|
Apgalvojums sev par jebkādu savu šķietamu nespēju, neizdarību attiecībā uz nākotni (“es nevarēšu, jo”)- ta bieži nav konstituējoša informācija (kāds no taviem strūrakmeņiem, kas apzināts un analizēts ar citiem verbāli). Visbiežāk tā izrādās vienkārši tava projekcija.
Arī vārdii: “Hei, bet tā nedrīkst (domāt/darīt, utt.)!” - tā ir cita cilvēka realitātes izpratnes projekcija, kas tiek “spīdināta” tavā universā. Uzskatu, ka pēdām nebūtu jāpaliek redzamām.
Arī projekcija attiecībā pašam uz sevi ir pupu mizas- tu pirmsšķietami sev piedēvē kaut ko, kas varbūt nemaz nav tavs, jo (izvēlies vienu vai dažus):
1) spiediens no dominantiem vienaudžiem,
2)spiediens no helihoptera tipa vecākiem,
3)iešana kapitālisma “aklo ceļu” - pēc vidusskolas tā vietā, lai beidzot paņemtu nelielu ekscesu no 13-15 gadus ilgās atrašanās valsts obligātajās un ne tik (bērnudārzi) iestādē, gūtu nelielu dzīves pieredzi, pameklētu nedaudz savu patieso dvēseli.
Manuprāt, jaunieši vispār nav spējīgi sagremot ideju par to, cik nenormāli paškaitnieciski ir vislaik dzīvoties pa mācībinstitūcijām, negūstot reālu pasaules pieredzi, jo, kad beidzās institūcijas, visas mācības pagbeigtas, tad gara karejera un nāve. Pa kuru laiku cilvēks iepazīs sevi? |
|
Miljonāri, kuri uzpērk mākslas darbus, uzaudzē to vērtību un tad ziedo to muzejam, dara to tikai un vienīgi, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, tādējādi cenšoties no saviem resursiem pēc iespējas mazāk kontributēt sabiedrībai. Sabiedrībai, kas nodokļus maksā pilnā apmērā.
Mākslinieki, kuri savus darbus pārdod viņiem, ir daļa no problēmas, jo viņu māksla miljonāru rokās kļūst par finanšu instrumentu, ar ko apkrāpt sabiedrību.
Sabiedrība ir būvēta uz vienām tiesībām visiem. Taču milzu naudas resursi sniedz viņiem brīvību pret savu pienākumu pret sabiedrību.
Jāmaksā 50 miljoni nodokļos? Nopērc mākslas darbu pa 30 milj. Mākslīgi palielini tā vērtību, organizējot miljonariem paredzētu izsoli, kur 30milj darbs top par 50milj darbu. Tas netiek pārdots. Tā vietā miljonārs to ziedo muzejam, tāpēc iegūst milzu nodokļu atvieglojumu.
Taču mākslas darba reālā vērtība ir pupu mizas, jo tas tikpat labi var būt kārtējais plaši interpretējamais, no konteksta atkarīgais mākslas darbs, kur kompleksā puse ir nevis tehnika vai krāsu meistarība, bet mākslas darbam blakus piekarinātā info par autora skatījumu par sava darba būtību. Respektīvi, vizuālā māksla, kas iegūst savu jēgu tikai tad, kad tā tiek niansēti rakstiski/verbāli paskaidrota. Kā saka par kino - rādi nevis stāsti, ko mēs redzam attēlā/ekrānā.
Vienīgais risinājums, kas nāk prātā - nog4l1nāt miljonārus un apē5t viņu sirdis. Iztēlojos masu heppeningu, kur cilvēki savācas noteiktos datumos, teiksim, ik ceturksni, un roku rokā ķer buržujus, izrauj viņiem sirdis un simboliski notiesā tās.
Nāvi kolektīci resursu zagļiem, nāvi sistēmām, kas viņiem palīdz sagrābt vairāk resuru! |
| nāc meklēt nacisfu | 21. Mar 2026 @ 01:11 |
|---|
|
hei
nāc ar mani
meklēt nacistu kapus
es uzzīmēju
mums karti
nāc, iesim meklēt
viņu paslēpto zeltu
un varbūt arī pa kādam
tumšam noslēpumam
mēs atradīsim
kaut kur zem zemes |
|
Pirku loterijas biļeti, un pietrūka 10 sekundes līdz pavasarim. |
| Puretone - Addicted To Bass | 20. Mar 2026 @ 13:51 |
|---|
|
Taisīt atsevišķu cibu mūzikai drošvien būtu pārspīlēti?
Patiesībā jau man gribās kaut kādu platformu, kur šo visu varētu labāk organizēt. Vislabāk jau uztaisīt kaut ko pašam, jo viss, ko es esmu izmēģinājis līdz šim, nespēj nodrošināt tieši to, ko man vajag.
https://www.youtube.com/watch?v=eH4sMocy2rw
|
|
2003. gada 20. martā rakstīju:
00:00 dziiviiba naaviiba
sa-dziive uz-dziive dzimum-dziive ie-dziive sa-naave uz-naave dzimum-naave ie-naave utt. |
|
Memento mori, zvanīja no Swedbankas, lai pateiktu, ka man jāsakārto mantojuma lietas. Vai tiešām savu naudu atstāsiet valstij? |
| Skrūvgriezis naglām un cirvis skrūvēm? | 20. Mar 2026 @ 12:09 |
|---|
|
Lai +- panāktu IT resursu centralizētu pārvaldību skolā, izdomāju uzcept tādu kā ievirzes dokumentu/iesniegumu. Štukoju tekstu, skaitu laiku, rēķinu slodzes. Mērķis - lai skolā esošais viens datorsistēmu tehniķis/IT cilvēciņš varētu moderni pārvaldīt vismaz vairākumu iekārtu skolā, citādi alga pret prasīto darbu nevienā pašā vietā nesatiekas. Saskaitīju šādas lietiņas:
Saņemot Windows datoru:
lietotājam varu nodot tikai pēc ~140 min. manuālā darba, galā nenodrošinot pilnu resursa pārvaldību. Ja pa vidu kopš pēdējās attīrītās OS sagatavošanas ir parādījies jauns Windows 11 laidiens, kompis taisīs nenormālu bloat - uz cietā diska taisīs Windows.old mapi, kraus draiverus pa jaunam. Jaunas Windows 11 relīzes iznāk laikam reizi pusgadā. Visu laiku taisīsim bloat uz līdzenas vietas?!
Saņemot ChromeOS datoru:
lietotājam varu nodot pēc 22min automatizēta darba, nodrošinot pilnu resursa pārvaldību un drošību par zemākām izmaksām valstij, jo nav jālicencē atsevišķi gan OS, gan Office, gan centralizēta pārvaldība. Lētāk un vienkāršāk - stulbums būtu ko tādu negribēt un pieturēties pie liekām funkcijām, kuras prasa baisu pārmaksu. Windows skolā nepieciešams ir vien Datorikā un dažam darbiniekam, kas nejēdz pielāgoties vienkāršotām lietām tajā un pašā laikā - arī darbu Microsoft Office vidē.
Laiks un slodzes saskaitītas, tagad tik jādomā par podziņām, kuras spiest, lai varētu gan vienkāršoties, gan ietaupīties. Pamatā man interesētu gan vienkāršoties, gan sagādāt sāpi un tik ļoti nepieciešamo konkurenci Microsft. Šis mūvs varētu radīt visādas vēdergraizes un dizentērijas ministrijās, kas ekskluzīvi sēž uz Microsoft šļirces. Un interesantas darba dienas cilvēkiem, kas nodarbojas ar valsts IT resursu licencēšanu - Winblows 11 vietā ChromeOS Flex centralizēto pārvaldību, lūdzu, jo tas ir risinājums, kas daudz vairāk ir piemērots skolas slodzei, būtībai un spējai lokāli administrēt savus resnursus! soundtrack:: Hybernoid - Mind/Liberty |
| One Battle After Another | 20. Mar 2026 @ 11:02 |
|---|
|
One Battle After Another man lika aizdomāties, ko no dzīves vēl sagaida pusmūža vīrieši? Šī gan tiešām ir paaudzes un ģendera specifiska lieta. Neejot abstrakcijās, kāda dzīvei vispār ir jēga, ar jauniem vīriešiem daudz maz viss ir skaidrs. Vecākiem vīriešiem atliek vien dusmoties un nepieņemt realitāti, ka viņu izpratni par pasaules kārtību nevienam tā īsti nevajag.
Lai vai kā, šī filma mani nekaitināja tā, kā to darīja pingponga filma, bet kopumā stāsts mani garlaikoja. Varbūt mazliet kičīgāks, bet atkal jau saturs par to, cik briesmīgā stāvoklī ir pasaule, pie tam specifiski Amerika. Ir pilnīgi ok, ka Oskarus un Berlīnes lāčus dod filmām, kas ir specifiski aktuālas konkrētajai kultūrtelpai, bet man reāli kaitina, ka vēl joprojām Oskariem piedēvē kaut kādu augstāku māksliniecisku statusu. I mean, tas pats Straumes haips man rada sajūtu, ka Berlīnes mūris sabruka aizvakar, un mēs visi teju kā uzzinājām par rietumu popkultūru. To, ka Straume patīk kritiķiem, es jau sapratu pēc pirmajām balviņām, un Oskaru nedabūšana šo filmu nepadarītu par mazāk vērtīgu.
Bet visas labās lietas, ko interneti stāstīja par One Battle After Another, ir valīdas. Vizuāli - hands down. Aktierspēle - mani var kaitināt Di Kaprio kā cilvēks, bet es gandrīz aizmirsu, cik labs viņš ir kā aktieris. Ne viņš viens, protams. Viss tas komiskais elements - es nez. Tiešām Holivudai ir grūti runāt par smagām tēmām bez vieglas ironijas un absurda? Kaut kāds leftist Tarantino.
|
|
Klausos LR3 dziesmas ar F. Bārdas dzeju, un nevaru izkāpt no auto |
|
Patīk šis youtuberis. Interesanti skatījumi uz postmoderno pasauli, vadoties no ezotēriskākiem skatu punktiem. Mīlu izklaidēt savu prātu ar šādām idejām. |
| O Saala Sakraal - Oastar | 18. Mar 2026 @ 14:12 |
|---|
|
Klausos šo darbā fonā un ar abām nierēm jūtu, cik zvērīgi spēcīgi šis albums būtu kāda hihidēliķa ietekmē. Baisi vilinoši, bet baisi baisi. Aknas piekrīt, sirds raustas, smadzenes šaubīgi, bet priecīgi saviļņotas skatās apkārt. Ceļojums uz ego nāvi un tās nestās atbrīvošanās no šīssaules važām - garantēts! Skan pēc nāvītē pavadīšanas rituāla.
Kvalitatīvas, rāmas enerģijas transformācijas rituāla Dark Ambient settingā - viennozīmīgi saudzējams projekts/kultūras piemērs.
https://music.youtube.com/channel/UCuqX-c-ZKeTfPU0jYctvaPg
https://cycliclaw.bandcamp.com/album/oastar
Third Full-Length Ritual Offering
Oastar marks the long-awaited third manifestation of O Saala Sakraal, the ceremonial vessel guided by nOh v°v (of Trepaneringsritualen and Norn) and Sunnifa St. Álander (of Hadewych).
Recorded in the aftermath of the discovery and subsequent destruction of an ancient solar temple by local authorities in the eastern region of Hamaland, a land still shadowed by the enduring influence of the Church, this new work channels both lament and invocation. Amidst these events, O Saala Sakraal deepen their exploration of the sacred and the profane, weaving six aural ceremonies designed to open liminal sonic spaces where the residual wounds of Christian dominion may begin to heal.
Steeped in woodland mysticism, Oastar unfolds as a cycle of rituals, to facilitate flow states, purify and transform, and call forth coalescence from fragmentation. Beneath its layers, a burning resonance persists: a yearning for restoration, for a return to the primordial harmony that once bound all things. The album closes with a single solemn hymn to dusk, a slow descent into stillness where night and renewal converge.
Six pieces of consolidation and transcendence, offered to the world in its darkest hour. soundtrack:: (We Come) Cloaked in the Guises of the Woods |
|
Kā es ienīstu Apple produktus! Man ir sūda Iphone 11 Pro. Bļağ, kādam maukturim jābūt, lai palaistu tautās tādu OS, kur nevar vienkārši aizmest failu no default download directory uz Photos. Joptvaju maķ, cik sarežğītam jābūt simplistiskam faila pārvietošanas procesam.
Stīvs Džobs nomira, jo pārāk dziļi ievilka nāsīs paša dūrē iepirstu zarnu gaisu- tā, ka baktẽrijas, kurām būtu jādzīvo tūplī, sāka dzīvot STĪVA SMADZENĒS! Un tas jau ir ar dzīvību neapvienojams pasākums! Grūti iztēloties, kā citādāk var palaist tautās tādu produktu, kas funkcionāli ir tikpat augstvērtīgs kā vīrišķīga paš-kastrācija ar neasu priekšmetu.
Nāvi Apple, nāvi disfuncionāliem produktiem! |
| Pietura radošam smaidam | 18. Mar 2026 @ 09:40 |
|---|
|
O, forši, ka nesen parādījās dzelzceļa reiss starp diviem - man sniegta iespēja pēc brīvas izvēles konkrēto stundu saskaldīt uz pusēm. Nodomāju, ka es varētu uzvesties kā audzināts pilsonis un uz darbu ierasties laicīgāk, lai gan neviens cits par to mani nebaksta - tik es, sevi. Šodien jau reizi trešo braucu ar jauno reisu un pamanu, ka tas man cepī ievērojami vairāk par ierasto. Interesants secinājums. Kādi tam varētu būt iemesli? Agrāks rīts un svaigāks gaiss, jo tukšāka un kārtīgāka Rīga - ļoti maz divratu monstri pamesti uz ietvēm, mazāk dīzeļauto krustojumos - visi smakotāji un nekārtībnieki vēl miegā vārtās vai jau malko savu rīta dzērienu, uzpīpē - labrīt, latvieši!
"Nākamā pietura: Torņakalns!"
Vienmēr gribējies tur savam fotoaparātam parādīt šo skaistumu, kas vairumam šķitīs totāls bardaks. Vieta nepieradināta, nepielaizīta - purvs ēd mazdārziņus dzelzceļa malā - šur un tur pavīd pa dārziņbūdas jumtam - Stalker filmas vaibi. Ļoti estētiski un kolosāli, taču darba laika sākums ir darba laika sākums. Bik dirsciplīnas, lūdzu, nevar tak visas atrastās konfektes ņemt un rīt! Un tā nu arī līdz šim tik biju siekalojies un siekalojies vien, vērodams, kā cilvēkdarbību rezultātā šī vieta tiek pārvērsta... Ehh, tā nedrīkst! Lecu no vilciena ārā un šo dienu sākšu ar saldumiem! Izkāpju un skatam paveras divi rotaļlaukumi biezā miglā: pa labi ir pleķītis dabas, bet pa kreisi - dzelzceļš. ( ... tālāk ... )
|
|
Izskatās, ka Netenjahu tiešām varētu būt nogalināts. Pārāk daudz aizdomīgi AI dakterēti video ar viņu, ko palaiduši Izraēlas oficiālie e-kanāli. Vienā no tiem redzamā sieviete, kas ir kafejnīcas darbiniece, izrādās ir aktrise. Un 11.martā, vadoties pēc google datiem, no Izraēlas ir baigais pīķis sērčotajiem keywordiem "actor/actress for hire" (tikai ivritā). |
| Sofi Tukker - Boba | 17. Mar 2026 @ 16:51 |
|---|
|
diametrāli pretēja ideoloģija |
|
potenciāli kaitnieciska informācija |
|
pierādījumos balstīta pornogrāfija |
|
Vīkendā biju uz biatlona mačiem, atrakciju teltī pamēģināju šaut mērķī, un trāpīju. Man netrīc rokas. Prasmes noderētu. |
| Harry Styles | 16. Mar 2026 @ 16:50 |
|---|
|
Jaunākajā SNL bija Harry Styles. Tas ne tikai radīja vēlmi iečekot viņa jaunāko daiļradi, pēc piezīmēm spriežot tā atšķiras no senākas viņa daiļrades, bet es uzzināju, ka šis dude mēdz uz pasākumiem vilkt visādus ekstravagantus tērpus. Pats par sevi tas nav netipiski slavenībām, bet man patika sketčs par to, ka random dude ikdienā nevar atļauties uzvilkt to, ko var atļauties Harijs Stails uz sarkanā paklāja. Sketčs, protams, bija pārspīlēts, un tam nebija arī pienākums sniegt kontekstu šai "problēmai", bet tas iekļāvās tipiskā SNL un pārējās popkultūras diskursā par seksīgo lampu. Apakšžanrs tam, ka visas sievietes iekārto Džeisonus Momoa vai Maiklus B. Džordanus, ir sieviešu neapstrīdama fanošana par saldajiem zēniem. Un te man rodas jautājumi par tādu kā divkosību, kas iespējams ir kaut kāds pašcenzūras un savu jūtu apspiešanas produkts. Ja vien mēs neejam tādā primitīvā cilvēku dalījumā skaistos un ne tik skaistos, no kura mēs saprotam, ka Harijs Stails būs pievilcīgs arī krokšos un netīrā t-kreklā, tad no kurienes nāk šis apbrīns par viņa dzirkstošo personību, kamēr average Joe mēģinājumi tapt vizuāli mazliet vairāk interesantam ir izsmejami. Protams, visi mēģinājumi kaut kad atduras pret neveiksmēm, bet tā vien šķiet, ka vairumam nepienākas kredīts pat mēģināt. Man varbūt pietrūkst queer eye, bet man Harijs Stails šķiet vienkāršs dude, lai gan es māku lietot gūgli, un redzu arī viņa ļoti pārproducētos foto, bet tādu netrūks jebkura izskata slavenībai. Ar šo visu es gribēju teikt, mēs paši par sevi varētu justies labāk, ja kolektīvi iemācītos dot sev brīvību darīt lietas, kā arī ar labticību un mīlestību mācētu gan izteikt, gan pieņemt kritiku par to, kas tomēr neizskatās baigi labi, un tad arī ne tik veiksmīgās lietas nekļūtu par tādu kā spīta spēli, kur cilvēks ir uzdrošinājies pamēģināt vienu lietu, un tad nu viņam ir jāiet uz visu banku. |
|
Atgādinājums nākotnes sev: noskaties Bronson (2008). Runā, ka Hārdings dedzina. |
|
Internets pēc ģeneratīvā AI uznāciena - Nespēja atšķirt patiesību no viltus ir visu psiholoģisko operāciju (PSYOP) Māte. |
| Man kompi vispār vajag? | 16. Mar 2026 @ 10:36 |
|---|
|
Atminos - bērnībā skolā bija bekas.
Uz tām garajos starpbrīžos piestaigāju Arkanoid uzspēlēt, kamēr skolas gaiteņos garajā starpbrīdī skanēja skolas radio, kuru kustināja vēlākais Saldus radio DJ. Šķita forši un moderni, ka tā darījās - neatkarīgi no tā, vai sakrīt gaumes, jo muzons te nebija vienkārši ierastais radio troksnis, bet gan bik atlasītas, mazāk nodrāztas lietas. Atceros, ka nereti skanēja The Cranberries - Zombie, cepīja tolaik un cepī arī šodien!
Vēlāk parādījās pirmais IBM dators.
Es tāds skatos uz viņu un domāju - kam tāds sūds vispār vajadzīgs? Skola nav rūpnīca, ko ar to verķi vispār var darīt? Te neviens nezina, ko ar to darīt. Pat skolotājs nē. Viss notiek, bet te kaut kāds Alien technology piemērs uz galda, bet kluss.
Šodien arī man brīžiem šķiet, ka datoru katram īsti vairs nevajag. Cita gan argumentācija - kad lietas ir pārsvarā internetā, operētājsistēma un dzelžu veiktspēja paliek sekundāra. Iz šī aspekta arī šķiet, ka tablešdatori atrod sev nišu - būt kā konsole rēķināšanai mākonī. Tas pats ar ChromeOS datoriem, kurus var kustināt pat uz baaaigi veca dzelža.
Vai man ikdienā vajag kompi?
Reti! Vai man ikdienā vajag Windows kompi? Vēl retāk par iepriekšējo retumu, lai gan W11 grib man iestāstīt, ka man jāpērk jauns kompis. Man gan sava galva uz pleciem un e-waste ģenerēšu tikai tad, kad vecais dzelzis vai nu mirs, vai totāli nespēs apmierināt nevienu pašu manu digitālo vajadzību. Microslop kā uzņēmumam te ir precīzi nulle teikšanas manā universā. Mūra likums pēdējos ~5-10 gadus stagnē (ar dažiem lux klases izņēmumiem), kas nozīmē tieši šo realitāti - vecs kompis šodienas lietas rēķina gana adekvāti, ja vien nav nepieciešams regulāri veikt top slodzes - grafika, fotošops, video montāža, jaunākās neoptimizētās spēlītes.
Kādām funkcijām man kalpo mājas dators? ( ... tālāk ... ) soundtrack:: +K+M+B - BBLOODY VALENTINE |
|
Norvēģijā lašus baro ar burkāniem. |
| Kad dzīvei nav jēgas, pielietotais "medikaments" nav svarīgs | 15. Mar 2026 @ 11:13 |
|---|
|
Slīcināšanās narkotikās bieži vien ir pat līdz galam neapzināta izejas meklēšana no bezizejas. Izvēlētā viela - absolūti nav svarīga. Sekundāra lieta, kuru nosaka cena un pieejamība vien. Lietošanas iemesli - mērķa zudums, sūra vide, sociālā bezizeja, depresijas, vientulība, bezdarbs un nulle nākotnes, pēc kuras tiekties, jo esi principā apkārtējiem miris, zudis. Sociālais dzīvnieks bez sociālās pārtikas.
Dzīves sistajiem patīk apsisties - tāda ir dabiskā lietu kārtība, kad cilvēks principā ir padzīts no cilts un mēģina apgūt izdzīvošanu ārpus drošajiem mūriem - neatkarīgi no kultūras, amata, ādas krāsas un pēdējās algas apmēra. Tukšums un puvušas konstrukcijas, kuras mēģina aizšpaktelēt un aizplāksterēt, lai gan visu būdu no jauna būs jāceļ, lai tiešām savestu to padarīšanu kārtībā. Un citādu.
Cilvēka statusu šodien definē profesija un tas, vai tev ir darbs konkrētajā brīdī. Tavas iespējas diktē atalgojums jeb Fun budžets, kad visas saistības ir izpildītas. Tāpat kā ģimenes vārda svars, bērnības veselīgums, iegūtā izglītība. Bet izglītības iespējas jau no citiem sliekšņiem atkarīgas. Pašvērtējums? Nu, skaties. Ja izvilkta loze, kurā vecāki agri iet bojā vai iegūst smagu invaliditāti, kur pašam piemetas kaites, kuru dēļ tu uzaudz ārstniecības iestādēs un paliec videnē uz otru gadu, zaudē visus savus draugus un sabiedrību - kādas tur dižas iespējas? Bet ienākumu avots katram nepieciešams... Ja darbs tev nav ilgstoši - to jūt uzreiz.
Lai nesabruktu visas tās elles priekšā, cilvēki nereti atrod kādu vieliņu, kuru lietot kā lietussargu pret visu to drazu, kas krīt uz galvas. Tas lietussargs var manifestēties visādu ekscesu formā - narkotikas, pohujisms, nerēķināšanās ar sekām, galvas ierakšanas smiltīs, faka negivošana par politiku un citi klusas, pat neapzinātas pašnāvības veidi.
Ja es nebūtu atradis savu šī brīža darbu, es droši vien būtu aizgājis pieteikties šaut krievus Ukrainā, bija tas jau plānos. Man naudu dzīvošanai vajag pat tad, kad mani sabiedrībai nevajag. Kāpēc lai es savu tumsu neapmainītu pret labuma nešanu citiem, samazinot maskaļu skaitu, klusībā cerot lodi arī savā pierē, lai šis viss ir cauri?
( ... tālāk ... )
|
| Mans pirmais tauriņš 2026 | 14. Mar 2026 @ 11:00 |
|---|
|
Šodien, 14.03.2026, plkst 10:58. Dzeltens.
Man būs dzeltena vasara (lai ko tas arī nozīmētu).soundtrack:: Radio Klasika LR3 |
|
Biju ciemos, un ieraudzīju
 |
|
Pirms 20 gadiem
Marts 13., 2006
23:19
nekas TĀDS - liels, balts un pūkains trusis, nav noticis. visu dienu domāju par stomatītu, ka derētu iekosties nekvalitatīvā asfaltā tā, lai asinis šķīst, jo gļotāda kut, bet pievakarē, virzoties pa veikalu Alfa, domāju, kaut nenokristu zeķubikses. vēl suns saslimis un slēpjas pie manis, šim liekas, ka manā pusē nav sāpju
(ir doma)
23:40
darbā kolēģiem parādīju savu falšo draugiem.lv tēlu, nez, vai vēl gribēs "draudzēties", vai gribēs uzticēt kaut kādus darbus, varbūt domās, ka esmu nelīdzsvarota un neuzticama
(11 raksta | ir doma) |
| liela jubileja | 12. Mar 2026 @ 19:57 |
|---|
|
Varbūt kādam ir jau pieredze un gatavs saglabājies plāns?
Kā to aptuveni 30 pusmūža cilvēkiem padarīt iespējami aizraujošu.
Es nelietoju spotifaju, bet varbūt tur var atrast jau gatavas Paula un piecdesmito gadu populāro dziesmu listes dejām?
(Doma par onkuli ar sintezatoru mani kaut kā nesajūsmina.)
Interesanti viktorīnas jautājumi par jubilāri, uz kuriem būtu aizraujoši atbildēt, un nestulbas aktivitātes kartupeļu un karbonāžu nokratīšanai dziļāk vēderā arī velkomēti.
Nekad neesmu vadījusi nevienu apaļu ballīti.
Un vēl es nezinu, kur maketē un drukā ielūgumus (daudz nevajag, nu desmit varbūt, bet ar savu tekstu). |
|
Kuba šobrīd dzīvo kā pirms-industriālā laikmeta. Ledusskapji nestrādā, jo valsts spēj pati saražot vien 40% no nepieciešamās enerğija. Šīs energoproblēmas dēļ tika degradēta arī pati energoapgādes sistēma (tās elementi) - tādā apjomā bojājumi, ka tos salīdzina ar krievu dronu izraisītajiem Ukrainas energoapgādes syst. bojājumiem. Trūkst ēdiena. Visur miskastes kaudzes, jo miskastes mašīnas bez benzĩna neiedarbināt. Visu degvielu/u.c. naftas produktus Kuba importēja 100% apmērā. Var teikt, ka kopš Krievija kara zaudējumu dēļ vairs nespēj “barot” un uzturēr pie dzīvības savas retās, mazās, draudzīgās post-komunistu valstiņas.
Irānas katš gan ievilksies uz 4-6 gadiem. Taċu pēc tā, ja cilvēce nebūs piedzīvojjusi zemes holokastu vai spēju izmiršanu, ASV Kubā izveidos nu ļoti sev draudzīgu varu.a |
|
Ja es pētītu vīrusu izplatību, es izmantotu tādus pētījuma objektus kā es - cilvēkus, kas strādā attālināti, daudz laika pavada mājās, un ar limitētu ekspozīciju publiskā telpā. No mūsu divu cilvēku mājsaimniecības nepārprotami var secināt, ka darbs klātienē ir nepārprotams līderis saslimšanas gadījumu izraisīšanā. Ar diezgan lielu atrāvienu otrajā vietā ir grupu sporta nodarbības. Te gan varētu būt zināma saistība ar konkrēto sociālo burbuli, bet pagaidām individuālās tikšanās, mājas ballītes un ēdināšas vietu apmeklēšana vispār nekādi nepapildina saslimšanas statistiku.
Mani drusku pārsteidz, ka es esmu sācis slimot, pat ja simptomi ir visai minimāli, bet es iespējams varu izdarīt arī visai ticamu minējumu par iemesliem. Man gribētos domāt, ka cilvēki apzināti nenāk slimi uz sporta nodarbībām, pat ja man tam nav pierādījumu, bet nākt slimiem uz darbu man šķiet diezgan sociopātiski, ja nav nekādu šķēršļu attālinātam darbam. Es nevarētu nopietni to pārnest cilvēkiem, kas strādā stroikā vai zivju rūpnīcā, bet ofisa planktons ar internetu un datoriem gan varēja savākties. Tam nav citu šķēršļu, kā tikai tie, kas ir galvā. |
| Testēt piekļūstamību ar velo | 10. Mar 2026 @ 06:27 |
|---|
|
Bija forši vakar bez visām ziemas ādām un segām izvizināties pa Rīgu ar velo 14km vērtībā. Beidzot tiku pie pilsētas pašā nomalē nobāztās suņu būdas Argus, kā arī iekš BFS nodot Velvia 50 attīstīšanai.
Argus veikalā biju vienīgais, lai gan elektronika ir šodienas maize.
Nav jābrīnās - diez vai prāta darbs bija nobēdzināt veikalu cilvēkam ne/mazpieejamajā Krasta ielā, turklāt vēl tumšā parkingā zem ēkas. Bez maz vai apzināti pacentušies sev ieriebt ar pieejamību un diez vai nākamreiz es tur meklēšu lietiņas. No sākuma normālās vietās izvietotus konkurentus čekošu - Argus lai paliek ekskluzīvi pirdējiem salonos un planētas piedirsējiem automašīnās - pašu izvēle :)
Iepriekšējā dzīvesvietā nobraukāju ~120km/mēn. Tagad skumji bik redzēt labi, ja daždesmit km/mēn., jo attālums līdz darbam pieaudzis 4x... Bet kādu reizi gan jau aizmīšos uz darbu tāpat - tik laicīgi jāieplāno.
|
| 2026. gadā | 9. Mar 2026 @ 21:44 |
|---|
|
Citēju e-pastu:
"Šis ziņojums tika nosūtīts no Pro-Mix.lv Foto&Video tehnikas interneta veikals .
Jūs saņemat šo e-pastu, jo e-pasta adresi, ko izmantojāt reģistrācijas. Ja Jūs neesat reģistrējies, lūdzu, ignorējiet šo ziņojumu.
------------------------------------------------
Aktivizēšanas instrukcijas
------------------------------------------------
Paldies par reģistrāciju.
Lūdzu, pārbaudiet savu reģistrāciju, lai nodrošinātu, ka jūsu e-pasta adrese ir pareiza. Tas aizsargā pret surogātpastu un ļaunprātīgām ļaunprātīgu izmantošanu.
Lai aktivizētu savu kontu, vienkārši noklikšķiniet uz saites zemāk:
[dzēsta]
(Dažas e-pasta klients, šī saite var nebūt aktīvs šo eksemplāru atpakaļ barauzra rindiņa).
Paldies!"
Lepns krievs pat AI pakalpojumu smādēs, lai gan te būtu tā īstā vieta savu huiņu nogrūst tizlam botam - būs nesalīdzināmi labāks rezultāts, bet nē! Grūti uz šo neskatīties kā uz attieksmes demonstrāciju. Demonstrētā attieksme: "Esmu pimperiāls idiots, manas vardarbīgās un atpalikušās tieksmes liedz man iespēju mācīties un augt, un sekmīgāk strādāt valstī, kurā pelnu savu maizi un dzīvoju. Esmu lohs - nedomājošs kremļa bots caurcaurēm un man par to nav ne kauns, ne neērti. Man patīk šaut sev kājās un droši vien tāpēc netieku ārā no savas smirdīgās 6m2 būdas bij. Padomju industriālajā teritorijā - vislētākā varianta!"
Visādi citādi gan tīri vērtīgs kantoris - par pieņemamu cenu pārdod to, ko konkurenti uzdod par vairs neražotu vai arī sistēmiski un brutāli pārceno.
BFS plauktos Velvia 50 nav gadiem un nebūšot, dabūt nevarot un neražojot, kamēr pro-mix tā pieejama (pēdējoreiz pirkta pirms vairākiem mēnešiem) un ar derīguma termiņu nākotnē.
Savukārt ībļi no masterfoto.lv iedomājas, ka ir OK piedāvāt šo pašu produktu par 1/3 dārgāk, nekā citur pieejama - kāda sātana pēc lai es pirktu V50 no masterfoto pa 35EUR, ja varu no promix vai pat Vācijas (fotoimpex.com) paņemt par ~10E lētāk?
Masterfoto orientējas uz idiotu cenām, kā redzams. Idiotisms, kas robežojas ar neslēptu mēģinājumu skalpēt - asiņaino nazīti pat neslēpj! Cits piemērs - Kentmere 100 Latvijā var dabūt par ~7EUR, bet šamējie prasa 16EUR - māsteruzcenojums precīzi par neko. Pamatīgs stulbuma nodoklis, ja nezini, kur pirkt par ražotāja atzītām cenām. "Veiksmi" skalperiem, kamēr pasūtu 2x V50 no citiem krieviem - promix!
Un nē - verifikāciju promixā neveicu - tā nekādi nesargā pret spamu - tik melīgs, pidarasīgs apgalvojums!!!
Verifikācija vien uzņēmuma galā apstiprina, ka e-pasts tiešām eksistē un, ka "drīkst" uz to sākt spamot, pārdot šo info reklāmpidariem un citādi ļaunprātīgi rīkoties ar to... Uzticēties šādas attieksmes paudējam, kas vēl atļaujas pirmajā saskarsmē melot? Pffft. Še tev feikus manus datus, dod man filmiņu par skaidru naudu bez jelkādas datu astīties un aizveries!
Kā jūs - normiji - spējat elpot tik pret sevi agresīvā ekonomikā?
Kā varat būt vienaldzīgi pret saviem datiem, dirnēt cilvēkdatus apzināti zogošos asociālajos tīklos, tolerēt reklāmas kā distopiski, bezpersoniski šmucspaiņi (nekas cits viņu acīs neesat)?!? Gaidīt pat reklāmas mobilajā, lai tik tiktu pie kārtējā bezjēdzīgā sūdiņa/"progresa" "spēlē"?
|
| pelmeņu daudzveidības apokalipse | 9. Mar 2026 @ 20:04 |
|---|
|
Ziniet, kas man liek justies, it kā manā vagīnā būtu iekļuvušas smiltis? Fakts, ka visi LV pelemņu ražotāji palēnām reducējas līdz vidējam-aritmētiskajam.
Latvijā ir notikusi pelmeņu degradācija. Savulaik piedāvājumā bija dažādu izmēru un formu pelmeņi. Labi, labi, nebija jau tik daudz, taču vismaz bija variācijas. Šobrīd? 95% pelmeņu ir "mazulīši" tipa - mazāks izmērs, vienmērīgāka, garlaicīgāka forma. Ēdot tos skumjos, mazos pelmenīšus, man virsū mācas depresija. Tie ir kā kastrēts runcis - funkcionāli bezjēdzīgs, bet ērts.
Mani mīļākie pelmeņi ( klik šeit, lai apskatītu) arī tapuši no formas, kas liek (nepamatoti?) noprast, ka pelmeņi ir roku darbs - locījuma vietas, asāki maliņu leņķi |
|
No reklāmas: Simtiem cilvēku iecienīts krēms! |
| Lord Huron - Bag of Bones | 8. Mar 2026 @ 12:02 |
|---|
|
Man ir notrulinājusies sajūta par self pity, bet nez kādēļ šķiet, ka šī varētu būt diezgan laba dziesma. No sākuma mani aizkaitināja frāze par abstrakto aizgājušo personu, bet reabilitēja sevi pie brūkošām impērijām un pasaules nepastāvīgumu kopumā.
https://www.youtube.com/watch?v=59wcc2Ml-yk
|
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
![[info]](http://klab.lv/img/community.gif){kind=small}