Kas mani visvairāk mulsina tā latgaļu priestera krimināllietā - vieglums, ar kādu tiek visos plašsaziņas līdzekļos izbazūnēts aizdomās turamo vārdi. Nav jābūt juristam, lai iedomātos - eu, bet tas tiešām nemaz, nemaz nekaitēs lietas izmeklēšanai?
Ja pareizi atceros lasīto, tad citās valstīs šāda pieeja dzimumnoziegumiem ir pietiekoši raksturīga un doma ir, ka tieši palīdzēs lietas izmeklēšanai, jo pieteiksies vairāk cietušo. Protams, pastāv risks, ka kāds vai pat visi ir "cietušie" - kā bija lielā skandālā ASV astoņdesmitajos (?), kad bija milzīgs skandāls par seksuālo vardarbību ģimenēs, bet tas viss izrādījās fantāzijas.
/šoreiz pat bez sarkasma, tīri fakta konstatācija Vainšteina lietā feministes ļoti atbalstīja publiskošanas faktu, lai arī tur iespējamais nodarījums bija nesalīdzināmi vieglāks.
Šī ir principiāli cita situācija. Nevis "upuris izkrata sirdi par nodarījumu, kas ir ēnas zonā starp kriminālnoziegumu un morāli šaubīgu saskarsmi ", bet gan "Ir reāla uzsākta krimināllieta, un še jums aizdomās turamais, kuram var piespēlēt gan safabricētus vainas pierādījumus, gan safabricētus attaisnojumus - atkarībā no tā, kas jūs vairāk interesē". Šobrīd varu iedomāties gan pūli, kas linčo apsūdzēto, gan pūli, kas linčo apsūdzētāju.
Apsūdzēto pazīstu no savas bērna kājas,bet atturos no jebkādas pozīcijas ieņemšanas. Lai gan no viņa sprediķiem drausmīgi nāca miegs;), būtu nejauki,ja cilvēka (ne)slavu tagad izvazātu pa pasauli,un tad pateiktu,ups,sorry, vai vēl trakāk, tā arī viss paliktu karājamies gaisā bez pierādījumiem,tak cieníjamas vecumdienas neatgriezeniski pagalam.
Vispār tika gan. Neatceros precīzi kad, bet noteikti pirms galīgā notiesājošā sprieduma galīgās spēkā stāšanās. Tīri praktiski ko tādu ilgstoši grūti no žurnālistiem noslēpt, lai kā policija censtos.
Jā, šis nav gadījums, kad apsūdzētais bēguļo un sabiedrība ir ieinteresēta, lai policija viņu notver un lietu izmeklē - viņš ir aizturēts un nekādu bīstamību izmeklēšanai nerada.
Lai nu kā, nespēju iedomāties, kā vārda brīvības un liberālisma apstākļos izbazūnēšanu šajā lietā varētu novērst. Man pat šķiet, ka ir labāk mazliet pāršaut pār strīpu nekā noklusēt. Ja kāds aizdomās turamais nebūtu vainīgs, man šķiet, viņam tas nekādu psiholoģisku triecienu nevarētu sagādāt. Jo īpaši priesterim, kurš dzīvo saskaņā ar Dieva gribu, tā teikt.
Jā, nekvalitatīvai izmeklēšanai noteikti tas traucētu.
Ko nozīmē "nekvalitatīvai", un ko tu saproti ar "kvalitatīvu"? Tādu, kas ir garantēti droša pret potenciāli tīšu maldināšanu? Tāda principā nav iespējama. Un liberālisms ir kaut kādā pretrunā ar nevainīguma prezumpcijas principu, kurš, atļaušos aizrādīt, primāri kalpo nevis apsūdzētā komfortam, bet tieši sekmīgai izmeklēšanai un taisnīgai tiesai.
Nu, es uzskatu, ka šajā gadījumā uz aizturēšanas brīdi bija jābūt neapgāžamu pierādījumu bāzei, tagad jānoskaidro tikai nianses un viss jāprecizē. Citādi varbūt varētu aizturēt uz dažām stundām. Ja tā nav, ja aizdomās turētais tiek aizturēts uz neskaidru aizdomu pamata, tā ir nekvalitatīva izmeklēšana jau tagad.
1. Pierādījumu neapgāžamību/apgāžamību var izvērtēt tikai tiesa. 2. Esmu galīga muļķe kriminālprocesuālajās tiesībās (zinu tikai daudz, ka nejaucu ar krimināltiesībām), taču man nupat rodas iespaids, ka tavi spriedumi ir balstīti vairāk vēlmju domāšanā nekā normatīvajos aktos.
1. Jā, bet izmeklētājiem jāzina, ka tiesa to prasīs, un jāsagatavo tādi pierādījumi. 2. Nu bet protams, ka es nelasu normatīvos aktus. Vēlmju domāšana, varbūt. Kā saka, pasaule nav ideāla, bet mēs varam uz to tiekties. Nu, ja lietas patiesā virzība notiek kaut kā citādi, tad kaut kas nav kārtībā ar šo virzību, nevis ar ideālu.
Atbilstoši Kriminālprocesa likumam izvērtējot drošības līdzekli, tiesa cita starpā izvērtē savākto pierādījumu nopietnību, t.i. apcietinājuma piemērošana ir nepārprotams signāls, ka tiesai tie šķiet pārliecinoši (kas protams tiesai neliedz vēlāk attaisnot, ja kļūst zināmi apstākļi, kas šos pierādījumus diskreditē).
Arī tīri praktiski maz ticams, ka šāds cilvēks tiktu ņemts ciet bez nopietnas pierādījumu bāzes (ja protams atmet ar to saistītās sazvērestību teorijas, ka tā ir apzināta diversija pirms Pāvesta vizītes).
Ja nemaldos, šajā gadījumā kā galvenais arguments drošības līdzeklim tiek piesaukts 1) nozieguma smagums; 2) iespējamā cietušā neaizsargātība; pierādījumu drošticamībai šoreiz ir pakārtota nozīme (tas nenozīmē, ka es apšaubu pierādījumu bāzi, man nav informācijas).
Turklāt šī Tava argumentācija netieši apliecina, ka šāda ziņa noskaņo ļoti daudzus cilvēkus jau pirms tiesas iemantot pārliecību, ka "ja jau aizturēts, tad vainīgs", neatkarīgi no tiesas iznākuma, un tas pēc manām domām nav labi.
Man tev citēt Kriminālprocesa likuma pantu, kurā teikts, ka pamatotas aizdomas (t.i. nopietna savākto pierādījumu bāze) ir viens no obligātajiem kritērijiem apcietinājuma piemērošanai?
Un kopš kura laika tēmu pārzinoša cilvēka argumentācija apliecina to, kā šādu ziņu uztvers vairākums? :D
Ja kas - personai, kura apcietinājumā turēta nepamatoti, pēc attaisnošanas ir iespēja pēc tam no valsts piedzīt kompensāciju (t.sk. arī morālo), kaut šādos publiskos keisos tas ir pavājš mierinājums un LV tiesas ar morālās kompensācijas apmēriem mēdz žņaugties.
Nu, redz, es personiski pazīstu sievieti, kas nosēdēja gadu (?) pirmstiesas apcietinājumā uz aizdomu pamata par slepkavību, un pēc tam nesaņēma pat atvainošanos, tāpēc esmu skeptiska.
Es skepsi saprotu un man ir zināmi keisi, kad cilvēki apcietinājumā turēti uz diezgan švakas pierādījumu bāzes un vēlāk tiek attaisnoti. Bet konkrētajā gadījumā jābūt pašnāvniekiem, lai bez nopietniem pierādījumiem ņemtu ciet tādu cilvēku.
Mulsina vārds "vieglums", zinot, ka jautājums par to, vai publicēt vārdus un kam publicēt, kam ne, ir skatīts redakcijas sapulcēs stundām ilgi un starp redakciju un juristiem ceļojuši desmitiem epastu.
a) jau augstāk no cita cibiņa minētais sabiedriskais nozīmīgums – prāvests ir "rimševiča" svara kategorija, pie tam problēma šajā nozarē ir globāla; b) jau augstāk no cita cibiņa minētais, ka piemērots apcietinājums – kamēr bija aizturēšana, nekas netika ziņots, bet tiesas lēmums ir papildus apstiprinājums, ka pierādījumi ir savākti; c) pamatīgs off-the-record fact checking, ieskaitot mariāņu hedkvoterus Polijā un katoļu geju iepazīšanās saitu publiku, lai vēlreiz un vēlreiz pārliecinātos, ka iespēja, ka izrādīsies nevainīgs, ir tuva absolūtai nullei.
Bet es jau necīnos par to, ka obligāti bija pareizi publicēt. Es vienkārši līdzīgi kā Spriņģe nesen nevaru palikt mierīgs, ka kāds saka par medjiem "vieglums", "bazūnē", lai gan no mediju puses tur ir zvērīgs profesionāls darbs, čekojot faktus, diskutējot ar juristiem, utt.
Pag kādā veidā baznīcas darbinieks ir vienā kategorijā ar valstij svarīgas iestādes - valsts bankas - vadītāju? Ok, paznīcnieks var būt populāra persona līdzīgi dziedātājam vai sportistam, bet tas nav nekas stratēģiski svarīgs.
Atvaino, nenodalīju tā "stratēģisko" un "populāro", bet jā – par garīgi slima cilvēka seksuālu izmantošanu aizdomās turēts draudzes gans un bezgrēcības sludinātājs ir pelnījis publiskošanu vairāk nekā par garīgi slima cilvēka seksuālu izmantošanu aizdomās turēts santehniķis.
es domāju ka publiskošanu ir pelnījis notiesāts, t.i. tiesas ceļā par vainīgu atzīts indivīds, jo citādi [ja apsūdzības neapstiprinās] tas nabaga santehniķis nevarēs strādāt profesijā, viņš ies mainīt trubas, bet visi baidīsies un nelaidīs iekšā.
Taisnība. Ir lieliska dāņu filma "Medības" par to, ko melīgas apsūdzibas nodara cilvēkam. Presei jābūt par to atbildīgai. Tāpēc manis augstāk minētais off-the-record fact checking pie visiem, visiem, visiem, kas vien varētu zināt kaut ko vairāk par figuranta personību.
Raugi, es esmu veca kā dinozaurs, un atceros vēl astoņdesmitajos gados lasīto lielisko Jura Blaumaņa publikāciju par Kokneses slepkavības lietu PĒC sprieduma (nāvessprieduma, starp citu) pasludināšanas, un to kā - surprise, surprise! - pēc gluži neilga laiciņa atklājās, ka spriedums bijis maldīgs, ka vainīgs ir pavisam cits cilvēks, nekā notiesātie...
Nē, es, protams, zinu, ka neatkarīgās Latvijas tiesībsargājošās institūcijas ir gandrīz absolūti nemaldīgas, salīdzinot ar padomju miliciju un tiesām, bet mūsu žurnālisti ir nemaldīgāki par visiem kopā ņemot, tomēr atbalstīt šo es nekādi nespēju, un vairāk par visu nevēlētos, lai tā kļūst par tendenci.
Nespēju iedomāties, kādu labumu es - kā sabiedrības daļiņa ar emocionāli neitrālu attieksmi pret katoļu baznīcu - gūstu, uzzinādama apsūdzētā prāvesta vārdu PIRMS, nevis PĒC tiesas? Vērtīgo iespēju agrāk sākt tenkot un šausmināties? Toties mana ticība nevainīguma prezumpcijas praktiskai funkcionēšanai Latvijas Republikā nupat gan ir tapusi smagi iedragāta. Labi, mediji ir konsultējušies ar visu ko, utt., bet taču spīdzināts neviens netika, šī ziņa tika palaista labprātīgi un ar dzeltenu prieciņu fonā.
Piedod, ja izklausās skarbi, bet es šajā ziņā esmu ļoti rigoristiska.
tas nav pareizais jautājums, tā "public interest" nevērtē. tad jau jebkurš bomzis pateiks - a huļi man pohui bļa šitā huiņa - un tad uzreiz "public interest" kancelēsies nost?
OK, kurš publiskās intereses aspekts tiek apmierināts, publiskojot aizdomās turamā vārdu pirms, nevis pēc tiesas? Resp., kāpēc ir svarīgi zināt šīs aizturētās personas vārdu tieši tagad, nevis tad, kad vaina būs pierādīta un tiesa uzņēmusies atbildību par šīs vainas pierādījumu pietiekamību?
man šķiet, mēnessbērns izskaidroja mazuliet aizkadra detaļas. svarīgs arī konteksts - runa ir par katoļu baznīcu, par laiku (gaidāmā pāvesta vizīte), valsts pēdējo gadu kristianizēšanos.
skandālu kāre? tu gribi teikt, ka žurnālisti tagadiņ priecājas - vai cik feini, ka garā nabago seksuāli izmantoja, giv as mõr of zis šit lai cepam sensacionālus virsrakstus?
Par vainīgumu – sabiedrība modelējas arī no tā, par ko un kā raksta žurnālisti. Reizēm pozitīvā, bet reizēm arī negatīvā virzienā. Tāpēc diez vai tā būs atbildīga rīcība, ja viņi uzliks klapes uz acīm un atkārtos mantru "mēs jau neko, mēs tikai aprakstījām faktus (un nefaktus)".
Paldies Jums vismaz par to, ka "vieglums" un "bazūnēt" ir aizstāts ar "dzeltenu prieciņu". Taču joprojām mēs runājam no pilnīgi dažādām pasaulēm. Saprotu, ka nekad neizmainīšu (cibas un visas pasaules) intelektuāļu priekšstatu par to, ka žurnālista profesijas izvēle jau apriori nozīmē, ka cilvēks baro ego no seklas sensācijas un dzīšanās pēc klikšķiem. Bet tas joks ir iekš tam, ka tajā mediju nometnē, vismaz atsevišķās tās daļās, cilvēki redz pasauli pilnīgi citādi – nevis pretēji, bet tieši citādi – un laikam mēs te nekad nesatiksimies. Protams, ka nevienu nespīdzināja, bet tieši otrādi – visi centās nodrošināties ar pēc iespējas vairāk juridiskiem un faktu pārbaudes argumentiem, lai tikai varētu to priestera vārdu nopublicēt, jo no sirds gribēja to darīt. No malas izskatās pēc dzeltena prieciņa, bet tajā mediju nometnē tā ir pārliecība, misija, jau piesauktās publiskās intereses, fanātiska ticība tiesībām un žurnālistiskās izmeklēšanas pastāvēšanu paralēli kriminālajai, Votergeita, Pelikānu lieta, Abu Graiba, Panamas papīri un viss šitais, kas izveido pilnīgi citādu priekšstatu par to, kāpēc kas tev dzīvē jādara. A Jūs – dzeltens prieciņš, dzeltens prieciņš... Skumji. :)
Apbēdināšu ar precizējumu - "dzeltenais prieciņš" nekādi neatceļ nedz [prāta] vieglumu, nedz bazūnēšanu, tikai papildina tos. :)
Jo - atkārtošos - konkrētajā situācijā neredzu nevienu iemeslu, kāpēc tas, ko dēvējat par "žurnālistisko izmeklēšanu līdztekus kriminālajai", varētu kalpot sabiedrības interesēm. Latvijas sabiedrība ir tik ilgi cietusi no viena skaļa un smirdīga katoļu seksskandāla trūkuma, ka līdz tiesai nekādi nevarētu paciesties un sabruktu, bet tagad atviegloti uzelpo? Nu, nu...
Iemeslus, kāpēc šāda rīcība var izvērsties potenciālā kaitējumā, gan saskatu vairākus. a) Pirmkārt, modelējot situāciju, ka apsūdzētais tomēr nav vainīgs, ne tikai cieš viņa reputācija, bet arī samazinās iespēja atrast īsto vainīgo; vēl jo vairāk - pieaug iespēja, ka viņam tiek piedēvēti sveši noziegumi utt. b) Situācijā, ja viņš ir vainīgs, tikmēr, kamēr par to nav lēmusi vienīgā kompetentā iestāde, resp., tiesa, fanātiskie aizstāvji tiek papildu stimulēti maksimālai aizstāvības mobilizācijai, ieskaitot attaisnojošu viltus pierādījumu ģenerēšanu "svēta mērķa vārdā", liecinieku un upuru uzpirkšanu un iebiedēšanu utml. c) kā jau iepriekš minēju - mazinās ticība tiesībsargājošām iestādēm un nevainīguma prezumpcijas funkcionēšanai. Man, protams, ir ļoti maz izredžu kļūt par katoļu prāvestu, bet ...
nekad mūžā neticēsi, bet pasaulē vairākkārt ir gadījies, ka izmeklēšanas sākumā par drošām un neapstrīdamām uzskatītās versijas ir vēlāk izrādījušās aplamas. Piedod, bet tavs pienesums šajā diskusijā ir muļķīgs un lieks.
Nepagurusi atkārtošu - joprojām neredzu nevienu iemeslu, kāpēc šī izgaismošana nepieciešama PIRMS, nevis PĒC tiesas. Līdz šim neviens nav paskaidrojis, kādēļ ir svarīgi, lai sabiedrība uzzina mazāk drošu informāciju agrāk, nevis drošāku - vēlāk, jo īpaši apstākļos, kad šis "agrāk" saistās ar reāla nopietna kaitējuma riskiem.
Ļoti dīvaini, ka tu man piedēvē to, ko nekad neesmu apgalvojusi - to, ka šajā blogā paustais būtu pēdējās instances patiesība, nevis mans personiskais viedoklis.
To jau mēs ar biedru jebalaitungu saprotam, bet ir grūti turpināt diskusiju ar viedokļa paudēju, kurš savu paudumu pavada ar mērci "jūs, debilie, seklie, dzeltenie idioti, es jums mācīšu dzīvot". Jūsu pēdējais LOL to izgaismo īpaši pretīgā gaismā.
Jā, nu, žēl, ka uztverat to šādi un identificējaties ar debiliem, sekliem, dzelteniem idiotiem. Tā kā neesmu nevienu tā nosaukusi, par šo implikāciju nudien nejūtos atbildīga.
Būtu jauki, ja jūs ar biedru jebalaitungu arī dotu kādu konkrētu argumentu kamdēļ dotā cilvēka vārda publiskošana ir kaut kas, kas būtu jādara pirms tiesas sprieduma. "Sabiedrības interese" ir jēdziens, kas ir pārāk nekonkrēts un automātiski nepadara tādu rīcību ētisku vai vajadzīgu, jo sabiedrību var interesēt ļoti daudz kas, tai skaitā arī tas, ko Tu vai kāds cits dara guļamistabā. Tāpat arī arguments, ka "ir daudzi priesteri, kas ir darījuši ko līdzīgu" vai arī "cilvēks ir aizturēts, tad jau točna vainīgs". Par vainīgu viņš kļūs tikai pēc sprieduma paziņošanas jo tiesa ir vienīgā, kas šo secinājumu var izdarīt.
tu varbūt arī nepamanīji, ka es šeit komentos kāreiz biju skeptisks, un tad mēnessbērns izskaidroja dažas aizkadra un konteksta detaļas. mani tas pārliecināja. tur tad arī meklē argumentus.
Pāris diezgan acīmredzami iemesli (iespējams ir vēl kādi, bet šie pirmie nāk prātā):
1) Informācija/netiešs aicinājums pieteikties citiem iespējamajiem attiecīgā kadra (vai attiecīgās institūcijas pārstāvju) upuriem; 2) Problēmas aktualizēšana, t.sk. arī potenciālo upuru, viņu tuvinieku un citu cilvēku interesēs ir zināt, ka Latvija šajā ziņā uz citu valstu fona nav nekāds izņēmums; 3) Preventīvs brīdinājums (esošajiem vai potenciālajiem) noziedzniekiem.
Ņemot vērā 2. un 3. iemeslu un tiesvedības ilgumu, pilnīgi iespējams, ka šāda publiskota infa var novērst ne vienu vien turpmāko noziegumu.
Vārda publiskošana attiecas tikai uz pirmo, un arī - daļēji (piem., par aizdomās turamā saistību ar katoļu baznīcu var paziņot arī nekonkretizējot personu).
Otrajam un trešajam pietiek ar ziņu par aizturēšanu un policijas darbu, neizpaužot vārdus. Trešā sakarā - es pat tagad teiktu, ka vārda publiskošana ir papildu signāls iespējamajiem līdzdalībniekiem slēpt galus ūdenī. Vai arī - ja tomēr reāli vainīga cita persona - izmantot esošo baumu vilni, lai slēptu īsto vainīgo.
Attiecībā uz minētās personas iespējamo citu upuru informēšanu - bez vārda neiztiks.
Par papildu signālu līdzdalībniekiem - ja policija ņem visus ciet, tad tā ir pazīme, ka tiek uzskatīts, ka saņemti visi (kuru vainu iespējams pierādīt). Un policija jau izpauda infu, bez cilvēka vārda - nedomāju, ka tas darīts neņemot vērā tevis minētos apsvērumus. Nemaz nerunājot par to, ka līdzdalībnieki visticamāk par to uzzinātu arī bez info publiskošanas un (pieļaujot līdzdalībnieku esamību) tikpat labi var spekulēt, ka tā ir apzināta taktika, lai citiem līdzdalībniekiem liktu sākt "raustīties"un pieļaut kļūdas.
Iemesls kādēļ policija neizpauda vārdu gan manuprāt ir diezgan acīmredzams, ņemot vērā kā samobilizējās publiskie aizstāvji t.sk. arī politiķi (pēdējais priekšvēlēšanu laikā bija visai prognozējami). Diez vai kāda valsts institūcija, lai cik cēlu mērķu vārdā, ies tik nepārprotami izsaukt uguni uz sevi. :)
Protams, ka par tavu, tavs apgalvojums ir patiess, tādā nozīmē, ka uzdirst jebkam ir viegli, bet kā gan tas vispār te iederas kontekstā? Ne es kādam uzdirsu, ne es pieminēju žurnālistus.
Piekrītu krī- personīgi es uzzinot vārdu- arī sāku šausmināties oh un ak un re, pāvesta vizītes priekšvakarā- arī īsti nesaprotu nafig man to visu vajadzēja zināt pirms notiesājoša sprieduma izdarīšanas.... lai tiesībsargājošās iestādes dara savu darbu... un tas, ka tikai tas prāvesta( vai kā viņu tur) vārds tika minēts arī ir tā nu kaut kā... es īsti nesaprotu vai tad saskaņā ar jauno datu aizsardzības regulu - to tiešām juridiski varēja darīt? Pirms tiek uzrādītas apsūdzības? Tas mani mazliet urda - cik juridiski pamatoti tas ir saskaņa ar juno regulu
43. pants. Apstrāde attiecībā uz vārda un informācijas brīvību (1) Personai ir tiesības apstrādāt datus žurnālistikas vajadzībām, ja tas tiek darīts žurnālista profesionālo uzdevumu pildīšanai, mākslinieciskām vai literārām vajadzībām atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. (2) Ja datus apstrādā žurnālistikas, mākslinieciskās vai literārām vajadzībām, Datu regulas noteikumi, izņemot Datu regulas 5.pantu, netiek piemēroti gadījumos, ja: 1) datu apstrādi veic, lai īstenotu tiesības uz vārda un informācijas brīvību, ievērojot personas tiesības uz privāto dzīvi, un, ja nepastāv datu subjekta intereses, kurām nepieciešama aizsardzība un kuras ir svarīgākas par sabiedrības interesēm, un; 2) Datu regulas noteikumu ievērošana nav savietojama vai liedz īstenot tiesības uz vārda un informācijas brīvību.
Sanāk, ka vārda izpaušana juridiski balstās uz izņēmumiem no regulas( izņemot 5. Pantu) un pamatojas uz sabiedrības interesēm, kuras ir svarīgākas par datu subjekta interēsēm
Tipa no juridiskā viedokļa... nu jā, bet tas atkal vai tiešām tas ir sabiedrības interesēs un, kas nosaka, ka tas ir visas sabiedrības intereses. Re kā pēc diskusijas izskatās, ka sabiedrības intereses arī dalās
Katrā ziņā interesanti no juridiskā viedokļa, ja es būtu jurists man šitā datu izpaušanas/ neizpaušanas tēma būtu tuva- var visus iesūdzēt un pamatojumu, ja vajag, lai aizstāvetu vai nu vienu vai otru pozīciju var atrast vienmēr... tipa vai ir samērigi vai nav- indivīda interes un vārda brīvība versus sabiedrības intereses un vice versa...inčīgi
kopsummā - līdz šim neesmu redzējus nekādus faktuālus pierādījumus tam, ka aizdomās turētā vārda izpaušana kaut kādīgi būtu kaitējusi lietas izmeklēšanai.
laiks rādīs, vai kaut kas tāds manifestēsies.
ja nē - tad krī nāksies atzīt kļūdu savā argumentācijā.
Mhm, žilbinoša loģika: ja tiek norādīts, ka kaut kas satur risku, tad riska neīstenošanās gadījumā to var pasludināt par kļūdainu argumentāciju. :D (Analoģija - X saka, ka, lecot uz galvas upē, nezināmā vietā, iespējams lauzt sprandu; es ielēcu un sprandu nelauzu, tātad X jāatzīst kļūda argumentācijā.)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
otra lieta, kas mani mulsina inkriminētajos noziegumos ir aizdomās turamo vecums
Taču, - jā.
par vecumu. nu, lūdzu, nebūsim naivi. "šitam večukam jau nestāv, tāpēc viņš drīkst kniebt jaunām meitenēm dibenā"?
/šoreiz pat bez sarkasma, tīri fakta konstatācija
Vainšteina lietā feministes ļoti atbalstīja publiskošanas faktu, lai arī tur iespējamais nodarījums bija nesalīdzināmi vieglāks.
atšķirību jūti?
Jā, nekvalitatīvai izmeklēšanai noteikti tas traucētu.
Un liberālisms ir kaut kādā pretrunā ar nevainīguma prezumpcijas principu, kurš, atļaušos aizrādīt, primāri kalpo nevis apsūdzētā komfortam, bet tieši sekmīgai izmeklēšanai un taisnīgai tiesai.
2. Esmu galīga muļķe kriminālprocesuālajās tiesībās (zinu tikai daudz, ka nejaucu ar krimināltiesībām), taču man nupat rodas iespaids, ka tavi spriedumi ir balstīti vairāk vēlmju domāšanā nekā normatīvajos aktos.
2. Nu bet protams, ka es nelasu normatīvos aktus. Vēlmju domāšana, varbūt. Kā saka, pasaule nav ideāla, bet mēs varam uz to tiekties. Nu, ja lietas patiesā virzība notiek kaut kā citādi, tad kaut kas nav kārtībā ar šo virzību, nevis ar ideālu.
Arī tīri praktiski maz ticams, ka šāds cilvēks tiktu ņemts ciet bez nopietnas pierādījumu bāzes (ja protams atmet ar to saistītās sazvērestību teorijas, ka tā ir apzināta diversija pirms Pāvesta vizītes).
Turklāt šī Tava argumentācija netieši apliecina, ka šāda ziņa noskaņo ļoti daudzus cilvēkus jau pirms tiesas iemantot pārliecību, ka "ja jau aizturēts, tad vainīgs", neatkarīgi no tiesas iznākuma, un tas pēc manām domām nav labi.
Un kopš kura laika tēmu pārzinoša cilvēka argumentācija apliecina to, kā šādu ziņu uztvers vairākums? :D
Ja kas - personai, kura apcietinājumā turēta nepamatoti, pēc attaisnošanas ir iespēja pēc tam no valsts piedzīt kompensāciju (t.sk. arī morālo), kaut šādos publiskos keisos tas ir pavājš mierinājums un LV tiesas ar morālās kompensācijas apmēriem mēdz žņaugties.
b) jau augstāk no cita cibiņa minētais, ka piemērots apcietinājums – kamēr bija aizturēšana, nekas netika ziņots, bet tiesas lēmums ir papildus apstiprinājums, ka pierādījumi ir savākti;
c) pamatīgs off-the-record fact checking, ieskaitot mariāņu hedkvoterus Polijā un katoļu geju iepazīšanās saitu publiku, lai vēlreiz un vēlreiz pārliecinātos, ka iespēja, ka izrādīsies nevainīgs, ir tuva absolūtai nullei.
Bet es jau necīnos par to, ka obligāti bija pareizi publicēt. Es vienkārši līdzīgi kā Spriņģe nesen nevaru palikt mierīgs, ka kāds saka par medjiem "vieglums", "bazūnē", lai gan no mediju puses tur ir zvērīgs profesionāls darbs, čekojot faktus, diskutējot ar juristiem, utt.
Nē, es, protams, zinu, ka neatkarīgās Latvijas tiesībsargājošās institūcijas ir gandrīz absolūti nemaldīgas, salīdzinot ar padomju miliciju un tiesām, bet mūsu žurnālisti ir nemaldīgāki par visiem kopā ņemot, tomēr atbalstīt šo es nekādi nespēju, un vairāk par visu nevēlētos, lai tā kļūst par tendenci.
piedod, bet ar vārda un preses brīvības blaknēm ir jāsadzīvo, nevis jānogriež nost brīvība.
mēs nedzīvojam ideālā paradīzē.
Toties mana ticība nevainīguma prezumpcijas praktiskai funkcionēšanai Latvijas Republikā nupat gan ir tapusi smagi iedragāta.
Labi, mediji ir konsultējušies ar visu ko, utt., bet taču spīdzināts neviens netika, šī ziņa tika palaista labprātīgi un ar dzeltenu prieciņu fonā.
Piedod, ja izklausās skarbi, bet es šajā ziņā esmu ļoti rigoristiska.
Resp., kāpēc ir svarīgi zināt šīs aizturētās personas vārdu tieši tagad, nevis tad, kad vaina būs pierādīta un tiesa uzņēmusies atbildību par šīs vainas pierādījumu pietiekamību?
Jo - atkārtošos - konkrētajā situācijā neredzu nevienu iemeslu, kāpēc tas, ko dēvējat par "žurnālistisko izmeklēšanu līdztekus kriminālajai", varētu kalpot sabiedrības interesēm. Latvijas sabiedrība ir tik ilgi cietusi no viena skaļa un smirdīga katoļu seksskandāla trūkuma, ka līdz tiesai nekādi nevarētu paciesties un sabruktu, bet tagad atviegloti uzelpo? Nu, nu...
Iemeslus, kāpēc šāda rīcība var izvērsties potenciālā kaitējumā, gan saskatu vairākus.
a) Pirmkārt, modelējot situāciju, ka apsūdzētais tomēr nav vainīgs, ne tikai cieš viņa reputācija, bet arī samazinās iespēja atrast īsto vainīgo; vēl jo vairāk - pieaug iespēja, ka viņam tiek piedēvēti sveši noziegumi utt.
b) Situācijā, ja viņš ir vainīgs, tikmēr, kamēr par to nav lēmusi vienīgā kompetentā iestāde, resp., tiesa, fanātiskie aizstāvji tiek papildu stimulēti maksimālai aizstāvības mobilizācijai, ieskaitot attaisnojošu viltus pierādījumu ģenerēšanu "svēta mērķa vārdā", liecinieku un upuru uzpirkšanu un iebiedēšanu utml.
c) kā jau iepriekš minēju - mazinās ticība tiesībsargājošām iestādēm un nevainīguma prezumpcijas funkcionēšanai. Man, protams, ir ļoti maz izredžu kļūt par katoļu prāvestu, bet ...
Piedod, bet tavs pienesums šajā diskusijā ir muļķīgs un lieks.
tu kaut kā ļoti šauri gribi interpretēt public interest - tipa, ja tev nešķiet, ka tas ir public interest, tad točna nav, ja?
Ļoti dīvaini, ka tu man piedēvē to, ko nekad neesmu apgalvojusi - to, ka šajā blogā paustais būtu pēdējās instances patiesība, nevis mans personiskais viedoklis.
1) Informācija/netiešs aicinājums pieteikties citiem iespējamajiem attiecīgā kadra (vai attiecīgās institūcijas pārstāvju) upuriem;
2) Problēmas aktualizēšana, t.sk. arī potenciālo upuru, viņu tuvinieku un citu cilvēku interesēs ir zināt, ka Latvija šajā ziņā uz citu valstu fona nav nekāds izņēmums;
3) Preventīvs brīdinājums (esošajiem vai potenciālajiem) noziedzniekiem.
Ņemot vērā 2. un 3. iemeslu un tiesvedības ilgumu, pilnīgi iespējams, ka šāda publiskota infa var novērst ne vienu vien turpmāko noziegumu.
Otrajam un trešajam pietiek ar ziņu par aizturēšanu un policijas darbu, neizpaužot vārdus.
Trešā sakarā - es pat tagad teiktu, ka vārda publiskošana ir papildu signāls iespējamajiem līdzdalībniekiem slēpt galus ūdenī. Vai arī - ja tomēr reāli vainīga cita persona - izmantot esošo baumu vilni, lai slēptu īsto vainīgo.
Par papildu signālu līdzdalībniekiem - ja policija ņem visus ciet, tad tā ir pazīme, ka tiek uzskatīts, ka saņemti visi (kuru vainu iespējams pierādīt). Un policija jau izpauda infu, bez cilvēka vārda - nedomāju, ka tas darīts neņemot vērā tevis minētos apsvērumus. Nemaz nerunājot par to, ka līdzdalībnieki visticamāk par to uzzinātu arī bez info publiskošanas un (pieļaujot līdzdalībnieku esamību) tikpat labi var spekulēt, ka tā ir apzināta taktika, lai citiem līdzdalībniekiem liktu sākt "raustīties"un pieļaut kļūdas.
Katrā ziņā - paldies par ieskatu.
(1) Personai ir tiesības apstrādāt datus žurnālistikas vajadzībām, ja tas tiek darīts žurnālista profesionālo uzdevumu pildīšanai, mākslinieciskām vai literārām vajadzībām atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.
(2) Ja datus apstrādā žurnālistikas, mākslinieciskās vai literārām vajadzībām, Datu regulas noteikumi, izņemot Datu regulas 5.pantu, netiek piemēroti gadījumos, ja:
1) datu apstrādi veic, lai īstenotu tiesības uz vārda un informācijas brīvību, ievērojot personas tiesības uz privāto dzīvi, un, ja nepastāv datu subjekta intereses, kurām nepieciešama aizsardzība un kuras ir svarīgākas par sabiedrības interesēm, un;
2) Datu regulas noteikumu ievērošana nav savietojama vai liedz īstenot tiesības uz vārda un informācijas brīvību.
Tipa no juridiskā viedokļa... nu jā, bet tas atkal vai tiešām tas ir sabiedrības interesēs un, kas nosaka, ka tas ir visas sabiedrības intereses. Re kā pēc diskusijas izskatās, ka sabiedrības intereses arī dalās
laiks rādīs, vai kaut kas tāds manifestēsies.
ja nē - tad krī nāksies atzīt kļūdu savā argumentācijā.
(Analoģija - X saka, ka, lecot uz galvas upē, nezināmā vietā, iespējams lauzt sprandu; es ielēcu un sprandu nelauzu, tātad X jāatzīst kļūda argumentācijā.)
"Nav jābūt juristam, lai iedomātos - eu, bet tas tiešām nemaz, nemaz nekaitēs lietas izmeklēšanai?"
nevis risks, bet kaitējums. kaitējums vai nu ir, vai nav. capish?
cietušais - arī profesionāls cietējs