![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
vai tas, ka cilvēki, kuriem nav savu bērnu, labi saprot un viegli identificējas ar bērniem, var būt saistīts ar to, ka viņiem pašiem ir pieredze "būt bērnam un kā tas ir, kad esi bērns", kuru neaizmiglo pieredze "būt vecākam" un ar to saistītās uzskatu, personības izmaiņas, jo bērni esam/bijām mēs visi, bet vecāki šādā situācijā vienmēr ir "citi"?