![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ar visu to, ka man mājās nav funkcionējoša televizora, un ka ļoti reti ikdienas gaitā mēdzu paskatīties uz vides reklāmām, Rīgas ielās saplaukušais prolaifistu terors ir sasniedzis arī manu apziņu. Es ticu, ka tie cilvēki nav ļauni. Es ticu, ka daļa viņu ir pārliecināti, ka cīnās par Taisnu Lietu, bet otra daļa - tik ļoti aizņemta ar sava politiskā kapitāla vairošanu, ka sen jau izgājuši hiperracionalizētā cinisma orbītā, tālu viņpus laba un ļauna. Un tāpēc viņi nekad neiedomāsies, cik vājprātīgu emocionālo vardarbību viņi šobrīd piekopj pret sievietēm, kuras ir izvēlējušās izdarīt abortu vai pašlaik spiestas to izvēlēties. Bet, ja viņi par to iedomājas, un tas ir apzināts solis, es atriebīgi ļaunprātīgi ceru, ka viņi paši reiz tiks tikpat sāpīgi ievainoti.
Es pati nekad neesmu nonākusi šīs baisās izvēles priekšā, citādi - skaidri zinu, nekādi neuzdrošinātos par to rakstīt. Taču, ja jau reiz daba ir iekārtojusi tā, ka negribēta grūtniecība var skart tikai sievietes ķermeni, tādējādi noliekot viņu neizdevīgā situācijā gan pašas kļūdas, gan vīrieša, ārsta vai farmācijas uzņēmuma kļūdas gadījumā, cik necilvēcīgam jābūt kādam, kurš uzdrošinās viņu nosodīt par to, ka viņa šo kļūdu ir izpirkusi ar fiziskām un morālām ciešanām? Cik paštaisnam jābūt akmeņa metējam, kuram vai nu laimējies piedzimt privileģētā dzimuma ķermenī, vai arī laimīgi jau pārdzīvot šaubu un nedrošības pilnos reproduktīvā vecuma gadus, vai arī - jā, iespējams, pašai pietiekami veiksmīgi iekārtot savu dzīvi tā, lai jebkura grūtniecība būtu gribēta un apsveicama.
Es nezinu, kurš par to visu maksā, es līdz galam nesaprotu, kam ir izdevīgi, bet mani pārņem riebums par tagadni un bailes no nākotnes. Es negribu dzīvot valstī, kur sieviete tiek šaustīta par savām privātajām izvēlēm - nevis no baznīcas kanceles, nē, uz ielu stūriem un pašas dzīvoklī, TV reklāmu pauzēs. Arī tad negribētu, kad pašai vairs nekādas grūtniecības - ne gribētas, ne negribētas nebūs iespējamas.
Jo sieviete NAV līdzeklis bērnu radīšanai. Sieviete NAV līdzeklis.
Es pati nekad neesmu nonākusi šīs baisās izvēles priekšā, citādi - skaidri zinu, nekādi neuzdrošinātos par to rakstīt. Taču, ja jau reiz daba ir iekārtojusi tā, ka negribēta grūtniecība var skart tikai sievietes ķermeni, tādējādi noliekot viņu neizdevīgā situācijā gan pašas kļūdas, gan vīrieša, ārsta vai farmācijas uzņēmuma kļūdas gadījumā, cik necilvēcīgam jābūt kādam, kurš uzdrošinās viņu nosodīt par to, ka viņa šo kļūdu ir izpirkusi ar fiziskām un morālām ciešanām? Cik paštaisnam jābūt akmeņa metējam, kuram vai nu laimējies piedzimt privileģētā dzimuma ķermenī, vai arī laimīgi jau pārdzīvot šaubu un nedrošības pilnos reproduktīvā vecuma gadus, vai arī - jā, iespējams, pašai pietiekami veiksmīgi iekārtot savu dzīvi tā, lai jebkura grūtniecība būtu gribēta un apsveicama.
Es nezinu, kurš par to visu maksā, es līdz galam nesaprotu, kam ir izdevīgi, bet mani pārņem riebums par tagadni un bailes no nākotnes. Es negribu dzīvot valstī, kur sieviete tiek šaustīta par savām privātajām izvēlēm - nevis no baznīcas kanceles, nē, uz ielu stūriem un pašas dzīvoklī, TV reklāmu pauzēs. Arī tad negribētu, kad pašai vairs nekādas grūtniecības - ne gribētas, ne negribētas nebūs iespējamas.
Jo sieviete NAV līdzeklis bērnu radīšanai. Sieviete NAV līdzeklis.
2) man pietiek empātijas, lai es saprastu, kā es justos, ja man šobrīd būtu nevēlama grūtniecība, un es sliektos izšķirties par tās pārtraukšanu. Iespējams, kāds no šiem plakātiem mani varētu pamudināt pat uz pašnāvību, lai nebūtu jājūtas kā slepkavai.
tā kunga ceļi ir neizdibināmi
bet 28 + nedēļās dzimuši mazuļi diezgan stabili izdzīvo. tātad ir O.K.tādu no siltā mammas punča raut ārā (nav tak dzīvs), bet nav O.K. mirdināt, ja mazulis pats izdomājis dzimt?
Re: tā kunga ceļi ir neizdibināmi
Bet man tas īstenība škiet vienaldzīgi, jo es uzsveru kā prioritāti sievietes tiesības izlemt par to, kas notiek ar viņas ķermeni. Pat tad, ja tas ietekmē kāda cita cilvēka intereses. Resp., ir cildeni neļaut iet bojā citam cilvēkam, upurējot savas intereses, bet nav pieļaujami, kādu piespiest rīkoties mūsuprāt cildeni.
Re: tā kunga ceļi ir neizdibināmi
pēdējais komentārs, es vairāk nekomentēšu. :)
Re: tā kunga ceļi ir neizdibināmi
runājot par sievietes tiesībām izlemt, vienmēr kaut kā aizmirstas, ka sievietei ir arī tiesības nejust spiedienu no vīra, mātes vai skolotājas. tas, starp citu, tiek atgādināts dažos stāstiņos pie skulptūriņām
Re: tā kunga ceļi ir neizdibināmi
Re: tā kunga ceļi ir neizdibināmi
starp citu, man par konkrēto akciju ir diezgan skaidrs, es neesmu tik stulba un redzu, kas aiz tās stāv un kā izmanto citu pārliecību un vērtības, taču vienlaikus mani nebeidz pārsteigt un sāpināt daži citādi gudru un jūtīgu cilvēku uzskati bioētikas jautājumos
Re: tā kunga ceļi ir neizdibināmi
Re: tā kunga ceļi ir neizdibināmi
Re: tā kunga ceļi ir neizdibināmi
Re: tā kunga ceļi ir neizdibināmi
Re: tā kunga ceļi ir neizdibināmi
Bet mans cepiens pamatā ir par to, ka reklāma, kura varēja tikt izmantota, lai atbalstītu cilvēku sarežģītas morālas izvēles situācijā, nodarbojas ar primitīvu šantāžu, turklāt balstoties uz premisu "Embrijs ir cilvēks", kas nebūt nav vispārēji akceptēta, acīmredzama un pašsaprotama.
Ja šo reklāmu aicinājumi būtu apmēram tādi kā "gribi saglabāt grūtniecību, bet tevi māc bažas, - mēs palīdzēsim", bez augstprātības, bez pārliecības, ka lēmumu par grūtniecības turpināšanu kā vienīgo pareizo ceļu bez tevis jau kāds pieņēmis - tas būtu pavisam, pavisam citādi.
Re: tā kunga ceļi ir neizdibināmi
2) un kā tu justos, ja būtu nolēmusi eitanazēt savu paralizēto vecmāņu, bet uz ielas ieraudzītu plakātiņu, ka tā ir slepkavība? taču tu neuzskati embriju par cilvēku, tātad tavuprāt tā nav slepkavība, kāpēc tad lai tu justos kā slepkava?
2) par eitanāziju man arī ir viedoklis, kurš noteikti nesakritīs ar Tavu, jo man ir nācies redzēt daļu no kādas radinieces nedēļu ilgās agonijas, kuras laikā viņa, pie samaņas nākdama, lūdzās tikai pēc iespējas ātrāku nāvi, jo pretsāpju līdzekļi bija kļuvuši bezspēcīgi, bet neviens nebija tiesīgs viņai palīdzēt. Es, protams, nevienam draņķa prolaifistam šādu pieredzi nenovēlu.
2)ok, ieliec vārda eitanazēt vietā nošaut un paralizētas vietā plānprātīgu vai kaut ko tādu, kas apgrūtina kopjošo cilvēku, bet ne tik daudz pašu slimnieku. cēli jau būtu turēt šo veco cilvēku savās mājās, bet to nedrīkst prasīt.
Turklāt ir arī citas būtiskas atšķirības. Veco cilvēku var pārvietot uz pansionātu, OK, tas nav cēli, bet ir pieņemami. Viņš ir tiesību subjekts, par viņu rūpējas ne tikai ģimene, bet arī valsts un sabiedrība kopumā.
Embrijs nav tiesību subjekts, tas ir šūnu kopums, kam piemīt dažas taksijas un kairināmība (piedod, bet es nelietoju jēdzienu "dvēsele", es ar to saprotu tikai imagināru konstrukciju, kuru nespēju saistīt ar organismu, kuram nav apziņas). Protams, viņa nogalināšana ir dzīvas būtnes nogalināšana - taču arī vardes vai zivs nogalināšana ir dzīvas būtnes nogalināšana.
vecā cilvēka pārvietošana uz pansionātu šeit varētu būt pielīdzināma glābējsilītei
man tagad nav spēka meklēt avotus, un šo informāciju var, protams, saukt par prolaifistu spekulācijām, taču ir lasīts, ka embrijs arī pirms slavenās 12. nedēļas jūt sāpes un bailes, kā arī aborta laikā bēg no kiretes. bet, protams, to, vai tas ir vai nav cilvēks, nevar pierādīt racionāli. ja es neuzskatītu tā, kā es uzskatu tagad, tad droši vien es domātu apmēram tā - ok, nevar pierādīt, ka tas ir cilvēks, bet nevar arī pierādīt, ka nav, tāpēc labāk neaiztikt
ja jau tik briesmīgi negribas ziedot savu ķermeni, tad ir jādzīvo celībātā, kaut gan arī tad var būt izvarošana kā nelaimes gadījums. problēma tāda, ka mums gribas pašiem kontrolēt visu ko, kas nav tam paredzēts, un tas attiecas ne tikai uz bērna iznēsāšanu