![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ir viena domāšanas klišeja, no kuras es, cik spēdama, cenšos izvairīties - apgalvojumi, ka kaut ko ir iespējams saprast tikai noteiktās vecuma robežās, vai ar noteiktu dzīves pieredzi. Par to, cik aplami ir uzskatīt, ka "divdesmitgadnieki (vai tīņi) nav spējīgi saprast x, to saprot tikai cilvēki pēc 30 (40) gadiem" es pati esmu pārliecinājusies vairākkārt. Jauns, gudrs, ar empātiju apveltīts cilvēks pilnīgi saprot arī tādas parādības un to kopsakarības, kuras pats nav piedzīvojis, drīzāk cilvēkiem būtu jābaidās, ka līdz ar vecumu var pieaugt stereotipiskums domāšanā un uztverē - un nereti arī pieaug.
Līdz ar to arī uzdrošinos apšaubīt, ka nav iespējams identificēties ar tāda cilvēka izjūtām vai domu gaitu, kura pieredze radikāli atšķiras no tavējās, un ar to es domāju gan maternitāti/paternitāti, gan dzimuma un seksuālās orientācijas noteikto pieredzi.
Neticiet, mīļie, tiem, kuri saka, ka kaut ko nevar saprast, ja tev ir/nav bērni, vai tu esi/neesi sieviete/vīrietis, zils gaisa balons utt. Viņiem nav taisnība. Kaut ko nevar saprast tikai tad, ja pietrūkst iztēles un empātijas. Vai prāta.
Līdz ar to arī uzdrošinos apšaubīt, ka nav iespējams identificēties ar tāda cilvēka izjūtām vai domu gaitu, kura pieredze radikāli atšķiras no tavējās, un ar to es domāju gan maternitāti/paternitāti, gan dzimuma un seksuālās orientācijas noteikto pieredzi.
Neticiet, mīļie, tiem, kuri saka, ka kaut ko nevar saprast, ja tev ir/nav bērni, vai tu esi/neesi sieviete/vīrietis, zils gaisa balons utt. Viņiem nav taisnība. Kaut ko nevar saprast tikai tad, ja pietrūkst iztēles un empātijas. Vai prāta.
Es apgalvoju, ka saprašana ir atkarīga (vismaz daudz vairāk atkarīga) no indivīda empātijas, nevis no pieredzes.
Droši vien, ka esmu saskāries (varbūt ir gadījumi, kad pats esmu tāds), bet, cik atceros, ļoti maz.
Es neatbalstu šī mīta tiražēšanu un norobežosjos no tā. Gribēju to publiski darīt zināmu - tāda ir šī ieraksta jēga.
Žēl, ka tas tomēr tā nav.:)
Jautajums, vai persona var izjust kko fizisku, bez fiz ierosinataja, ir jau atbildets ar psihosomatikas brinumainajiem celiem, empatiju u.tml.
Vienigais, sajos gadijumos nevienam nav daudz velmes empatiskoties vecaku biokimiskajos procesos un to izpausmes, tapec visa ta metasanas ar stereotipiskam frazem ir aizskarosa.
imho
Ne velti mums katram ir cits raksturs, veids kā mes reaģējam uz apkārt notiekošo, utt., u.tjpr. Es varu mēģināt iedomāties sevi kāda cilvēka vietā, varu pat mēģināt iedomāties, ka man nav nekādas izglītības un es nezinu desmittūkstoš lietu, kuras zinu varbūt no savas pieredzes, izglītības, utt., bet es tāpat nespēšu sajusties tāpat kā tas otrs cilvēks jūtas/jutās attiecīgajā situācijā, jo visticamāk es gan iekšēji, gan arī ārēji uz to notiekošo reaģētu pavisam citādi nekā viņš..
Kā Tev šķiet, vai visi, kas rakstījuši daiļdarbus/veidojuši filmas par koncentrācijas nometnēm, ir tajās bijuši ieslodzīti vai strādājuši?:)
Ātmans un Brahmans ir viens, bet, ja sapratīsi, ka sansara = nirvāna, pagaisīs visas skumjas.:)
Jā, tieši to novērtē, ka klausās un dzird, pat ja līdz galam nesaprot, nevis izliekas saprotot ar "bet man bija tāds gadījums..."
Bet tā, protams, tikai mana pieredze un attiecīgi tikai mans viedoklis:)
Tomēr mākslas darbus radot, cilvēks iziet diezgan tālu aiz savas individuālās pieredzes robežām un kaut kādā mērā tas notiek, arī uztverot mākslas darbu. Var taču arī saprast/just - "kā un kāpēc jūtas tas tur ciilvēks, lai gan es tādā situācijā justos pavisam citādi".
Un, ja tu uzstāj par mākslas darbiem - tur ir vajadzīgs talants, kas gluži katram trusim nav, pat rakstnieku vidū, lielakā daļa vienkārši stāsta stāstus vai atražo savas izjūtas, pierakstot tās dažādiem tēliem:)
stereotips1 -a, v.
1. poligr. Augstspieduma oriģinālās iespiedformas precīza reljefa kopija, no kuras gatavo novilkumus.
2. fiziol. Automatizēts, parasti reflektorisks, kustību kopums, poza, runas akts, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
3. Ierasts, stabils, regulārs darbības, rīcības, izturēšanās veids; daudzkārt atkārtota norise.
4. Vispārpieņemts (darbības, rīcības u. tml.) paraugs, vispārpieņemts uzskats.
novērojums -a, v.
1. Paveikta darbība, rezultāts → novērot.
Krii, es tikai par to, ka Tavi NOVĒROJUMI ir subjektīvi, nevis objektīvi un zinātniski pamatoti, un balstās uz stereotipiem. Gan citiem, nevis tiem, par ko Tu parasti mēdz sašust, bet vienalga stereotipiem:)
Labāk pasmaidi par visu, no pieres raukšanas rodas grumbas ;)
Es tiešām nesaprotu, kur Tu manā apgalvojumā "esmu novērojusi, ka dažiem cilvēkiem pieredze nevairo empātiju" saskati stereotipu. Kādu tieši stereotpu?
Kurā brīdī Tavuprāt es būtu šos jēdzienus sajaukusi?
Un šis kaut kā sakrīt ar nojausmu, ko esmu ievērojusi - var būt un var nebūt tā, ka apbērnotie tikai vienīgie saprot kā ir būt ar bērnu, bla, bla bla. Bet bieži rodas iespaids, ka tieši neapbērnotie daudz labāk saprot pašu bērnu kā cilvēku/personību. (Protams vispārinājums, bet cibas gāganu kari man atkal lika par šo padomāt - ne jau pieredze nosaka viedokļa saprātīgumu, bet gan reāla spēja padomāt plašāk un ārpus sava es.)