![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ir viena domāšanas klišeja, no kuras es, cik spēdama, cenšos izvairīties - apgalvojumi, ka kaut ko ir iespējams saprast tikai noteiktās vecuma robežās, vai ar noteiktu dzīves pieredzi. Par to, cik aplami ir uzskatīt, ka "divdesmitgadnieki (vai tīņi) nav spējīgi saprast x, to saprot tikai cilvēki pēc 30 (40) gadiem" es pati esmu pārliecinājusies vairākkārt. Jauns, gudrs, ar empātiju apveltīts cilvēks pilnīgi saprot arī tādas parādības un to kopsakarības, kuras pats nav piedzīvojis, drīzāk cilvēkiem būtu jābaidās, ka līdz ar vecumu var pieaugt stereotipiskums domāšanā un uztverē - un nereti arī pieaug.
Līdz ar to arī uzdrošinos apšaubīt, ka nav iespējams identificēties ar tāda cilvēka izjūtām vai domu gaitu, kura pieredze radikāli atšķiras no tavējās, un ar to es domāju gan maternitāti/paternitāti, gan dzimuma un seksuālās orientācijas noteikto pieredzi.
Neticiet, mīļie, tiem, kuri saka, ka kaut ko nevar saprast, ja tev ir/nav bērni, vai tu esi/neesi sieviete/vīrietis, zils gaisa balons utt. Viņiem nav taisnība. Kaut ko nevar saprast tikai tad, ja pietrūkst iztēles un empātijas. Vai prāta.
Līdz ar to arī uzdrošinos apšaubīt, ka nav iespējams identificēties ar tāda cilvēka izjūtām vai domu gaitu, kura pieredze radikāli atšķiras no tavējās, un ar to es domāju gan maternitāti/paternitāti, gan dzimuma un seksuālās orientācijas noteikto pieredzi.
Neticiet, mīļie, tiem, kuri saka, ka kaut ko nevar saprast, ja tev ir/nav bērni, vai tu esi/neesi sieviete/vīrietis, zils gaisa balons utt. Viņiem nav taisnība. Kaut ko nevar saprast tikai tad, ja pietrūkst iztēles un empātijas. Vai prāta.
Tomēr mākslas darbus radot, cilvēks iziet diezgan tālu aiz savas individuālās pieredzes robežām un kaut kādā mērā tas notiek, arī uztverot mākslas darbu. Var taču arī saprast/just - "kā un kāpēc jūtas tas tur ciilvēks, lai gan es tādā situācijā justos pavisam citādi".
Un, ja tu uzstāj par mākslas darbiem - tur ir vajadzīgs talants, kas gluži katram trusim nav, pat rakstnieku vidū, lielakā daļa vienkārši stāsta stāstus vai atražo savas izjūtas, pierakstot tās dažādiem tēliem:)
stereotips1 -a, v.
1. poligr. Augstspieduma oriģinālās iespiedformas precīza reljefa kopija, no kuras gatavo novilkumus.
2. fiziol. Automatizēts, parasti reflektorisks, kustību kopums, poza, runas akts, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
3. Ierasts, stabils, regulārs darbības, rīcības, izturēšanās veids; daudzkārt atkārtota norise.
4. Vispārpieņemts (darbības, rīcības u. tml.) paraugs, vispārpieņemts uzskats.
novērojums -a, v.
1. Paveikta darbība, rezultāts → novērot.
Krii, es tikai par to, ka Tavi NOVĒROJUMI ir subjektīvi, nevis objektīvi un zinātniski pamatoti, un balstās uz stereotipiem. Gan citiem, nevis tiem, par ko Tu parasti mēdz sašust, bet vienalga stereotipiem:)
Labāk pasmaidi par visu, no pieres raukšanas rodas grumbas ;)
Es tiešām nesaprotu, kur Tu manā apgalvojumā "esmu novērojusi, ka dažiem cilvēkiem pieredze nevairo empātiju" saskati stereotipu. Kādu tieši stereotpu?
Kurā brīdī Tavuprāt es būtu šos jēdzienus sajaukusi?