Kurvjzieža kontemplācijas

Paldies Jums vismaz par to, ka "vieglums" un "bazūnēt" ir aizstāts ar "dzeltenu prieciņu". Taču joprojām mēs runājam no pilnīgi dažādām pasaulēm. Saprotu, ka nekad neizmainīšu (cibas un visas pasaules) intelektuāļu priekšstatu par to, ka žurnālista profesijas izvēle jau apriori nozīmē, ka cilvēks baro ego no seklas sensācijas un dzīšanās pēc klikšķiem. Bet tas joks ir iekš tam, ka tajā mediju nometnē, vismaz atsevišķās tās daļās, cilvēki redz pasauli pilnīgi citādi – nevis pretēji, bet tieši citādi – un laikam mēs te nekad nesatiksimies. Protams, ka nevienu nespīdzināja, bet tieši otrādi – visi centās nodrošināties ar pēc iespējas vairāk juridiskiem un faktu pārbaudes argumentiem, lai tikai varētu to priestera vārdu nopublicēt, jo no sirds gribēja to darīt. No malas izskatās pēc dzeltena prieciņa, bet tajā mediju nometnē tā ir pārliecība, misija, jau piesauktās publiskās intereses, fanātiska ticība tiesībām un žurnālistiskās izmeklēšanas pastāvēšanu paralēli kriminālajai, Votergeita, Pelikānu lieta, Abu Graiba, Panamas papīri un viss šitais, kas izveido pilnīgi citādu priekšstatu par to, kāpēc kas tev dzīvē jādara. A Jūs – dzeltens prieciņš, dzeltens prieciņš... Skumji. :)