Kas mani visvairāk mulsina tā latgaļu priestera krimināllietā - vieglums, ar kādu tiek visos plašsaziņas līdzekļos izbazūnēts aizdomās turamo vārdi. Nav jābūt juristam, lai iedomātos - eu, bet tas tiešām nemaz, nemaz nekaitēs lietas izmeklēšanai?
Lai nu kā, nespēju iedomāties, kā vārda brīvības un liberālisma apstākļos izbazūnēšanu šajā lietā varētu novērst. Man pat šķiet, ka ir labāk mazliet pāršaut pār strīpu nekā noklusēt. Ja kāds aizdomās turamais nebūtu vainīgs, man šķiet, viņam tas nekādu psiholoģisku triecienu nevarētu sagādāt. Jo īpaši priesterim, kurš dzīvo saskaņā ar Dieva gribu, tā teikt.
Jā, nekvalitatīvai izmeklēšanai noteikti tas traucētu.
Ko nozīmē "nekvalitatīvai", un ko tu saproti ar "kvalitatīvu"? Tādu, kas ir garantēti droša pret potenciāli tīšu maldināšanu? Tāda principā nav iespējama. Un liberālisms ir kaut kādā pretrunā ar nevainīguma prezumpcijas principu, kurš, atļaušos aizrādīt, primāri kalpo nevis apsūdzētā komfortam, bet tieši sekmīgai izmeklēšanai un taisnīgai tiesai.
Nu, es uzskatu, ka šajā gadījumā uz aizturēšanas brīdi bija jābūt neapgāžamu pierādījumu bāzei, tagad jānoskaidro tikai nianses un viss jāprecizē. Citādi varbūt varētu aizturēt uz dažām stundām. Ja tā nav, ja aizdomās turētais tiek aizturēts uz neskaidru aizdomu pamata, tā ir nekvalitatīva izmeklēšana jau tagad.
1. Pierādījumu neapgāžamību/apgāžamību var izvērtēt tikai tiesa. 2. Esmu galīga muļķe kriminālprocesuālajās tiesībās (zinu tikai daudz, ka nejaucu ar krimināltiesībām), taču man nupat rodas iespaids, ka tavi spriedumi ir balstīti vairāk vēlmju domāšanā nekā normatīvajos aktos.
1. Jā, bet izmeklētājiem jāzina, ka tiesa to prasīs, un jāsagatavo tādi pierādījumi. 2. Nu bet protams, ka es nelasu normatīvos aktus. Vēlmju domāšana, varbūt. Kā saka, pasaule nav ideāla, bet mēs varam uz to tiekties. Nu, ja lietas patiesā virzība notiek kaut kā citādi, tad kaut kas nav kārtībā ar šo virzību, nevis ar ideālu.
Atbilstoši Kriminālprocesa likumam izvērtējot drošības līdzekli, tiesa cita starpā izvērtē savākto pierādījumu nopietnību, t.i. apcietinājuma piemērošana ir nepārprotams signāls, ka tiesai tie šķiet pārliecinoši (kas protams tiesai neliedz vēlāk attaisnot, ja kļūst zināmi apstākļi, kas šos pierādījumus diskreditē).
Arī tīri praktiski maz ticams, ka šāds cilvēks tiktu ņemts ciet bez nopietnas pierādījumu bāzes (ja protams atmet ar to saistītās sazvērestību teorijas, ka tā ir apzināta diversija pirms Pāvesta vizītes).
Ja nemaldos, šajā gadījumā kā galvenais arguments drošības līdzeklim tiek piesaukts 1) nozieguma smagums; 2) iespējamā cietušā neaizsargātība; pierādījumu drošticamībai šoreiz ir pakārtota nozīme (tas nenozīmē, ka es apšaubu pierādījumu bāzi, man nav informācijas).
Turklāt šī Tava argumentācija netieši apliecina, ka šāda ziņa noskaņo ļoti daudzus cilvēkus jau pirms tiesas iemantot pārliecību, ka "ja jau aizturēts, tad vainīgs", neatkarīgi no tiesas iznākuma, un tas pēc manām domām nav labi.
Man tev citēt Kriminālprocesa likuma pantu, kurā teikts, ka pamatotas aizdomas (t.i. nopietna savākto pierādījumu bāze) ir viens no obligātajiem kritērijiem apcietinājuma piemērošanai?
Un kopš kura laika tēmu pārzinoša cilvēka argumentācija apliecina to, kā šādu ziņu uztvers vairākums? :D
Ja kas - personai, kura apcietinājumā turēta nepamatoti, pēc attaisnošanas ir iespēja pēc tam no valsts piedzīt kompensāciju (t.sk. arī morālo), kaut šādos publiskos keisos tas ir pavājš mierinājums un LV tiesas ar morālās kompensācijas apmēriem mēdz žņaugties.
Nu, redz, es personiski pazīstu sievieti, kas nosēdēja gadu (?) pirmstiesas apcietinājumā uz aizdomu pamata par slepkavību, un pēc tam nesaņēma pat atvainošanos, tāpēc esmu skeptiska.
Es skepsi saprotu un man ir zināmi keisi, kad cilvēki apcietinājumā turēti uz diezgan švakas pierādījumu bāzes un vēlāk tiek attaisnoti. Bet konkrētajā gadījumā jābūt pašnāvniekiem, lai bez nopietniem pierādījumiem ņemtu ciet tādu cilvēku.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Jā, nekvalitatīvai izmeklēšanai noteikti tas traucētu.
Un liberālisms ir kaut kādā pretrunā ar nevainīguma prezumpcijas principu, kurš, atļaušos aizrādīt, primāri kalpo nevis apsūdzētā komfortam, bet tieši sekmīgai izmeklēšanai un taisnīgai tiesai.
2. Esmu galīga muļķe kriminālprocesuālajās tiesībās (zinu tikai daudz, ka nejaucu ar krimināltiesībām), taču man nupat rodas iespaids, ka tavi spriedumi ir balstīti vairāk vēlmju domāšanā nekā normatīvajos aktos.
2. Nu bet protams, ka es nelasu normatīvos aktus. Vēlmju domāšana, varbūt. Kā saka, pasaule nav ideāla, bet mēs varam uz to tiekties. Nu, ja lietas patiesā virzība notiek kaut kā citādi, tad kaut kas nav kārtībā ar šo virzību, nevis ar ideālu.
Arī tīri praktiski maz ticams, ka šāds cilvēks tiktu ņemts ciet bez nopietnas pierādījumu bāzes (ja protams atmet ar to saistītās sazvērestību teorijas, ka tā ir apzināta diversija pirms Pāvesta vizītes).
Turklāt šī Tava argumentācija netieši apliecina, ka šāda ziņa noskaņo ļoti daudzus cilvēkus jau pirms tiesas iemantot pārliecību, ka "ja jau aizturēts, tad vainīgs", neatkarīgi no tiesas iznākuma, un tas pēc manām domām nav labi.
Un kopš kura laika tēmu pārzinoša cilvēka argumentācija apliecina to, kā šādu ziņu uztvers vairākums? :D
Ja kas - personai, kura apcietinājumā turēta nepamatoti, pēc attaisnošanas ir iespēja pēc tam no valsts piedzīt kompensāciju (t.sk. arī morālo), kaut šādos publiskos keisos tas ir pavājš mierinājums un LV tiesas ar morālās kompensācijas apmēriem mēdz žņaugties.