Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Ir viena domāšanas klišeja, no kuras es, cik spēdama, cenšos izvairīties - apgalvojumi, ka kaut ko ir iespējams saprast tikai noteiktās vecuma robežās, vai ar noteiktu dzīves pieredzi. Par to, cik aplami ir uzskatīt, ka "divdesmitgadnieki (vai tīņi) nav spējīgi saprast x, to saprot tikai cilvēki pēc 30 (40) gadiem" es pati esmu pārliecinājusies vairākkārt. Jauns, gudrs, ar empātiju apveltīts cilvēks pilnīgi saprot arī tādas parādības un to kopsakarības, kuras pats nav piedzīvojis, drīzāk cilvēkiem būtu jābaidās, ka līdz ar vecumu var pieaugt stereotipiskums domāšanā un uztverē - un nereti arī pieaug.
Līdz ar to arī uzdrošinos apšaubīt, ka nav iespējams identificēties ar tāda cilvēka izjūtām vai domu gaitu, kura pieredze radikāli atšķiras no tavējās, un ar to es domāju gan maternitāti/paternitāti, gan dzimuma un seksuālās orientācijas noteikto pieredzi.
Neticiet, mīļie, tiem, kuri saka, ka kaut ko nevar saprast, ja tev ir/nav bērni, vai tu esi/neesi sieviete/vīrietis, zils gaisa balons utt. Viņiem nav taisnība. Kaut ko nevar saprast tikai tad, ja pietrūkst iztēles un empātijas. Vai prāta.
  • VO!
  • (Anonīms)
    Var saprast tāpat un var saprast tikai pēc noteiktas pieredzes. Gan, gan. Kāda jēga šim ierakstam?
    • (Anonīms)
      Varbūt VAR visu, bet kāpēc tad tomēr nesaprot, ja empātija un iejušanās ir tik absolūta, kā Tu apgalvo?
      • Es neapgalvoju, ka empātija ir absolūta.
        Es apgalvoju, ka saprašana ir atkarīga (vismaz daudz vairāk atkarīga) no indivīda empātijas, nevis no pieredzes.
        • (Anonīms)
          Nu tad neabsolutizē. Kam nav empātijas, tam palīdzēs pieredze un tas nav ne par matu sliktāk rezultāta ziņā.
          • Ne vienmēr pieredze vairo empātju. Diemžēl. Neesi pats (pati) nekad sastapis (-usi) daudzpieredzējušus vecūkšņus bez kādas empātijas?
            • (Anonīms)
              Vienmēr, ne vienmēr...

              Droši vien, ka esmu saskāries (varbūt ir gadījumi, kad pats esmu tāds), bet, cik atceros, ļoti maz.
    • "Tikai pēc noteiktas pieredzes" kā vispārinājums ir mīts. Bieži tiražēts un, manuprāt, ļoti muļķīgs un kaitīgs, arī kaitinošs (vismaz mani personiski) mīts.
      Es neatbalstu šī mīta tiražēšanu un norobežosjos no tā. Gribēju to publiski darīt zināmu - tāda ir šī ieraksta jēga.
  • Veel ir cilveeki, kuriem szkjiet, ka vinji visu lieliski saprot (konkreeti beernu lietaas), tas taa ne tuvu nav, bet mana empaatija liedz man vinjiem to skalji pateikt :)
  • Es vēl te piebilstu, ka cilvēks jau piedzimst ar/bez empātijas spējas, bet šo spēju (ja tā ir piemītoša) attīsta un pilnveido audzināšana un, vēl vairāk, literatūra.
  • Qualia ir viena interesanta lieta un vienas sugas ipatniem ar valodu u.c. sazinas spejam ir visai lielas izredzes to saprast. Bet, kas attiecas uz vecaku busanu, pie sevis noveroju tiesam 180 gradu attieksmes mainu viena bridi, nu, gluzi ka 3d peksni ieraugot, kad visu laiku 2d skatits. Tas, kas bija svarigs (sasniegumi, sacensiba, panakumi) peksni vispar vairs nebija saistosi, virkne aktivitasu saka garlaikot, kamer daudz kas cits - piemeram, vides labiekartotiba, cilveku attiecibas, vinu sajutas un jutas, izvirzijas prieksplana (un lidz ar to eksistencialas sausmas par pavirsibu un cietsirdibu tajas). Pielauju, skaidrojums varetu but bijis tiri biokimisks (ja pienemu, ka mana pieredze nebija unikala).

    Jautajums, vai persona var izjust kko fizisku, bez fiz ierosinataja, ir jau atbildets ar psihosomatikas brinumainajiem celiem, empatiju u.tml.
    Vienigais, sajos gadijumos nevienam nav daudz velmes empatiskoties vecaku biokimiskajos procesos un to izpausmes, tapec visa ta metasanas ar stereotipiskam frazem ir aizskarosa.
    • Ja ir šāda vēlme un ir situācija, kas to ierosina - piemēram, mīļš un tuvs cilvēks, kurš dalās savos pārdzīvojumos, vai - kā jau Blond pieminēja - pietiekami talantīgs pieredzes pastarpinājums literatūrā vai kādā citā mākslā, domāju, ka arī vecāku pieredze ir visnotaļ empatizējama.
  • man ir pieredze, ka konkrēti man pieredze tomēr vairo empātiju :)
  • imho

    daudzi cilvēki ar to vārdu "pieredze" sajauc vienā katlā nosacīti apkārtējo vidi - apstākļus, līdzcilvēkus, notikumus, un visu no tā izrietošo ar paša cilvēka prātu, domām, pārdzīvojumiem, emocijām, rakturu, u.c. iekšējo pasauli. Pirmo - jā mierīgi ar empātijas palīdzību varam rekonstruēt uz sevi, iedomāties sevi tajā visā iekšā, savas domas, pārdzīvojumus, rīcību, utt. tādā situācijā, bet ar to otru - iekšējo daļu ir grūtāk.
    Ne velti mums katram ir cits raksturs, veids kā mes reaģējam uz apkārt notiekošo, utt., u.tjpr. Es varu mēģināt iedomāties sevi kāda cilvēka vietā, varu pat mēģināt iedomāties, ka man nav nekādas izglītības un es nezinu desmittūkstoš lietu, kuras zinu varbūt no savas pieredzes, izglītības, utt., bet es tāpat nespēšu sajusties tāpat kā tas otrs cilvēks jūtas/jutās attiecīgajā situācijā, jo visticamāk es gan iekšēji, gan arī ārēji uz to notiekošo reaģētu pavisam citādi nekā viņš..
  • Nu kamōn, ir taču daudz sirsnīgāk un cilvēcīgāk pateikt "varbūt tu to nesaproti tāpēc, ka tev nav bijis šādas pieredzes", nevis "ja tu šito nesaproti, tad tāpēc, ka stulbs un cietsirdīgs" :)
  • es personiski varu teikt, ka es daudzas lietas varu izteloties un iedomaties un ceru, ka mana iztele kaut cik atbilst patiesibai, bet - bet ka es varu pateikt. Respektivi, es neemsu parliecinata, ka es lieliski saprotu koncentracijas nometnju izdzivotajus, vai to pasu nometnju apsargus, piemeram, jo man nav tadas pieredzes.
    • + Tev nav tik stipra empātija, lai šo sapratni ģenerētu bez attiecīgās pieredzes.:)

      Kā Tev šķiet, vai visi, kas rakstījuši daiļdarbus/veidojuši filmas par koncentrācijas nometnēm, ir tajās bijuši ieslodzīti vai strādājuši?:)

      Ātmans un Brahmans ir viens, bet, ja sapratīsi, ka sansara = nirvāna, pagaisīs visas skumjas.:)
  • man ir novērojumi par to, ka cilvēki augstu vērtē nevis identificēšanos un iedomāšanos, bet to, ka viņus dzird un galvenais- tic. to otram ir daudz grūtāk dot, jo tajā ir liela daļa pašaizliedzības, atkāpšanās no sevis, savas pieredzes, savas iedomu pieredzes, sevis.
  • Nu vispār jau arī empātija ļauj ne jau "saprast", bet tikai spēt iztēloties, kā pats justos konkrētajā situācijā. Un pieredze palīdz gan. Tā īsti "saprast", kā ir būt ar nogrieztu kāju, var tikai tāds, kam arī nogriezta kāja, un arī tad tas nebūs tieši tā, jo katrs cilvēks ir citādāks.Un apgalvot, ka "es tomēr saprotu, kā ir būt [tur kaut kur], lai gan i tuvu neesmu bijis", ir zināma augstprātība :)
    Bet tā, protams, tikai mana pieredze un attiecīgi tikai mans viedoklis:)
    • Jā, protams, cilvēks A ar nogrieztu kāju var justies pavisam citādi nekā cilvēks B ar nogrieztu kāju.
      Tomēr mākslas darbus radot, cilvēks iziet diezgan tālu aiz savas individuālās pieredzes robežām un kaut kādā mērā tas notiek, arī uztverot mākslas darbu. Var taču arī saprast/just - "kā un kāpēc jūtas tas tur ciilvēks, lai gan es tādā situācijā justos pavisam citādi".
      • Var MĒĢINĀT saprast, bet pārāk daudz "mainīgo":)
        Un, ja tu uzstāj par mākslas darbiem - tur ir vajadzīgs talants, kas gluži katram trusim nav, pat rakstnieku vidū, lielakā daļa vienkārši stāsta stāstus vai atražo savas izjūtas, pierakstot tās dažādiem tēliem:)
        • Es jau arī neapgalvoju, ka empātija piemīt visiem vienādā mērā, tikai to, ka tā nav pilnībā atkarīga no identiskas pieredzes.
          • Pilnībā atkarīga - nē, bet pieredze (ja no tās izdara kādus secinājumus) palīdz daudz vairāk kā plika empātija:)
            • Dažreiz palīdz. Dažreiz nepalīdz, bet tieši otrādi - ļauj nostiprināties stereotipiem u.c. uztveres barjerām, kas bremzē empātiju.
              • Bet tas jau tikai Tavs viedoklis, kas arī pamatojas uz stereotipiem ;)
                • Nevis uz stereotipiem, bet novērojumiem.:)
                  • TU tos sauc par novērojumiem;P
                    • Ķeramies pie Tezaura skaidrojošās vārdnīcas:
                      stereotips1 -a, v.
                      1. poligr. Augstspieduma oriģinālās iespiedformas precīza reljefa kopija, no kuras gatavo novilkumus.
                      2. fiziol. Automatizēts, parasti reflektorisks, kustību kopums, poza, runas akts, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
                      3. Ierasts, stabils, regulārs darbības, rīcības, izturēšanās veids; daudzkārt atkārtota norise.
                      4. Vispārpieņemts (darbības, rīcības u. tml.) paraugs, vispārpieņemts uzskats.

                      novērojums -a, v.
                      1. Paveikta darbība, rezultāts → novērot.

                      • Aaa, tagad izliksimies, ka nesaprotam, ko es mēģinu pateikt? :D
                        Krii, es tikai par to, ka Tavi NOVĒROJUMI ir subjektīvi, nevis objektīvi un zinātniski pamatoti, un balstās uz stereotipiem. Gan citiem, nevis tiem, par ko Tu parasti mēdz sašust, bet vienalga stereotipiem:)
                        Labāk pasmaidi par visu, no pieres raukšanas rodas grumbas ;)
                        • Novērojumi ir novērojumi, tie nevar balstīties uz stereotipiem. Stereotipi var ietekmēt novērojumu interpretāciju vai selekciju. Novērojumi nav jāpamato, tie paši var kļūt (vai nekļūt par pamatojumu) kādam apgalvojumam, gan zinātniskam, gan subjektīvam un iederīgam saviesīgā tērgāšanā, tādā kā šī.

                          Es tiešām nesaprotu, kur Tu manā apgalvojumā "esmu novērojusi, ka dažiem cilvēkiem pieredze nevairo empātiju" saskati stereotipu. Kādu tieši stereotpu?
                        • kā novērojums var būt zinātniski pamatots?
                    • man šķiet, ka stereotipu (4) atšķirt no novērojuma nemaz nav tik grūti.
                      Kurā brīdī Tavuprāt es būtu šos jēdzienus sajaukusi?
  • Jā, jā, jā!!!
  • Es arī tā kādreiz domāju, bet pieredze pierāda pretējo
  • zināmā vecumā nu nekādi nespēju nedz iedomāties, nedz iztēloties pasauli savādāku kā dzimumdziņas determinētu. nu kā motoru un degvielu jebkurai aktivitātei. citā zināmā vecumā šī pasaule ir savādāka, tieši motivācijas ziņā. ticu, ka kāds jaunietis ar zemu hormonu līmeni jau toreiz bija "empātisks un dzīvesgudrs". toreiz man nebija nedz prāta, nedz iztēles. un tagad tā visa ir vēl mazāk.
  • Lūk.
    Un šis kaut kā sakrīt ar nojausmu, ko esmu ievērojusi - var būt un var nebūt tā, ka apbērnotie tikai vienīgie saprot kā ir būt ar bērnu, bla, bla bla. Bet bieži rodas iespaids, ka tieši neapbērnotie daudz labāk saprot pašu bērnu kā cilvēku/personību. (Protams vispārinājums, bet cibas gāganu kari man atkal lika par šo padomāt - ne jau pieredze nosaka viedokļa saprātīgumu, bet gan reāla spēja padomāt plašāk un ārpus sava es.)
    • Jā.
    • vai tas, ka cilvēki, kuriem nav savu bērnu, labi saprot un viegli identificējas ar bērniem, var būt saistīts ar to, ka viņiem pašiem ir pieredze "būt bērnam un kā tas ir, kad esi bērns", kuru neaizmiglo pieredze "būt vecākam" un ar to saistītās uzskatu, personības izmaiņas, jo bērni esam/bijām mēs visi, bet vecāki šādā situācijā vienmēr ir "citi"?
      • Iespējams, nevēlos īsti spriest par iemesliem. Tas tāpat būtu ierobežojoši, stereoptipiski un pārāk uzkrītošs vispārinājums bez jebkāda pamata. Es tikai par savu novērojumu.
  • Cilvēki, kas iecienījuši "kad paaugsies/apbērnosies utml., sapratīsi", īstenībā savu personīgo pieredzi cenšas pasniegt kā universālu, ignorējot daudzās variācijas, kas ir šo "saprast tiesīgo" cilvēku vidū. Tai pat laikā, es tomēr cenšos būt ļoti uzmanīga ar saviem spriedumiem par tādām individuālām pieredzēm, kurām līdzīgas pati neesmu piedzīvojusi (cenšos, nenozīmē, ka vienmēr sanāk, man kā ļoti kategoriskam cilvēkam ar viedokli par visu, šis ir diezgan izaicinošs vingrinājums).
  • Man liekas, par lietām, ko neesi piedzīvojis, var tikai iedomāties, ka saproti. 20gadnieks var iedomāties, ka saprot 40gadnieku, ticēt, ka saprot labāk nekā 40gadnieks pats, bet tās ir un paliek tikai iedomas. Protams, dažreiz gadās arī trāpīt, bet es vienmēr cenšos atcerēties, ka manas iedomas nav obligāti īstenība.
    • Man ir bijusi laime strādāt ar dažiem ļoti gudriem jauniešiem - t.i., ar ļoti daudziem jauniešiem, no kuriem daži bijuši gudri un noteikti daudz vairāk spējīgi saprast citus cilvēkus nekā daži mani vienaudži.
Powered by Sviesta Ciba