Kas mani visvairāk mulsina tā latgaļu priestera krimināllietā - vieglums, ar kādu tiek visos plašsaziņas līdzekļos izbazūnēts aizdomās turamo vārdi. Nav jābūt juristam, lai iedomātos - eu, bet tas tiešām nemaz, nemaz nekaitēs lietas izmeklēšanai?
a) jau augstāk no cita cibiņa minētais sabiedriskais nozīmīgums – prāvests ir "rimševiča" svara kategorija, pie tam problēma šajā nozarē ir globāla; b) jau augstāk no cita cibiņa minētais, ka piemērots apcietinājums – kamēr bija aizturēšana, nekas netika ziņots, bet tiesas lēmums ir papildus apstiprinājums, ka pierādījumi ir savākti; c) pamatīgs off-the-record fact checking, ieskaitot mariāņu hedkvoterus Polijā un katoļu geju iepazīšanās saitu publiku, lai vēlreiz un vēlreiz pārliecinātos, ka iespēja, ka izrādīsies nevainīgs, ir tuva absolūtai nullei.
Bet es jau necīnos par to, ka obligāti bija pareizi publicēt. Es vienkārši līdzīgi kā Spriņģe nesen nevaru palikt mierīgs, ka kāds saka par medjiem "vieglums", "bazūnē", lai gan no mediju puses tur ir zvērīgs profesionāls darbs, čekojot faktus, diskutējot ar juristiem, utt.
Pag kādā veidā baznīcas darbinieks ir vienā kategorijā ar valstij svarīgas iestādes - valsts bankas - vadītāju? Ok, paznīcnieks var būt populāra persona līdzīgi dziedātājam vai sportistam, bet tas nav nekas stratēģiski svarīgs.
Atvaino, nenodalīju tā "stratēģisko" un "populāro", bet jā – par garīgi slima cilvēka seksuālu izmantošanu aizdomās turēts draudzes gans un bezgrēcības sludinātājs ir pelnījis publiskošanu vairāk nekā par garīgi slima cilvēka seksuālu izmantošanu aizdomās turēts santehniķis.
es domāju ka publiskošanu ir pelnījis notiesāts, t.i. tiesas ceļā par vainīgu atzīts indivīds, jo citādi [ja apsūdzības neapstiprinās] tas nabaga santehniķis nevarēs strādāt profesijā, viņš ies mainīt trubas, bet visi baidīsies un nelaidīs iekšā.
Taisnība. Ir lieliska dāņu filma "Medības" par to, ko melīgas apsūdzibas nodara cilvēkam. Presei jābūt par to atbildīgai. Tāpēc manis augstāk minētais off-the-record fact checking pie visiem, visiem, visiem, kas vien varētu zināt kaut ko vairāk par figuranta personību.
Raugi, es esmu veca kā dinozaurs, un atceros vēl astoņdesmitajos gados lasīto lielisko Jura Blaumaņa publikāciju par Kokneses slepkavības lietu PĒC sprieduma (nāvessprieduma, starp citu) pasludināšanas, un to kā - surprise, surprise! - pēc gluži neilga laiciņa atklājās, ka spriedums bijis maldīgs, ka vainīgs ir pavisam cits cilvēks, nekā notiesātie...
Nē, es, protams, zinu, ka neatkarīgās Latvijas tiesībsargājošās institūcijas ir gandrīz absolūti nemaldīgas, salīdzinot ar padomju miliciju un tiesām, bet mūsu žurnālisti ir nemaldīgāki par visiem kopā ņemot, tomēr atbalstīt šo es nekādi nespēju, un vairāk par visu nevēlētos, lai tā kļūst par tendenci.
Nespēju iedomāties, kādu labumu es - kā sabiedrības daļiņa ar emocionāli neitrālu attieksmi pret katoļu baznīcu - gūstu, uzzinādama apsūdzētā prāvesta vārdu PIRMS, nevis PĒC tiesas? Vērtīgo iespēju agrāk sākt tenkot un šausmināties? Toties mana ticība nevainīguma prezumpcijas praktiskai funkcionēšanai Latvijas Republikā nupat gan ir tapusi smagi iedragāta. Labi, mediji ir konsultējušies ar visu ko, utt., bet taču spīdzināts neviens netika, šī ziņa tika palaista labprātīgi un ar dzeltenu prieciņu fonā.
Piedod, ja izklausās skarbi, bet es šajā ziņā esmu ļoti rigoristiska.
tas nav pareizais jautājums, tā "public interest" nevērtē. tad jau jebkurš bomzis pateiks - a huļi man pohui bļa šitā huiņa - un tad uzreiz "public interest" kancelēsies nost?
OK, kurš publiskās intereses aspekts tiek apmierināts, publiskojot aizdomās turamā vārdu pirms, nevis pēc tiesas? Resp., kāpēc ir svarīgi zināt šīs aizturētās personas vārdu tieši tagad, nevis tad, kad vaina būs pierādīta un tiesa uzņēmusies atbildību par šīs vainas pierādījumu pietiekamību?
man šķiet, mēnessbērns izskaidroja mazuliet aizkadra detaļas. svarīgs arī konteksts - runa ir par katoļu baznīcu, par laiku (gaidāmā pāvesta vizīte), valsts pēdējo gadu kristianizēšanos.
skandālu kāre? tu gribi teikt, ka žurnālisti tagadiņ priecājas - vai cik feini, ka garā nabago seksuāli izmantoja, giv as mõr of zis šit lai cepam sensacionālus virsrakstus?
Par vainīgumu – sabiedrība modelējas arī no tā, par ko un kā raksta žurnālisti. Reizēm pozitīvā, bet reizēm arī negatīvā virzienā. Tāpēc diez vai tā būs atbildīga rīcība, ja viņi uzliks klapes uz acīm un atkārtos mantru "mēs jau neko, mēs tikai aprakstījām faktus (un nefaktus)".
Paldies Jums vismaz par to, ka "vieglums" un "bazūnēt" ir aizstāts ar "dzeltenu prieciņu". Taču joprojām mēs runājam no pilnīgi dažādām pasaulēm. Saprotu, ka nekad neizmainīšu (cibas un visas pasaules) intelektuāļu priekšstatu par to, ka žurnālista profesijas izvēle jau apriori nozīmē, ka cilvēks baro ego no seklas sensācijas un dzīšanās pēc klikšķiem. Bet tas joks ir iekš tam, ka tajā mediju nometnē, vismaz atsevišķās tās daļās, cilvēki redz pasauli pilnīgi citādi – nevis pretēji, bet tieši citādi – un laikam mēs te nekad nesatiksimies. Protams, ka nevienu nespīdzināja, bet tieši otrādi – visi centās nodrošināties ar pēc iespējas vairāk juridiskiem un faktu pārbaudes argumentiem, lai tikai varētu to priestera vārdu nopublicēt, jo no sirds gribēja to darīt. No malas izskatās pēc dzeltena prieciņa, bet tajā mediju nometnē tā ir pārliecība, misija, jau piesauktās publiskās intereses, fanātiska ticība tiesībām un žurnālistiskās izmeklēšanas pastāvēšanu paralēli kriminālajai, Votergeita, Pelikānu lieta, Abu Graiba, Panamas papīri un viss šitais, kas izveido pilnīgi citādu priekšstatu par to, kāpēc kas tev dzīvē jādara. A Jūs – dzeltens prieciņš, dzeltens prieciņš... Skumji. :)
Apbēdināšu ar precizējumu - "dzeltenais prieciņš" nekādi neatceļ nedz [prāta] vieglumu, nedz bazūnēšanu, tikai papildina tos. :)
Jo - atkārtošos - konkrētajā situācijā neredzu nevienu iemeslu, kāpēc tas, ko dēvējat par "žurnālistisko izmeklēšanu līdztekus kriminālajai", varētu kalpot sabiedrības interesēm. Latvijas sabiedrība ir tik ilgi cietusi no viena skaļa un smirdīga katoļu seksskandāla trūkuma, ka līdz tiesai nekādi nevarētu paciesties un sabruktu, bet tagad atviegloti uzelpo? Nu, nu...
Iemeslus, kāpēc šāda rīcība var izvērsties potenciālā kaitējumā, gan saskatu vairākus. a) Pirmkārt, modelējot situāciju, ka apsūdzētais tomēr nav vainīgs, ne tikai cieš viņa reputācija, bet arī samazinās iespēja atrast īsto vainīgo; vēl jo vairāk - pieaug iespēja, ka viņam tiek piedēvēti sveši noziegumi utt. b) Situācijā, ja viņš ir vainīgs, tikmēr, kamēr par to nav lēmusi vienīgā kompetentā iestāde, resp., tiesa, fanātiskie aizstāvji tiek papildu stimulēti maksimālai aizstāvības mobilizācijai, ieskaitot attaisnojošu viltus pierādījumu ģenerēšanu "svēta mērķa vārdā", liecinieku un upuru uzpirkšanu un iebiedēšanu utml. c) kā jau iepriekš minēju - mazinās ticība tiesībsargājošām iestādēm un nevainīguma prezumpcijas funkcionēšanai. Man, protams, ir ļoti maz izredžu kļūt par katoļu prāvestu, bet ...
nekad mūžā neticēsi, bet pasaulē vairākkārt ir gadījies, ka izmeklēšanas sākumā par drošām un neapstrīdamām uzskatītās versijas ir vēlāk izrādījušās aplamas. Piedod, bet tavs pienesums šajā diskusijā ir muļķīgs un lieks.
Nepagurusi atkārtošu - joprojām neredzu nevienu iemeslu, kāpēc šī izgaismošana nepieciešama PIRMS, nevis PĒC tiesas. Līdz šim neviens nav paskaidrojis, kādēļ ir svarīgi, lai sabiedrība uzzina mazāk drošu informāciju agrāk, nevis drošāku - vēlāk, jo īpaši apstākļos, kad šis "agrāk" saistās ar reāla nopietna kaitējuma riskiem.
Ļoti dīvaini, ka tu man piedēvē to, ko nekad neesmu apgalvojusi - to, ka šajā blogā paustais būtu pēdējās instances patiesība, nevis mans personiskais viedoklis.
To jau mēs ar biedru jebalaitungu saprotam, bet ir grūti turpināt diskusiju ar viedokļa paudēju, kurš savu paudumu pavada ar mērci "jūs, debilie, seklie, dzeltenie idioti, es jums mācīšu dzīvot". Jūsu pēdējais LOL to izgaismo īpaši pretīgā gaismā.
Jā, nu, žēl, ka uztverat to šādi un identificējaties ar debiliem, sekliem, dzelteniem idiotiem. Tā kā neesmu nevienu tā nosaukusi, par šo implikāciju nudien nejūtos atbildīga.
Būtu jauki, ja jūs ar biedru jebalaitungu arī dotu kādu konkrētu argumentu kamdēļ dotā cilvēka vārda publiskošana ir kaut kas, kas būtu jādara pirms tiesas sprieduma. "Sabiedrības interese" ir jēdziens, kas ir pārāk nekonkrēts un automātiski nepadara tādu rīcību ētisku vai vajadzīgu, jo sabiedrību var interesēt ļoti daudz kas, tai skaitā arī tas, ko Tu vai kāds cits dara guļamistabā. Tāpat arī arguments, ka "ir daudzi priesteri, kas ir darījuši ko līdzīgu" vai arī "cilvēks ir aizturēts, tad jau točna vainīgs". Par vainīgu viņš kļūs tikai pēc sprieduma paziņošanas jo tiesa ir vienīgā, kas šo secinājumu var izdarīt.
tu varbūt arī nepamanīji, ka es šeit komentos kāreiz biju skeptisks, un tad mēnessbērns izskaidroja dažas aizkadra un konteksta detaļas. mani tas pārliecināja. tur tad arī meklē argumentus.
Pāris diezgan acīmredzami iemesli (iespējams ir vēl kādi, bet šie pirmie nāk prātā):
1) Informācija/netiešs aicinājums pieteikties citiem iespējamajiem attiecīgā kadra (vai attiecīgās institūcijas pārstāvju) upuriem; 2) Problēmas aktualizēšana, t.sk. arī potenciālo upuru, viņu tuvinieku un citu cilvēku interesēs ir zināt, ka Latvija šajā ziņā uz citu valstu fona nav nekāds izņēmums; 3) Preventīvs brīdinājums (esošajiem vai potenciālajiem) noziedzniekiem.
Ņemot vērā 2. un 3. iemeslu un tiesvedības ilgumu, pilnīgi iespējams, ka šāda publiskota infa var novērst ne vienu vien turpmāko noziegumu.
Vārda publiskošana attiecas tikai uz pirmo, un arī - daļēji (piem., par aizdomās turamā saistību ar katoļu baznīcu var paziņot arī nekonkretizējot personu).
Otrajam un trešajam pietiek ar ziņu par aizturēšanu un policijas darbu, neizpaužot vārdus. Trešā sakarā - es pat tagad teiktu, ka vārda publiskošana ir papildu signāls iespējamajiem līdzdalībniekiem slēpt galus ūdenī. Vai arī - ja tomēr reāli vainīga cita persona - izmantot esošo baumu vilni, lai slēptu īsto vainīgo.
Attiecībā uz minētās personas iespējamo citu upuru informēšanu - bez vārda neiztiks.
Par papildu signālu līdzdalībniekiem - ja policija ņem visus ciet, tad tā ir pazīme, ka tiek uzskatīts, ka saņemti visi (kuru vainu iespējams pierādīt). Un policija jau izpauda infu, bez cilvēka vārda - nedomāju, ka tas darīts neņemot vērā tevis minētos apsvērumus. Nemaz nerunājot par to, ka līdzdalībnieki visticamāk par to uzzinātu arī bez info publiskošanas un (pieļaujot līdzdalībnieku esamību) tikpat labi var spekulēt, ka tā ir apzināta taktika, lai citiem līdzdalībniekiem liktu sākt "raustīties"un pieļaut kļūdas.
Iemesls kādēļ policija neizpauda vārdu gan manuprāt ir diezgan acīmredzams, ņemot vērā kā samobilizējās publiskie aizstāvji t.sk. arī politiķi (pēdējais priekšvēlēšanu laikā bija visai prognozējami). Diez vai kāda valsts institūcija, lai cik cēlu mērķu vārdā, ies tik nepārprotami izsaukt uguni uz sevi. :)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
b) jau augstāk no cita cibiņa minētais, ka piemērots apcietinājums – kamēr bija aizturēšana, nekas netika ziņots, bet tiesas lēmums ir papildus apstiprinājums, ka pierādījumi ir savākti;
c) pamatīgs off-the-record fact checking, ieskaitot mariāņu hedkvoterus Polijā un katoļu geju iepazīšanās saitu publiku, lai vēlreiz un vēlreiz pārliecinātos, ka iespēja, ka izrādīsies nevainīgs, ir tuva absolūtai nullei.
Bet es jau necīnos par to, ka obligāti bija pareizi publicēt. Es vienkārši līdzīgi kā Spriņģe nesen nevaru palikt mierīgs, ka kāds saka par medjiem "vieglums", "bazūnē", lai gan no mediju puses tur ir zvērīgs profesionāls darbs, čekojot faktus, diskutējot ar juristiem, utt.
Nē, es, protams, zinu, ka neatkarīgās Latvijas tiesībsargājošās institūcijas ir gandrīz absolūti nemaldīgas, salīdzinot ar padomju miliciju un tiesām, bet mūsu žurnālisti ir nemaldīgāki par visiem kopā ņemot, tomēr atbalstīt šo es nekādi nespēju, un vairāk par visu nevēlētos, lai tā kļūst par tendenci.
piedod, bet ar vārda un preses brīvības blaknēm ir jāsadzīvo, nevis jānogriež nost brīvība.
mēs nedzīvojam ideālā paradīzē.
Toties mana ticība nevainīguma prezumpcijas praktiskai funkcionēšanai Latvijas Republikā nupat gan ir tapusi smagi iedragāta.
Labi, mediji ir konsultējušies ar visu ko, utt., bet taču spīdzināts neviens netika, šī ziņa tika palaista labprātīgi un ar dzeltenu prieciņu fonā.
Piedod, ja izklausās skarbi, bet es šajā ziņā esmu ļoti rigoristiska.
Resp., kāpēc ir svarīgi zināt šīs aizturētās personas vārdu tieši tagad, nevis tad, kad vaina būs pierādīta un tiesa uzņēmusies atbildību par šīs vainas pierādījumu pietiekamību?
Jo - atkārtošos - konkrētajā situācijā neredzu nevienu iemeslu, kāpēc tas, ko dēvējat par "žurnālistisko izmeklēšanu līdztekus kriminālajai", varētu kalpot sabiedrības interesēm. Latvijas sabiedrība ir tik ilgi cietusi no viena skaļa un smirdīga katoļu seksskandāla trūkuma, ka līdz tiesai nekādi nevarētu paciesties un sabruktu, bet tagad atviegloti uzelpo? Nu, nu...
Iemeslus, kāpēc šāda rīcība var izvērsties potenciālā kaitējumā, gan saskatu vairākus.
a) Pirmkārt, modelējot situāciju, ka apsūdzētais tomēr nav vainīgs, ne tikai cieš viņa reputācija, bet arī samazinās iespēja atrast īsto vainīgo; vēl jo vairāk - pieaug iespēja, ka viņam tiek piedēvēti sveši noziegumi utt.
b) Situācijā, ja viņš ir vainīgs, tikmēr, kamēr par to nav lēmusi vienīgā kompetentā iestāde, resp., tiesa, fanātiskie aizstāvji tiek papildu stimulēti maksimālai aizstāvības mobilizācijai, ieskaitot attaisnojošu viltus pierādījumu ģenerēšanu "svēta mērķa vārdā", liecinieku un upuru uzpirkšanu un iebiedēšanu utml.
c) kā jau iepriekš minēju - mazinās ticība tiesībsargājošām iestādēm un nevainīguma prezumpcijas funkcionēšanai. Man, protams, ir ļoti maz izredžu kļūt par katoļu prāvestu, bet ...
Piedod, bet tavs pienesums šajā diskusijā ir muļķīgs un lieks.
tu kaut kā ļoti šauri gribi interpretēt public interest - tipa, ja tev nešķiet, ka tas ir public interest, tad točna nav, ja?
Ļoti dīvaini, ka tu man piedēvē to, ko nekad neesmu apgalvojusi - to, ka šajā blogā paustais būtu pēdējās instances patiesība, nevis mans personiskais viedoklis.
1) Informācija/netiešs aicinājums pieteikties citiem iespējamajiem attiecīgā kadra (vai attiecīgās institūcijas pārstāvju) upuriem;
2) Problēmas aktualizēšana, t.sk. arī potenciālo upuru, viņu tuvinieku un citu cilvēku interesēs ir zināt, ka Latvija šajā ziņā uz citu valstu fona nav nekāds izņēmums;
3) Preventīvs brīdinājums (esošajiem vai potenciālajiem) noziedzniekiem.
Ņemot vērā 2. un 3. iemeslu un tiesvedības ilgumu, pilnīgi iespējams, ka šāda publiskota infa var novērst ne vienu vien turpmāko noziegumu.
Otrajam un trešajam pietiek ar ziņu par aizturēšanu un policijas darbu, neizpaužot vārdus.
Trešā sakarā - es pat tagad teiktu, ka vārda publiskošana ir papildu signāls iespējamajiem līdzdalībniekiem slēpt galus ūdenī. Vai arī - ja tomēr reāli vainīga cita persona - izmantot esošo baumu vilni, lai slēptu īsto vainīgo.
Par papildu signālu līdzdalībniekiem - ja policija ņem visus ciet, tad tā ir pazīme, ka tiek uzskatīts, ka saņemti visi (kuru vainu iespējams pierādīt). Un policija jau izpauda infu, bez cilvēka vārda - nedomāju, ka tas darīts neņemot vērā tevis minētos apsvērumus. Nemaz nerunājot par to, ka līdzdalībnieki visticamāk par to uzzinātu arī bez info publiskošanas un (pieļaujot līdzdalībnieku esamību) tikpat labi var spekulēt, ka tā ir apzināta taktika, lai citiem līdzdalībniekiem liktu sākt "raustīties"un pieļaut kļūdas.
Katrā ziņā - paldies par ieskatu.