Ar visu to, ka man mājās nav funkcionējoša televizora, un ka ļoti reti ikdienas gaitā mēdzu paskatīties uz vides reklāmām, Rīgas ielās saplaukušais prolaifistu terors ir sasniedzis arī manu apziņu. Es ticu, ka tie cilvēki nav ļauni. Es ticu, ka daļa viņu ir pārliecināti, ka cīnās par Taisnu Lietu, bet otra daļa - tik ļoti aizņemta ar sava politiskā kapitāla vairošanu, ka sen jau izgājuši hiperracionalizētā cinisma orbītā, tālu viņpus laba un ļauna. Un tāpēc viņi nekad neiedomāsies, cik vājprātīgu emocionālo vardarbību viņi šobrīd piekopj pret sievietēm, kuras ir izvēlējušās izdarīt abortu vai pašlaik spiestas to izvēlēties. Bet, ja viņi par to iedomājas, un tas ir apzināts solis, es atriebīgi ļaunprātīgi ceru, ka viņi paši reiz tiks tikpat sāpīgi ievainoti.
Es pati nekad neesmu nonākusi šīs baisās izvēles priekšā, citādi - skaidri zinu, nekādi neuzdrošinātos par to rakstīt. Taču, ja jau reiz daba ir iekārtojusi tā, ka negribēta grūtniecība var skart tikai sievietes ķermeni, tādējādi noliekot viņu neizdevīgā situācijā gan pašas kļūdas, gan vīrieša, ārsta vai farmācijas uzņēmuma kļūdas gadījumā, cik necilvēcīgam jābūt kādam, kurš uzdrošinās viņu nosodīt par to, ka viņa šo kļūdu ir izpirkusi ar fiziskām un morālām ciešanām? Cik paštaisnam jābūt akmeņa metējam, kuram vai nu laimējies piedzimt privileģētā dzimuma ķermenī, vai arī laimīgi jau pārdzīvot šaubu un nedrošības pilnos reproduktīvā vecuma gadus, vai arī - jā, iespējams, pašai pietiekami veiksmīgi iekārtot savu dzīvi tā, lai jebkura grūtniecība būtu gribēta un apsveicama.
Es nezinu, kurš par to visu maksā, es līdz galam nesaprotu, kam ir izdevīgi, bet mani pārņem riebums par tagadni un bailes no nākotnes. Es negribu dzīvot valstī, kur sieviete tiek šaustīta par savām privātajām izvēlēm - nevis no baznīcas kanceles, nē, uz ielu stūriem un pašas dzīvoklī, TV reklāmu pauzēs. Arī tad negribētu, kad pašai vairs nekādas grūtniecības - ne gribētas, ne negribētas nebūs iespējamas.
Jo sieviete NAV līdzeklis bērnu radīšanai. Sieviete NAV līdzeklis.
Es pati nekad neesmu nonākusi šīs baisās izvēles priekšā, citādi - skaidri zinu, nekādi neuzdrošinātos par to rakstīt. Taču, ja jau reiz daba ir iekārtojusi tā, ka negribēta grūtniecība var skart tikai sievietes ķermeni, tādējādi noliekot viņu neizdevīgā situācijā gan pašas kļūdas, gan vīrieša, ārsta vai farmācijas uzņēmuma kļūdas gadījumā, cik necilvēcīgam jābūt kādam, kurš uzdrošinās viņu nosodīt par to, ka viņa šo kļūdu ir izpirkusi ar fiziskām un morālām ciešanām? Cik paštaisnam jābūt akmeņa metējam, kuram vai nu laimējies piedzimt privileģētā dzimuma ķermenī, vai arī laimīgi jau pārdzīvot šaubu un nedrošības pilnos reproduktīvā vecuma gadus, vai arī - jā, iespējams, pašai pietiekami veiksmīgi iekārtot savu dzīvi tā, lai jebkura grūtniecība būtu gribēta un apsveicama.
Es nezinu, kurš par to visu maksā, es līdz galam nesaprotu, kam ir izdevīgi, bet mani pārņem riebums par tagadni un bailes no nākotnes. Es negribu dzīvot valstī, kur sieviete tiek šaustīta par savām privātajām izvēlēm - nevis no baznīcas kanceles, nē, uz ielu stūriem un pašas dzīvoklī, TV reklāmu pauzēs. Arī tad negribētu, kad pašai vairs nekādas grūtniecības - ne gribētas, ne negribētas nebūs iespējamas.
Jo sieviete NAV līdzeklis bērnu radīšanai. Sieviete NAV līdzeklis.
+ pie tā
Redz, par to, ka embrijs ir redzams gaišā dienas laikā uz visām ielām, par to neviens nesatraucas, bet geju praids, kas notiek kaut kur ellē ratā, viena atsevisķā vieta reizi gadā, tas gan ir briesmīgs pārbaudījums ik katra nenobrieduša bērna dvēselei;/
Re: + pie tā
Re: + pie tā
man šķiet, ka vairāk vajadzētu izglītot tieši to auditorijas daļu, kam aborts šķiet normāla kontracepcija (diemžēl ir arī tāda)
godīgi sakot es nesapratu, ko visi cepas cepdamies, bet vakar braucot no Pārdaugavas uz centru sapratu. žēl, ka neizskaitīju reklāmas stabus
tēja, mīļās sievietes, t
Re: tēja, mīļās sievietes, t
Jo tādas kā mēs ar Tevi, dārgā Jojo, esam likteņa (iespējams, nepelnīti) saudzētās un izredzētās.
Re: tēja, mīļās sievietes, t
bet tas, kas man ir sakāms ir šis: pateikt, ka ir lēmumi, kuru sekas, ja tās ir iestājušās, ir neatgriezeniskas - jo tāda ir bioloģiskā realitāte - nenozīmē sievieti padarīt par līdzekli. un es priecāšos, ja mēs kā sabiedrība kādreiz izaugsim līdz līmenim, kurā tas būs iespējams bez sociāli destruktīvām sekām.
2) Kas tieši konkrētajās vides reklāmās liek tās uztvert kā akmeņa mešanu?
visiem paštaisnajiem var vien novēlēt, lai tiešām dzīvē nenākas saskarties ar tādām situācijām, kurās kažoku nāktos mest uz otru pusi.
Tas par reklāmas kampaņām :)
Es Tev piekrītu.
Un vēl, kas... vai tiešām kāds ir tik naivs un domā, ka ja tiks aizliegti aborti (vai atļauti tikai īpašos gadījumos vai, ja sievietes sabiedrības un politikas psiholoģiska spiediena rezultātā būs spiestas dzemdēt, tie visi piedzimušie bērni būs laimīgi? Piepeši mātes viņus gribēs, tēvi nepametīs, nokritīs no debesīm naudas pods un pazudīs visi tie iemesli, kāpēc sieviete bija nolēmusi taisīt abortu? Man domāt - ņefiga. Ko mēs iegūsim - čupiņu ar bērnu nama un ielas bērniem. Jā, kādam varbūt arī paveiksies.
Kontracepcija var pievilt. Veselais saprāts arī. Un bērnu drīkst arī vienkārši negribēt.
Un ne tikai tām sievietēm, kurām ir bijis jādoma par aborta iespēju kaut kādu materiālu/citu apstākļu dēļ, bet taču ir tik daudz sieviešu, kuram ir bijis spontānais aborts!! Tik daudz sieviešu, kuram ir bijis patiešām medicīniskais aborts dažādu iemeslu dēļ!! Vai viņām dzīvot ar apziņu, ka viņas ir slepkavas, jo viņu ķermenis atgrūda grūtniecību?? UN vēl taču ir arī mūsdienās ir tā daļa sieviešu, kura grib bērniņu, bet kaut kādu iemeslu dēļ pie tā netiek!! Un ja visu laiku, tiek grūstas acīs zīdaiņu/embriju bildītes, tas taču ir tik mokoši!! Sliktāk kā alkohols filmās un uz teātru skatuvēm!! Un nav šīs reklāmas informatīvas, tās IR ar NOSODOŠU intonāciju. Un kāpēc zemītē, kurā jau tā pietiek problēmu, ir JĀVAIRO SĀPES?? Tīšām??
+ Jā, redz, un šajā diskusijā paradijās arī - bērni visu redz, uzdod jautājumus - kas tās par reklamam?? Un tas ir normali?? Un notiekti vēl ir daudz negatīva.