Kas mani visvairāk mulsina tā latgaļu priestera krimināllietā - vieglums, ar kādu tiek visos plašsaziņas līdzekļos izbazūnēts aizdomās turamo vārdi. Nav jābūt juristam, lai iedomātos - eu, bet tas tiešām nemaz, nemaz nekaitēs lietas izmeklēšanai?
Raugi, es esmu veca kā dinozaurs, un atceros vēl astoņdesmitajos gados lasīto lielisko Jura Blaumaņa publikāciju par Kokneses slepkavības lietu PĒC sprieduma (nāvessprieduma, starp citu) pasludināšanas, un to kā - surprise, surprise! - pēc gluži neilga laiciņa atklājās, ka spriedums bijis maldīgs, ka vainīgs ir pavisam cits cilvēks, nekā notiesātie...
Nē, es, protams, zinu, ka neatkarīgās Latvijas tiesībsargājošās institūcijas ir gandrīz absolūti nemaldīgas, salīdzinot ar padomju miliciju un tiesām, bet mūsu žurnālisti ir nemaldīgāki par visiem kopā ņemot, tomēr atbalstīt šo es nekādi nespēju, un vairāk par visu nevēlētos, lai tā kļūst par tendenci.
Nē, es, protams, zinu, ka neatkarīgās Latvijas tiesībsargājošās institūcijas ir gandrīz absolūti nemaldīgas, salīdzinot ar padomju miliciju un tiesām, bet mūsu žurnālisti ir nemaldīgāki par visiem kopā ņemot, tomēr atbalstīt šo es nekādi nespēju, un vairāk par visu nevēlētos, lai tā kļūst par tendenci.
piedod, bet ar vārda un preses brīvības blaknēm ir jāsadzīvo, nevis jānogriež nost brīvība.
mēs nedzīvojam ideālā paradīzē.