Kurvjzieža kontemplācijas

krii

24.9.14 20:39

Ir viena domāšanas klišeja, no kuras es, cik spēdama, cenšos izvairīties - apgalvojumi, ka kaut ko ir iespējams saprast tikai noteiktās vecuma robežās, vai ar noteiktu dzīves pieredzi. Par to, cik aplami ir uzskatīt, ka "divdesmitgadnieki (vai tīņi) nav spējīgi saprast x, to saprot tikai cilvēki pēc 30 (40) gadiem" es pati esmu pārliecinājusies vairākkārt. Jauns, gudrs, ar empātiju apveltīts cilvēks pilnīgi saprot arī tādas parādības un to kopsakarības, kuras pats nav piedzīvojis, drīzāk cilvēkiem būtu jābaidās, ka līdz ar vecumu var pieaugt stereotipiskums domāšanā un uztverē - un nereti arī pieaug.
Līdz ar to arī uzdrošinos apšaubīt, ka nav iespējams identificēties ar tāda cilvēka izjūtām vai domu gaitu, kura pieredze radikāli atšķiras no tavējās, un ar to es domāju gan maternitāti/paternitāti, gan dzimuma un seksuālās orientācijas noteikto pieredzi.
Neticiet, mīļie, tiem, kuri saka, ka kaut ko nevar saprast, ja tev ir/nav bērni, vai tu esi/neesi sieviete/vīrietis, zils gaisa balons utt. Viņiem nav taisnība. Kaut ko nevar saprast tikai tad, ja pietrūkst iztēles un empātijas. Vai prāta.

• 63 raksta
• ir doma

• helvetica

  24.9.14 21:19

  

  Qualia ir viena interesanta lieta un vienas sugas ipatniem ar valodu u.c. sazinas spejam ir visai lielas izredzes to saprast. Bet, kas attiecas uz vecaku busanu, pie sevis noveroju tiesam 180 gradu attieksmes mainu viena bridi, nu, gluzi ka 3d peksni ieraugot, kad visu laiku 2d skatits. Tas, kas bija svarigs (sasniegumi, sacensiba, panakumi) peksni vispar vairs nebija saistosi, virkne aktivitasu saka garlaikot, kamer daudz kas cits - piemeram, vides labiekartotiba, cilveku attiecibas, vinu sajutas un jutas, izvirzijas prieksplana (un lidz ar to eksistencialas sausmas par pavirsibu un cietsirdibu tajas). Pielauju, skaidrojums varetu but bijis tiri biokimisks (ja pienemu, ka mana pieredze nebija unikala).
  
  Jautajums, vai persona var izjust kko fizisku, bez fiz ierosinataja, ir jau atbildets ar psihosomatikas brinumainajiem celiem, empatiju u.tml.
  Vienigais, sajos gadijumos nevienam nav daudz velmes empatiskoties vecaku biokimiskajos procesos un to izpausmes, tapec visa ta metasanas ar stereotipiskam frazem ir aizskarosa.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    24.9.14 21:24

    

    Ja ir šāda vēlme un ir situācija, kas to ierosina - piemēram, mīļš un tuvs cilvēks, kurš dalās savos pārdzīvojumos, vai - kā jau Blond pieminēja - pietiekami talantīgs pieredzes pastarpinājums literatūrā vai kādā citā mākslā, domāju, ka arī vecāku pieredze ir visnotaļ empatizējama.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais