![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
zināmā vecumā nu nekādi nespēju nedz iedomāties, nedz iztēloties pasauli savādāku kā dzimumdziņas determinētu. nu kā motoru un degvielu jebkurai aktivitātei. citā zināmā vecumā šī pasaule ir savādāka, tieši motivācijas ziņā. ticu, ka kāds jaunietis ar zemu hormonu līmeni jau toreiz bija "empātisks un dzīvesgudrs". toreiz man nebija nedz prāta, nedz iztēles. un tagad tā visa ir vēl mazāk.