Kas mani visvairāk mulsina tā latgaļu priestera krimināllietā - vieglums, ar kādu tiek visos plašsaziņas līdzekļos izbazūnēts aizdomās turamo vārdi. Nav jābūt juristam, lai iedomātos - eu, bet tas tiešām nemaz, nemaz nekaitēs lietas izmeklēšanai?
Paldies Jums vismaz par to, ka "vieglums" un "bazūnēt" ir aizstāts ar "dzeltenu prieciņu". Taču joprojām mēs runājam no pilnīgi dažādām pasaulēm. Saprotu, ka nekad neizmainīšu (cibas un visas pasaules) intelektuāļu priekšstatu par to, ka žurnālista profesijas izvēle jau apriori nozīmē, ka cilvēks baro ego no seklas sensācijas un dzīšanās pēc klikšķiem. Bet tas joks ir iekš tam, ka tajā mediju nometnē, vismaz atsevišķās tās daļās, cilvēki redz pasauli pilnīgi citādi – nevis pretēji, bet tieši citādi – un laikam mēs te nekad nesatiksimies. Protams, ka nevienu nespīdzināja, bet tieši otrādi – visi centās nodrošināties ar pēc iespējas vairāk juridiskiem un faktu pārbaudes argumentiem, lai tikai varētu to priestera vārdu nopublicēt, jo no sirds gribēja to darīt. No malas izskatās pēc dzeltena prieciņa, bet tajā mediju nometnē tā ir pārliecība, misija, jau piesauktās publiskās intereses, fanātiska ticība tiesībām un žurnālistiskās izmeklēšanas pastāvēšanu paralēli kriminālajai, Votergeita, Pelikānu lieta, Abu Graiba, Panamas papīri un viss šitais, kas izveido pilnīgi citādu priekšstatu par to, kāpēc kas tev dzīvē jādara. A Jūs – dzeltens prieciņš, dzeltens prieciņš... Skumji. :)
Apbēdināšu ar precizējumu - "dzeltenais prieciņš" nekādi neatceļ nedz [prāta] vieglumu, nedz bazūnēšanu, tikai papildina tos. :)
Jo - atkārtošos - konkrētajā situācijā neredzu nevienu iemeslu, kāpēc tas, ko dēvējat par "žurnālistisko izmeklēšanu līdztekus kriminālajai", varētu kalpot sabiedrības interesēm. Latvijas sabiedrība ir tik ilgi cietusi no viena skaļa un smirdīga katoļu seksskandāla trūkuma, ka līdz tiesai nekādi nevarētu paciesties un sabruktu, bet tagad atviegloti uzelpo? Nu, nu...
Iemeslus, kāpēc šāda rīcība var izvērsties potenciālā kaitējumā, gan saskatu vairākus. a) Pirmkārt, modelējot situāciju, ka apsūdzētais tomēr nav vainīgs, ne tikai cieš viņa reputācija, bet arī samazinās iespēja atrast īsto vainīgo; vēl jo vairāk - pieaug iespēja, ka viņam tiek piedēvēti sveši noziegumi utt. b) Situācijā, ja viņš ir vainīgs, tikmēr, kamēr par to nav lēmusi vienīgā kompetentā iestāde, resp., tiesa, fanātiskie aizstāvji tiek papildu stimulēti maksimālai aizstāvības mobilizācijai, ieskaitot attaisnojošu viltus pierādījumu ģenerēšanu "svēta mērķa vārdā", liecinieku un upuru uzpirkšanu un iebiedēšanu utml. c) kā jau iepriekš minēju - mazinās ticība tiesībsargājošām iestādēm un nevainīguma prezumpcijas funkcionēšanai. Man, protams, ir ļoti maz izredžu kļūt par katoļu prāvestu, bet ...
nekad mūžā neticēsi, bet pasaulē vairākkārt ir gadījies, ka izmeklēšanas sākumā par drošām un neapstrīdamām uzskatītās versijas ir vēlāk izrādījušās aplamas. Piedod, bet tavs pienesums šajā diskusijā ir muļķīgs un lieks.
Nepagurusi atkārtošu - joprojām neredzu nevienu iemeslu, kāpēc šī izgaismošana nepieciešama PIRMS, nevis PĒC tiesas. Līdz šim neviens nav paskaidrojis, kādēļ ir svarīgi, lai sabiedrība uzzina mazāk drošu informāciju agrāk, nevis drošāku - vēlāk, jo īpaši apstākļos, kad šis "agrāk" saistās ar reāla nopietna kaitējuma riskiem.
Ļoti dīvaini, ka tu man piedēvē to, ko nekad neesmu apgalvojusi - to, ka šajā blogā paustais būtu pēdējās instances patiesība, nevis mans personiskais viedoklis.
To jau mēs ar biedru jebalaitungu saprotam, bet ir grūti turpināt diskusiju ar viedokļa paudēju, kurš savu paudumu pavada ar mērci "jūs, debilie, seklie, dzeltenie idioti, es jums mācīšu dzīvot". Jūsu pēdējais LOL to izgaismo īpaši pretīgā gaismā.
Jā, nu, žēl, ka uztverat to šādi un identificējaties ar debiliem, sekliem, dzelteniem idiotiem. Tā kā neesmu nevienu tā nosaukusi, par šo implikāciju nudien nejūtos atbildīga.
Būtu jauki, ja jūs ar biedru jebalaitungu arī dotu kādu konkrētu argumentu kamdēļ dotā cilvēka vārda publiskošana ir kaut kas, kas būtu jādara pirms tiesas sprieduma. "Sabiedrības interese" ir jēdziens, kas ir pārāk nekonkrēts un automātiski nepadara tādu rīcību ētisku vai vajadzīgu, jo sabiedrību var interesēt ļoti daudz kas, tai skaitā arī tas, ko Tu vai kāds cits dara guļamistabā. Tāpat arī arguments, ka "ir daudzi priesteri, kas ir darījuši ko līdzīgu" vai arī "cilvēks ir aizturēts, tad jau točna vainīgs". Par vainīgu viņš kļūs tikai pēc sprieduma paziņošanas jo tiesa ir vienīgā, kas šo secinājumu var izdarīt.
tu varbūt arī nepamanīji, ka es šeit komentos kāreiz biju skeptisks, un tad mēnessbērns izskaidroja dažas aizkadra un konteksta detaļas. mani tas pārliecināja. tur tad arī meklē argumentus.
Pāris diezgan acīmredzami iemesli (iespējams ir vēl kādi, bet šie pirmie nāk prātā):
1) Informācija/netiešs aicinājums pieteikties citiem iespējamajiem attiecīgā kadra (vai attiecīgās institūcijas pārstāvju) upuriem; 2) Problēmas aktualizēšana, t.sk. arī potenciālo upuru, viņu tuvinieku un citu cilvēku interesēs ir zināt, ka Latvija šajā ziņā uz citu valstu fona nav nekāds izņēmums; 3) Preventīvs brīdinājums (esošajiem vai potenciālajiem) noziedzniekiem.
Ņemot vērā 2. un 3. iemeslu un tiesvedības ilgumu, pilnīgi iespējams, ka šāda publiskota infa var novērst ne vienu vien turpmāko noziegumu.
Vārda publiskošana attiecas tikai uz pirmo, un arī - daļēji (piem., par aizdomās turamā saistību ar katoļu baznīcu var paziņot arī nekonkretizējot personu).
Otrajam un trešajam pietiek ar ziņu par aizturēšanu un policijas darbu, neizpaužot vārdus. Trešā sakarā - es pat tagad teiktu, ka vārda publiskošana ir papildu signāls iespējamajiem līdzdalībniekiem slēpt galus ūdenī. Vai arī - ja tomēr reāli vainīga cita persona - izmantot esošo baumu vilni, lai slēptu īsto vainīgo.
Attiecībā uz minētās personas iespējamo citu upuru informēšanu - bez vārda neiztiks.
Par papildu signālu līdzdalībniekiem - ja policija ņem visus ciet, tad tā ir pazīme, ka tiek uzskatīts, ka saņemti visi (kuru vainu iespējams pierādīt). Un policija jau izpauda infu, bez cilvēka vārda - nedomāju, ka tas darīts neņemot vērā tevis minētos apsvērumus. Nemaz nerunājot par to, ka līdzdalībnieki visticamāk par to uzzinātu arī bez info publiskošanas un (pieļaujot līdzdalībnieku esamību) tikpat labi var spekulēt, ka tā ir apzināta taktika, lai citiem līdzdalībniekiem liktu sākt "raustīties"un pieļaut kļūdas.
Iemesls kādēļ policija neizpauda vārdu gan manuprāt ir diezgan acīmredzams, ņemot vērā kā samobilizējās publiskie aizstāvji t.sk. arī politiķi (pēdējais priekšvēlēšanu laikā bija visai prognozējami). Diez vai kāda valsts institūcija, lai cik cēlu mērķu vārdā, ies tik nepārprotami izsaukt uguni uz sevi. :)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Jo - atkārtošos - konkrētajā situācijā neredzu nevienu iemeslu, kāpēc tas, ko dēvējat par "žurnālistisko izmeklēšanu līdztekus kriminālajai", varētu kalpot sabiedrības interesēm. Latvijas sabiedrība ir tik ilgi cietusi no viena skaļa un smirdīga katoļu seksskandāla trūkuma, ka līdz tiesai nekādi nevarētu paciesties un sabruktu, bet tagad atviegloti uzelpo? Nu, nu...
Iemeslus, kāpēc šāda rīcība var izvērsties potenciālā kaitējumā, gan saskatu vairākus.
a) Pirmkārt, modelējot situāciju, ka apsūdzētais tomēr nav vainīgs, ne tikai cieš viņa reputācija, bet arī samazinās iespēja atrast īsto vainīgo; vēl jo vairāk - pieaug iespēja, ka viņam tiek piedēvēti sveši noziegumi utt.
b) Situācijā, ja viņš ir vainīgs, tikmēr, kamēr par to nav lēmusi vienīgā kompetentā iestāde, resp., tiesa, fanātiskie aizstāvji tiek papildu stimulēti maksimālai aizstāvības mobilizācijai, ieskaitot attaisnojošu viltus pierādījumu ģenerēšanu "svēta mērķa vārdā", liecinieku un upuru uzpirkšanu un iebiedēšanu utml.
c) kā jau iepriekš minēju - mazinās ticība tiesībsargājošām iestādēm un nevainīguma prezumpcijas funkcionēšanai. Man, protams, ir ļoti maz izredžu kļūt par katoļu prāvestu, bet ...
Piedod, bet tavs pienesums šajā diskusijā ir muļķīgs un lieks.
tu kaut kā ļoti šauri gribi interpretēt public interest - tipa, ja tev nešķiet, ka tas ir public interest, tad točna nav, ja?
Ļoti dīvaini, ka tu man piedēvē to, ko nekad neesmu apgalvojusi - to, ka šajā blogā paustais būtu pēdējās instances patiesība, nevis mans personiskais viedoklis.
1) Informācija/netiešs aicinājums pieteikties citiem iespējamajiem attiecīgā kadra (vai attiecīgās institūcijas pārstāvju) upuriem;
2) Problēmas aktualizēšana, t.sk. arī potenciālo upuru, viņu tuvinieku un citu cilvēku interesēs ir zināt, ka Latvija šajā ziņā uz citu valstu fona nav nekāds izņēmums;
3) Preventīvs brīdinājums (esošajiem vai potenciālajiem) noziedzniekiem.
Ņemot vērā 2. un 3. iemeslu un tiesvedības ilgumu, pilnīgi iespējams, ka šāda publiskota infa var novērst ne vienu vien turpmāko noziegumu.
Otrajam un trešajam pietiek ar ziņu par aizturēšanu un policijas darbu, neizpaužot vārdus.
Trešā sakarā - es pat tagad teiktu, ka vārda publiskošana ir papildu signāls iespējamajiem līdzdalībniekiem slēpt galus ūdenī. Vai arī - ja tomēr reāli vainīga cita persona - izmantot esošo baumu vilni, lai slēptu īsto vainīgo.
Par papildu signālu līdzdalībniekiem - ja policija ņem visus ciet, tad tā ir pazīme, ka tiek uzskatīts, ka saņemti visi (kuru vainu iespējams pierādīt). Un policija jau izpauda infu, bez cilvēka vārda - nedomāju, ka tas darīts neņemot vērā tevis minētos apsvērumus. Nemaz nerunājot par to, ka līdzdalībnieki visticamāk par to uzzinātu arī bez info publiskošanas un (pieļaujot līdzdalībnieku esamību) tikpat labi var spekulēt, ka tā ir apzināta taktika, lai citiem līdzdalībniekiem liktu sākt "raustīties"un pieļaut kļūdas.
Katrā ziņā - paldies par ieskatu.