imho
daudzi cilvēki ar to vārdu "pieredze" sajauc vienā katlā nosacīti apkārtējo vidi - apstākļus, līdzcilvēkus, notikumus, un visu no tā izrietošo ar paša cilvēka prātu, domām, pārdzīvojumiem, emocijām, rakturu, u.c. iekšējo pasauli. Pirmo - jā mierīgi ar empātijas palīdzību varam rekonstruēt uz sevi, iedomāties sevi tajā visā iekšā, savas domas, pārdzīvojumus, rīcību, utt. tādā situācijā, bet ar to otru - iekšējo daļu ir grūtāk.
Ne velti mums katram ir cits raksturs, veids kā mes reaģējam uz apkārt notiekošo, utt., u.tjpr. Es varu mēģināt iedomāties sevi kāda cilvēka vietā, varu pat mēģināt iedomāties, ka man nav nekādas izglītības un es nezinu desmittūkstoš lietu, kuras zinu varbūt no savas pieredzes, izglītības, utt., bet es tāpat nespēšu sajusties tāpat kā tas otrs cilvēks jūtas/jutās attiecīgajā situācijā, jo visticamāk es gan iekšēji, gan arī ārēji uz to notiekošo reaģētu pavisam citādi nekā viņš..
Ne velti mums katram ir cits raksturs, veids kā mes reaģējam uz apkārt notiekošo, utt., u.tjpr. Es varu mēģināt iedomāties sevi kāda cilvēka vietā, varu pat mēģināt iedomāties, ka man nav nekādas izglītības un es nezinu desmittūkstoš lietu, kuras zinu varbūt no savas pieredzes, izglītības, utt., bet es tāpat nespēšu sajusties tāpat kā tas otrs cilvēks jūtas/jutās attiecīgajā situācijā, jo visticamāk es gan iekšēji, gan arī ārēji uz to notiekošo reaģētu pavisam citādi nekā viņš..