Kas mani visvairāk mulsina tā latgaļu priestera krimināllietā - vieglums, ar kādu tiek visos plašsaziņas līdzekļos izbazūnēts aizdomās turamo vārdi. Nav jābūt juristam, lai iedomātos - eu, bet tas tiešām nemaz, nemaz nekaitēs lietas izmeklēšanai?
1. Pierādījumu neapgāžamību/apgāžamību var izvērtēt tikai tiesa. 2. Esmu galīga muļķe kriminālprocesuālajās tiesībās (zinu tikai daudz, ka nejaucu ar krimināltiesībām), taču man nupat rodas iespaids, ka tavi spriedumi ir balstīti vairāk vēlmju domāšanā nekā normatīvajos aktos.
1. Jā, bet izmeklētājiem jāzina, ka tiesa to prasīs, un jāsagatavo tādi pierādījumi. 2. Nu bet protams, ka es nelasu normatīvos aktus. Vēlmju domāšana, varbūt. Kā saka, pasaule nav ideāla, bet mēs varam uz to tiekties. Nu, ja lietas patiesā virzība notiek kaut kā citādi, tad kaut kas nav kārtībā ar šo virzību, nevis ar ideālu.
Atbilstoši Kriminālprocesa likumam izvērtējot drošības līdzekli, tiesa cita starpā izvērtē savākto pierādījumu nopietnību, t.i. apcietinājuma piemērošana ir nepārprotams signāls, ka tiesai tie šķiet pārliecinoši (kas protams tiesai neliedz vēlāk attaisnot, ja kļūst zināmi apstākļi, kas šos pierādījumus diskreditē).
Arī tīri praktiski maz ticams, ka šāds cilvēks tiktu ņemts ciet bez nopietnas pierādījumu bāzes (ja protams atmet ar to saistītās sazvērestību teorijas, ka tā ir apzināta diversija pirms Pāvesta vizītes).
Ja nemaldos, šajā gadījumā kā galvenais arguments drošības līdzeklim tiek piesaukts 1) nozieguma smagums; 2) iespējamā cietušā neaizsargātība; pierādījumu drošticamībai šoreiz ir pakārtota nozīme (tas nenozīmē, ka es apšaubu pierādījumu bāzi, man nav informācijas).
Turklāt šī Tava argumentācija netieši apliecina, ka šāda ziņa noskaņo ļoti daudzus cilvēkus jau pirms tiesas iemantot pārliecību, ka "ja jau aizturēts, tad vainīgs", neatkarīgi no tiesas iznākuma, un tas pēc manām domām nav labi.
Man tev citēt Kriminālprocesa likuma pantu, kurā teikts, ka pamatotas aizdomas (t.i. nopietna savākto pierādījumu bāze) ir viens no obligātajiem kritērijiem apcietinājuma piemērošanai?
Un kopš kura laika tēmu pārzinoša cilvēka argumentācija apliecina to, kā šādu ziņu uztvers vairākums? :D
Ja kas - personai, kura apcietinājumā turēta nepamatoti, pēc attaisnošanas ir iespēja pēc tam no valsts piedzīt kompensāciju (t.sk. arī morālo), kaut šādos publiskos keisos tas ir pavājš mierinājums un LV tiesas ar morālās kompensācijas apmēriem mēdz žņaugties.
Nu, redz, es personiski pazīstu sievieti, kas nosēdēja gadu (?) pirmstiesas apcietinājumā uz aizdomu pamata par slepkavību, un pēc tam nesaņēma pat atvainošanos, tāpēc esmu skeptiska.
Es skepsi saprotu un man ir zināmi keisi, kad cilvēki apcietinājumā turēti uz diezgan švakas pierādījumu bāzes un vēlāk tiek attaisnoti. Bet konkrētajā gadījumā jābūt pašnāvniekiem, lai bez nopietniem pierādījumiem ņemtu ciet tādu cilvēku.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
2. Esmu galīga muļķe kriminālprocesuālajās tiesībās (zinu tikai daudz, ka nejaucu ar krimināltiesībām), taču man nupat rodas iespaids, ka tavi spriedumi ir balstīti vairāk vēlmju domāšanā nekā normatīvajos aktos.
2. Nu bet protams, ka es nelasu normatīvos aktus. Vēlmju domāšana, varbūt. Kā saka, pasaule nav ideāla, bet mēs varam uz to tiekties. Nu, ja lietas patiesā virzība notiek kaut kā citādi, tad kaut kas nav kārtībā ar šo virzību, nevis ar ideālu.
Arī tīri praktiski maz ticams, ka šāds cilvēks tiktu ņemts ciet bez nopietnas pierādījumu bāzes (ja protams atmet ar to saistītās sazvērestību teorijas, ka tā ir apzināta diversija pirms Pāvesta vizītes).
Turklāt šī Tava argumentācija netieši apliecina, ka šāda ziņa noskaņo ļoti daudzus cilvēkus jau pirms tiesas iemantot pārliecību, ka "ja jau aizturēts, tad vainīgs", neatkarīgi no tiesas iznākuma, un tas pēc manām domām nav labi.
Un kopš kura laika tēmu pārzinoša cilvēka argumentācija apliecina to, kā šādu ziņu uztvers vairākums? :D
Ja kas - personai, kura apcietinājumā turēta nepamatoti, pēc attaisnošanas ir iespēja pēc tam no valsts piedzīt kompensāciju (t.sk. arī morālo), kaut šādos publiskos keisos tas ir pavājš mierinājums un LV tiesas ar morālās kompensācijas apmēriem mēdz žņaugties.