic, bet vēl bez nevēlēšanās tā uz aklo šķirties no simts dolāriem, man te stāsta par viņu konservatīvo lejupslīdi. Gārdiana futbols un krikets mani arī diez ko neinteresē. Pagaidām esmu pasūtījis TLDR žurnālu. Redzēs, kā veiksies ar tā lasīšanu.
Runājot par citiem lasīšanas tehnoloģiskajiem aspektiem, es pirms nedēļas iegādājos pavecu iPad, tīri lai saprastu, vai man perspektīvā ir jēga tērēt naudu tādām ierīcēm. Say what you want, bet man tā Ābola ekosistēma tiešām palīdz ņemt to ierīci biežāk rokās, lai kaut ko palasītu. Var jau būt, ka paies laiks, un notiks tas pats, kas ar Android planšeti, bet pagaidām ir pamats optimismam. |
|
aicina iedzīvotājus bez īpašas vajadzības nedoties uz kapiem |
| Subjektīvais laiks | 2. Sep 2026 @ 22:05 |
|---|
|
Dzīve te velkas un te paskrien garām. Laika plūdums nav izjūtams kā kaut kas konstants. Tā plūsmas ātrumu veido notikumu pieraksts - cik maņu sniegtie dati tika ierakstīti atmiņā un ar kādu rakstīšanas ātrumu.
Strauja pietuvināšanās nāvei/Near Death Experience - to raksturo cilvēku stāsti, ka laiks sāka ritēt lēnām, lai gan realitātē pat vissmalkākā detaļa tika ierakstīta atmiņā, psiholoģiski izstaipot laiku, jo tas info lērums kaut kā jāsaliek kopā. Izdzīvošanas skola, daudz datu. Jaunība - to raksturo "aizskrējuša" laika epiteti. Izej no mājas un dari interesantas lietas, bet saule jau sāk rietēt... Garlaicībā - laiks velkas, sāp katra minūte kā pie zobārsta. Te nekas nav jāskaidro. Aizrautībā laiks nekad nepietiek. Pašsaprotami. Jaunība ir aizraujoša, paskrien garām. Trīsdesmit gadi šķiet daudz un nopietni. Kad tie ir dekādi aiz muguras - perspektīva cita un atskatā galīgi nav ne daudz, ne nopietni īsti. Vien laiks. Hihidēliķi - tie ļoti spēlējas ar laiku. Vienā tripā var salikt vairākus mūžus. Desmit minūtēs ietilpst ceļojums uz kosmosa centru un atpakaļ. Sapņi - gluži kā hihidēliķi. Nospiedi modinātāju, pēc 10 min. tas brēc atkal, bet nosapņots tikko tika mūžs.
Kad geimo konsoli uz HD paneļa, tev nerodas nekādi jautājumi - realitāte strādā kā ierasts. Bet to ne reizi vien ir nācies nejauši saplēst. Šādi:
Setups: - AV resīveris, kurā satiekas vairākas ierīces un pa vienu resīvera izejas kabeli tiek laistas uz TV - pēc vajadzības. - Resīveris ir arī skaņas apstrādātājs - baro krietnas skandas jēdzīgai skaņai no jebkuras pieslēgtās ierīces. - PlayStation 2, kas caur optisko kabeli pieslēgts pie resīvera - baudu labāko PS2 skaņu. Īpatnība - pleisis paralēli turpina padot skaņu pa analogajiem ceļiem. Tiem aiztures nav. Mēdzu pleisi geimot uz pareizās (laikam atbilstošas) attēla tehnoloģijas, bet skaņu baudīt lielu un no resīvera. Nāves grēks ir dot skanēt teļļuka pļurkšķiem - sevišķi šodien...
Novērojums: Kad pleisim pieslēdz CRT un dod tiesības tam skanēt, šī vecā kineskopa TV skaņa ierodas perfekti vienlaicīgi ar attēlu. Savukārt skaņa, kas nāk no resīvera, mazliet kavējas - rodas skaņas dubultošanās. CRT izskan pēc pareizās takts, bet resīveris, kas dekodē pa gaismu sūtīto PS2 audio - ar ievērojamu nobīdi, kas manāma ir tikai uz šāda salīdzinājuma fona. Līdz ar ko var spēlēties ar smadzenēm: - CRT teļļuka attēls (TV skaņa izslēgta) uztverē perfekti sakrīt ar resīvera skaņu, viss notiek taktī/sinhroni, lai gan dabā CRT dod attēlu bez jelkāda laga, bet resīveris skaņu aiztur, to dekodējot un apstrādājot. Sakritības tur dabā nav, bet uztverē - ir un uz 100%! Smadzenes pieradušas salāgot skaņas un gaismas ātrumus - līdz kaut kādai robežai rēķinās ar to dabisko nesakritību. Tieši tāpēc uzjautrina filmas/spēles, kas tālas eksplozijas saliek kopā vienā mirklī ar bildi, nevis sagaida skaņu, kas beigu galā dabā izplatās daudz lēnāk par gaismu. - uzslēdz CRT skaņu un tā uz mirkli pat šķiet skrienam bildes notikumiem pa priekšu, "paredz nākotni" no resīvera perspektīvas - realitāte galvā saļogas un sareibst mazliet, jo smadzenēm vairs nav jāveic laika aiztures kompensācijas darbu, laiki "pārklājas", kamēr notiek uztveres pārkalibrācija uz aiztures vai bezaiztures tehnoloģiju - to pasauļu/paaudžu savstarpējo krustenisko savienojumu.
Sēdi un domā par savām maņām, to elastību. Faktu, ka objektīva realitāte nav ne īsti objektīva, ne reāla. Hihidēliķu noliedzējiem šis aprakstītais mūsu realitātes aspekts izraisa visus pamatus aiztiekošas pārdomas/traumas. Sajūtas līdzīgas tām, kas pārņem ticīgo, kad baksta reliģijas dogmas... Bailes no patiesības. Gļēvi.
Saņemies, Nīl - objektīvā realitāte mūsu galvās nav objektīva - tā iziet caur subjektīvo uztveres aparātu, kurā notiek interesantas un interpretējošas lietas. Cik aparātu, tik "realitāšu", tik interpretāciju, tik stāstu, kosmosa kuģī Zeme peldot cauri visam visumam...
https://www.youtube.com/watch?v=2wiqPPICQP0
|
| WOW SO MENSCH | 2. Sep 2026 @ 17:59 |
|---|
|
THE LITTLE FUCKLING NIETZSCHE IN ALL ITS SPLENDOR (THE GUY NEXT TO ME HAS BIGGER BALLS  (WOW SO UBER) SO YEAH, LET' JUST GET THIS OVER WITH) |
| par juridiskām niansēm | 2. Sep 2026 @ 16:37 |
|---|
|
cik es saprotu, tad lindsijas klensijas keisā (ļoti relevants blīkšķis štatos) zvērinātie piesēdētāji izgāja uz 50/50 vispār jau šaubas diezgan ir no abpusēja problēmas vektora (nē, ne tādas, kas ir tviterfeministēm, tur konkrēti neko nesaprot)
es, piemēram, viņai ne pārāk ticu, man ir grūti noticēt, ka antidepresantu blakusefekti, trigerējot psihozi, var izsaukt darbību ar aukstu aprēķinu taču no otras puses vispār hz, ko šīs nacionālās firmas šaibas var izsaukt šādā situācijā, sk. čaka palanaka interviju restlerim, tur ir labi par pobočkām
strīmeris un komentators nībergs izteica viedokli, ka tam visam nav nozīmes, jo lindsijai tāpat dzīve ir beigusies, un viņā jebkurā situācijā visdrīzāk pabeigs iesākto pat nepamanīja, ka keisija jau vairāk nekā divus gadus cietumā kaut kā pat nedomā par to arī moments, par ko aizdomāties |
|
Soctīklu vērotāja piezīmes.
Es saprotu, ka pie bokseru honorāriem ir piesaistīti daudzi cilvēki, bet fakts, ka Mairis Briedis reklamē individuālus treniņus ar sevi ir visai interesants. Es varu izdarīt educated guess, kas ir mērķauditorija. Viņš varēja būt arī sparinga partneris vai treneris kādam, bet šķiet, ka par viņu vairāk interesējas margināli politiski spēki.
Vēl man savdabīgi šķiet, ka veikali ir gatavi ļaut sevi influencēt jebkuram. Kaut kādā skaistā pasaulē man patiktos, ka pasaulei man apkārt būtu principi, bet tas drošvien ir saistīts ar to, ka es gribētu, lai man pašam vieglāk būtu pieturēties pie principiem. Bet arī "there is no ethical consumption under capitalism" situācija šķiet diezgan ekstrēma. Lai vai kā, es tā baigi nopietni nevaru pārmest fizisko veikalu īpašniekiem, ka viņi nesmādē arī Kiviča labos vārdus, jo gan sporta, gan foto precēm pašām par sevi nav savas vērtību sistēmas, tāpēc jāšauj visos virzienos, bet man ir mulsinoši skatīties uz Kiviča seju, kurš stāsta, cik labi un atsaucīgi cilvēki strādā kādā konkrētā veikalā. Stāsts, protams, nav tikai par Kiviču, bet es te nesākšu uzskaitīt visus trešās kategorijas influencerus. |
|
Video, kā tiek novākti duriāni. Tikpat labi tā varētu tikt novāktas cilvēku dvēseles. |
|
Es domāju, vai man nevajadzētu atrast jaunus hobijus, kas būtu saudzīgāki pret manām saitēm. Stundu skaits nedēļā gan pa šiem gadiem nav palielinājies, un tas mazliet kaitina. |
|
Gaismas ātrums ir šīs simulācijas maksimālais refresh rate / procesora ātrums. |
|
Čau, klau, ja šitā turpināsies, man tūlīt arī nebūs vairs par ko balsot. Bezmugurkaula karjeristu pieplūdums nu jau atgādina 2018. gadu. |
|
bļe visi priecājās par to kā mēs uzvarejām Izraēlu, bet kāpēc mēs vispār spēlējām ar Izraēlu, kāpēc ne ar Baltkrieviju |
|
Paldies Laurai (precīzāk viņas ex-) par dziesmu. Dievinu šādus "hedrūmīgos" miksus. Uh.
https://www.youtube.com/watch?v=DixgL1byj_ksoundtrack:: Pāle Lāce - Skat, kā nogalēju sevi
|
| par atliktām lietām | 30. Aug 2026 @ 18:31 |
|---|
|
starp citu, mani var apsveikt vakardien noskatījos kinofilmas harijs poters un nāves dāvesti abas daļas tagad es arī zinu, ar ko viss beidzās!
nē, nu to, ka hermione satusos ar ņikuļinu jr, kuluāros dzirdēju meitenei glābēja instinkts pietika rižika priekšā pamaršēt franču kavalkādei no uguns biķera kā viss, tu tiec izglābts no visādas pornogrāfijas |
|
Neviens mani neredzēja lejam gaužas asariņas. Piedurknīte tā redzēja, asariņas noslaukot.
|
|
Es tā iedomājos, vai šī brīža pasaulē ir kādas laimīgākas sugas par cilvēkiem? Šaubu nav, ka cilvēks ir dominantā suga uz šīs planētas, kas neizbēgami apdraud visas pārējās, bet domāju, ka nav jāpaskaidro, kāpēc dominance ne vienmēr korelē ar laimi. Pieņemsim, laimīgas sugas definīcijā mēs vēlamies ielikt inteliģenci un atrašanos barības ķēdes augšgalā. Bet tas joprojām iekļauj ļoti daudzas dzīvnieku sugas, piemēram, daudzus vaļveidīgos. Iedomājies, ja tev īsti nedraudētu bads vai netraucētu ārējo elementu ietekme, un tev uz "rokām" būtu viss pasaules laiks darīt to, ko tu vēlies. Nu jā, tur ir kāda dzīvnieku suga, kas atstāj savus zvejas tīklus neveiklās vietās, bet kuram gan no mums nevar uzkrist ķieģelis uz galvas? |
| kā, manuprāt, pareizi strādāt ar info | 29. Aug 2026 @ 17:49 |
|---|
|
Kā es strādāju ar jauniem skatu punktiem, idejām, ko nespēju pieņemt/saprast: - Apzinos, ka daudz ko nezinu un/vai nesaprotu. Apzinos, ka claude.ai man var adekvātā līmenī paskaidrot to, ko nesaprotu (tas parasti ir 1. solis, jo padziļinātu info meklēju avotos). Vados pēc idejas "aptuvenas zināšanas ir labākas par šo zināšanu neesamību". Tas ir pirmais solis, kas daudziem nekad nepienāk.
- Iepazīstos ar pamata informāciju par nesaprotamo tēmu X vai Y. Definīciju un kopsavilkumu.
- Apziņā par šo tēmu formējas pagaidu viedoklis-hipotēze. Integrēju to savā uztverē/domāšanā, lai pārbaudītu, kā tas darbojas praksē. Ar "pārbaudītu praksē" domāju gan burtiksi, gan izmantojot šo infu kā mentālaiso framework, kurā konstruēt/vizualizēt šo vai no tās tēmas atvasinātus atzarus.
- Pat ja pēc "prakses" secinu, ka hipotēze nekļūst par tēzi, darbošanās info inducētā paralēlā mentālā freimworkā uzlabo apziņas izšķirtspēju un t.s. "headroom". Jo vairāk paralēlas pasaules spēj vizualizēt/apzināt, jo lielāks ir tava skatījuma izsķirtspējas (resolution) potenciāls - sniedzot tev iespēju pāris sekundēs iziet cauri visam spektram - no mikroskopiska hiperfokusa, līdz kosmiska apjoma "lielajai bildei" un atpakaļ. Kā augšā, tā apakšā (as above, so below).
Esmu ļoti pateicīgs, ka man dzīvē bija iespēja studēt jurisprudenci, jo šī disciplīna attīstīja to, kas man nebija iepriekš - domas (relatīva) stabilitāte, aukstasinīga funkcija pāri formai rakstīšana, strādāšana ar info, loģikas ķēdes (pateicoties kāzusu risināšanai), utt.
Mūziķim vissvarīgāk savu ēterisko pasauli balansēt ar eksakto vai cita veida disciplīnu. Pretēji risks, ka plūsmas enerģijas aizpludinās viņa patību līdz nepazīšanai. Manuprāt, vissvarīgākais ir iemācīties pārslēgties no racionālā uz stihisko cilvēku, un atpakaļ. Tad mūziķis nodara sev vismazāk pāri (tūrēšanas pieredzes paliek mūzikas lauciņā un netiek jauktas kopā ar "racionālo" es). Pēdējos 2 teikumus rakstu no salīdzinoši naiva skatu punkta (smaidu). |
|
Pitagora teorēma kā Monada manifestācija. |
|
Pabeidz skatīties citreiz:
“NLO fenomena komodizācija (ietekmes virzīšana/ domas manufaktūra) cauri desmitgadēm,” būtu viena no tēmām, kas tur tiek apspēlēta.
Taču interesantākais ir novērojums, ka NHI aktivitate aktivizējas ciktur ik pēc 34 gadiem, jo tad Saturns ar Neptūnu “sakrīt” orbitāli? Atrodas vistuvāk viens otram? Nu re, tāpēc jāpabeidz vēlāk, lai veidotu normāli formēt par to savas domas.
https://youtu.be/bsecJjIA888?is=IsagxcmbtcwFaFYj |
| Krievijas agresijas novērotāja refleksija | 28. Aug 2026 @ 17:37 |
|---|
|
Diez ar ko krievi uzbruks NATO, ja viņiem pietrūkst gaļas Ukrofrontē? Vienīgais scenārijs ir droni, bet tas nemeiko sensu lielajā ģeopolitikas bildē, kur Putina Režīma galvenā funkcija ir pārciest piedzīvoto sakāvi Ukrainā un kaut kā turpināties kā valstiskam veidojumam. Iebrukums Baltijā nozīmētu Kaļiņingradas krišanu 48h laikā (to ieskauj NATO spēki, kuri ikdienā analizē un izspēlē šo scenāriju). Kaļiņingrada pret Narvu/Daugavpili izklausās pēc negodīgas apmaiņas.
Manuprāt, ir otrādi - NATO vēlas karu ar Krieviju, jo viņi šobrīd ir savā zemākajā punktā, ja runājam par militāro potenciālu.
Droni un raķetes neuzvar karus. Karus uzvar gaļa un tanki. Pēdējās ziņas informēja, ka viņiem akūti trūkst abi elementi (tiek apsvērta Rudens 2026 mobilizācija, taču bailes, ka tas izraisīs sociālo kolapsu). |
|
My Sviesta Ciba, my Shadowwork. |
|
"Lūdzu, pārstāj raustīties citādāk es tev sākšu raustīties līdzi, un tad mēs abi raustīsimies, un pasaule nebūs kļuvusi par mazliet labāku vietu. :-)"
Ir frāze, ko es pēdējā laikā esmu apzinājis kā labu veselīgas vides pamatnosacījumu. Ja uznāk rausteklis - aizej izrausties viens aiz stūra. Stabilizē elpošanu, izstaipies un, ja tas nepalīdz, paturi minūti mutē ledus gabaliņu. Pēdējais, ko tu vēlies, ir sākt citiem likt justies slikti tikai tāpēc, ka tu jūties slikti. |
|
Varbūt kādam ir pieredze, kuri kursi ir kvalitatīvāki, lai apgūtu akadēmisko zīmēšanu - Arhitektu nama vai Mākslas akadēmijas sagatavošanas kursi? |
|
Īsa mūsdienu "hiperkapitālisma" analīze (nebeidzamā komodizēšana, hustle kults un prāta kultūras noriets līdz ar vidusklases nāvi).
Hiperkapitālisma realitāte balstās uz 2 pamatpilāriem: 1. Jebkura fenomena komercizēšana/komodizēšana. 2. Akcionāru peļņa kā dzīvbas turaapināšanās pamata mērķis.
Šo pamatpilāru priekšā sabrūk jebkura humānisma vai taisnīguma ideja, jo sistēma pašā pamatā balsatās uz nepārtrauktas efektivizācijas principu. Vērīgākie dzīvē, iespējams, būs apzinājuši, ka dabā lietas un enerģijas nav bezgalīgas, tās ir tendētas plūst un eventuāli iegūt zināmu kārtību - balansu.. Un, ja tu paņem kaut ko no rītdienas, tad parītdien tev tas būs jāatdod atpakaļ.
Šķiet, psihes veselība ir aspekts, kur komodizācijas un peļņa-pār-visām-varītēm fenomeni izpaužas visskaudrāk. Cilvēkiem ar psihes traucējumiem tiek nozīmētas nevis fiziskas/komunikatīvas/holistiskas metodes kopā ar noteikta tipa diētu, bet tiek izrakstīts antidepresants X ar mērķi "apslāpēt cilvēka sirdsbalss palīdzības saucienus".
Neapgalvoju, ka šim zāļu tipam nav vietas psihes medicīnā - ir. Tas veicina neiroplasticitāti un tiešām var palīdzēt cilvēkiem ar akūtām, suicidālām/vardarbīgām problēmām. Taču visa tā teorija par smadzeņu ķīmiju ir tikai viens no daudziem aspektiem. Un jaunākā zinātne raksta, ka izskatās, ka tomēr smadzeņu ķīmijas disbalana teorija ir falša izpratne par depresijas cēloni (2022. gada Moncrieff et al. metaanalīze par serotonīnu). Atgriežoties pie kapitālisma. Traģikomiski - pat tāds skaudrs fenomens kā "bezpajumtnieks" vai, piemēram, "fiziskā darba strādnieks" tiek padarīts par preci, orientētu uz bagātniekiem. Jo tikai bagātnieks mūsdienās var atļauties būt par nabagu. Un pieredzēt autentisku realitāti, kamuflažējoties par tās "triviālo" subjektu.
Tikmēr, kamēr nogarlaikojušies bagātnieki nodarbojas ar kaut ko tik zemisku, lai sajustos kaut nedaudz dzīvi, pati sistēma ar mūždienīgo spekulēšanu akciju tirgos un ekonomiku, kas vispār nav paredzama, izveido perfekto gultni, lai tie, kuriem pieder 3/4 pasaules resursu turpinātu raust šos resursus. Un ar katru ekonomisko krīzi viņu resursu valdījums pieaugtu, kamēr zemākā klase tiek papildināta ar deklasēto vidusklasi (nemeklēšu avotu, jo runa par pašsaprotamo). Un ar vidusklasi izzūd intelekta nodošana. Kultūra. Lasīšana. Doma. Retorika. Iespēja attīstīt prātu, kamēr vecāki atbalsta finansiāli, jo spēj to pavilkt. Tikmēr zemākā kasta vaiga sviedros strādā no padsmit gadu vecuma - tur nepaliek laiks un enerģija, lai vispār domātu kategorijās "prāta kultūra", utt. |
|
Šodienas galvenā tēma: interspecies music un Džims Nollmans. Kungs dara manu sapni - spēlē itāru slepkavvaļiem. Viņu vokalizācijas ir D-C-D notīs, tāpēc, ņemot tās uz ģitāras, retos gadījumos vaļi sāk dziedāt līdzi. Labs info materiāls youtube linkā (nedaudz mūzika, info par viņu, intervija).
https://www.youtube.com/watch?v=LXNkseGINBQ |
|
Tas būtu diezgan ironiski, ja Kuba kļūtu par zaļās enerģijas utopiju. Tas būtu ironiski tāpēc, ka to varētu būtu izraisījusi lielāko kapitālistu fosilo resursu blokāde, jo jebkāda enerģija ar visiem tās trūkumiem ir labāk kā nekāda, bet arī tāpēc, ka ja šī brīža ASV administrācija sāktu sprēgāt pret ķīniešiem, kas Kubai piegādā tehnoloģijas, viņiem nāktos sevi pieķert liekulībā par apgalvojumiem, ka atjaunojamie resursi ir sūds, kas nosprāgs dabiskā nāvē. |
|
|