Kas mani visvairāk mulsina tā latgaļu priestera krimināllietā - vieglums, ar kādu tiek visos plašsaziņas līdzekļos izbazūnēts aizdomās turamo vārdi. Nav jābūt juristam, lai iedomātos - eu, bet tas tiešām nemaz, nemaz nekaitēs lietas izmeklēšanai?
Apsūdzēto pazīstu no savas bērna kājas,bet atturos no jebkādas pozīcijas ieņemšanas. Lai gan no viņa sprediķiem drausmīgi nāca miegs;), būtu nejauki,ja cilvēka (ne)slavu tagad izvazātu pa pasauli,un tad pateiktu,ups,sorry, vai vēl trakāk, tā arī viss paliktu karājamies gaisā bez pierādījumiem,tak cieníjamas vecumdienas neatgriezeniski pagalam.
Vispār tika gan. Neatceros precīzi kad, bet noteikti pirms galīgā notiesājošā sprieduma galīgās spēkā stāšanās. Tīri praktiski ko tādu ilgstoši grūti no žurnālistiem noslēpt, lai kā policija censtos.
atšķirību jūti?