*

tas, protams, ir brīnešķīgi, ka divus vakarus pēc kārtas galvaspilsētā uzstājas manas pēdējā laika mīļākās vietējās grupas, bet tā kā visi notikumi nāk paciņās, es jūtos visai nogurusi un mazliet saburzījusies. aizvakar bija ļoti labs Biezoknis Noasā, pēc kura mēs nokavējām gan pēdējo, gan pirmo vilcienu, bijām atbalsta grupa kādai, kura plika peldējās strūklakā, dzērām aizvērtā Aptiekā un brīnījāmies, kāpēc trešdienas vakarā viss ir ciet. vakar Labietī spēlēja Zāle - koncis gan nebija labākais pasaulē, jo tur bija miljons cilvēku, kas dzēra alus un pļāpāja, bet Zālei bija ļoti niecīga un klusa apskaņošana, bet visādi citādi vakars bija jauks un, vispār būtu grēks neizmantot tādus biezus, tvanīgus un tveicīgus augusta beigu vakarus un neiet ielās.

kas attiecas uz šo brīdi, man nebūtu nekas pretī iemainīt iešanu uz darbiņu pret ierakšanos gultā un mazliet muļķīgu filmu blenšanu.

4dien 2. reizi mūžā biju KKC un tāpat kā pirmajā - uz džeza konci. šoreiz bija nesalīdzināmi labāk, turklāt tas notika ārā un man patika kā iekšā jaucas ielas trokšņi;
5dien 1. reizi mūžā biju uz DDT - uz Ingas Tropas režisēto "Balto grāmatu". man ļoti patikās, nebiju gaidījusi, ka būs tik kruta. ok, uz beigām drusku sāka likties par garu, bet tā tomēr bija bērnu izrāde un bērni varēja visādi interaktēt, kamēr es sēdēju stūrī un smagi elsu (telpā bija drausmīgi karsts un bezgaiss);
6dien bijām vizināties ar laivu ap Doles salu (iesaku laivu un piknikvietu nomu Līgo Laivas) un uz Rīgas Tintes 5 gadu jubilejas ballīti. abas šīs nodarbes bija foršas. kas attiecas uz ballīti - es laikam drīz kļūšu par profesionālu dzērāju pa mājām izvadātāju. vispār not bed, jo tā ir iespēja labāk iepazīt Rīgu. galvenais, lai viņi nevem mašīnā.

( ilustrācijas )

*) man te bija tāda laulības dzīves krīze, bet gan jau to tāpat varēja saprast no maniem savādajiem pēdējā laika tekstiem;
*) ar zirgu piedalījāmies Ikšķiles pilsētas svētku uzvedumā "Ulubeles pasakas". nekas īpašs mums tur nebija jādara, bet es ļoti priecājos, ka zirgs uzvedās daudz labāk nekā es biju cerējusi - īpaši nestresoja ne par cilvēku pūļiem, ne gaismām, ne trokšņiem. vienīgais, kas viņam likās aizdomīgi bija kāpšana pāri tam plastmasas sūdam, ko uzliek virs vadiem, kas iet pa zemi. zirdziņam likās, ka tur apakšā slēpjas kaut kas baiss un zirgēdošs, bet nu enīvei pārkāpām kad nu tas bija jādara;
*) biju kamermūzikas festivālā "Sansusī", kas notika ellē dirsā pasaules malā Aknīstē un bija pilnīgi medžik. es nesaprotu kā viņi uz meža skatuves nogādāja koncertflīģeli un marimbu, bet klausīties Džonu Keidžu dzīvajā tur bija komoss. viena no manām mīļākajām JRT izrādēm - "Dzeja" arī tur ierakstījās visnotaļ pārpasaulīgi. man laikam ir jauns mīļākais festivāls;
*) biju Smiltenē un uz saviem mīļajiem Gaujienas kapusvētkiem. no turienes jums atvedu stāstu par kungu kapsētas vārtiem.
karoč kādā jaukā un gaišā dienas laikā pie kapsētas vārtiem piebrauca mašīna, iekrāva vārtus un aizbrauca. neviens nelikās ne zinis - nosprieda, ka vārtus ved restaurēt. pēc kāda mēneša sāka taujāt priekšsēdētājai - kad ta būs atpakaļ? a priekšsēdētāja pilnīgā nesaprašanā - kādi vārti, kāda restaurācija? vienvārdsakot vārti bija vienkārši nozagti. pagāja 11 gadi un šoreiz tumšā nakts laikā vārti atgriezās iepriekšējā vietā. tādi pat - nerestaurēti un šķībi. pie tiem bija nolikts balts, otrādi apgāzts šķīvis. kopš tās dienas Gaujienas kungu kapsētai atkal ir vārti;
*) biju uz Efterklang konci. sākumā patika, tad viņi visai ilgi spēlēja vienu un to pašu dziesmu, kas bija visai garlaicīgi, bet beigās atkal palika interesanti;
*) savukārt šodien, pēc vienas nepatīkamas procedūras no rīta, es iepirku jaunu apakšveļu, nogaršoju Delīsnaka veģetāro pupiņu burgeri (labs), apmeklēju Steihena fotoizstādi Arsenālā (laba), uzkāpu Kleistu Bumbu kalniņa skatu tornī un vēl izjāju līkumu pa Zilajiem kalniem;
*) nedaudz ilustrāciju būs kaut kad vēlāk, man vēl šovakar jāskatās Hav tu trein dragon II

es teicu, ka gribu sēdēt mājās un asocializēties? hmmm. trešdien es nosēdēju bārā(os) no 14:59-23:11 (un nesēdēju viena, protams) nu un vakar/aizvakar biju Labā dabā (kur arī, protams, nebiju viena).

*sākās viss ar to, ka braucot ārā no Saļika sabojājās Golfs. ātrumkloķis sāka ļurkāties, ielikt varēja tikai 3. un 4. ātrumā, attiecīgi uzsākt kustību, braukt ātrāk par 65 km/h vai atpakaļgaitā bija visai problemātiski. paķēru tēvu uz izbrīnu, aizmocījos pie viņa uz darbu, nometu viņam savu sabojājušos Golfu, sagrābu viņa Volvo un braucu prom;
*laikam līdz šim nevienā festivālā neesmu darījusi tik daudz citu lietu, apārt from dzeršana - es uztaisīju lietus koku no latvāņa un sapņu kērāju, 2x izstaigāju dabas taku, noskatījos teātra izrādi, noklausījos netipiski daudz grupas un protams, arī piedzēros, toties neizēdu pat vienu sēmeņu paku. ā un pirmajā vakarā dabūju necerēti labu veģetāro burgeri;
*biju sajūsmā par plašo sūdiņu ar latviešu zīmēm piedāvājumu tirdziņā. tur bez tradicionālajiem koka sūdiņiem ar latviešu zīmēm, bija arī ādas, plastmasas, stikla, keramikas, auduma un metāla sūdiņi ar latviešu zīmēm. sāk jau drusku nākt vēmiens no tām latviešu zīmēm priekšā un pakaļā, īpaši tāpēc, ka liela daļa piedāvājuma ir bezgaumīgi štrunti;
*dzirdēju - Skandiniekus, Vilkačus, Auroru, Biezokni, Dzelzs Vilku, Inokentiju, Zāli un mazliet Baložu Pilnus Pagalmus (vēl mazliet arī Gapoljerus, bet man viņi tik ļoti nepatīk, ka man kauns atzīties, ka es kādu brīdi viņus klausījos). Topa augšgalā laikam ir Biezoknis un Zāle. Baložu pilni pagalmi bija aizraujoši pateicoties neparastajam sastāvam. Dzelzs vilks ir totāli nebaudāms (tas gan sen jau bija zināms), Inokentijs garlaicīgs, Aurora bija forša, bet izskatījās drusku samulsusi;
*teātra izrāde - "Pasaka par veco nāvi" bija so so. Mani drusku īgņoja arī attieksme pret skatītājiem - ja tu atved uz festivālu izrādi, ko rādi 2:30 naktī ar sūdīgu gaismošanu un gribi, lai kāds to skatās, būtu jau jauki padomāt par to, lai cilvēkiem ir kur apsēsties. nē nu es jau sēdēju un man, to darot, dieviņš vēl iedāvināja divlitrīgu kōlas pudeli, kurā iekšā bija viskijkola (laikam. varbūt rumkola. es tā arī līdz galam nesapratu), kas ļāva dziedēt sāpes par mājās aizmirsto Jēgermeistara pudeli;
*laikapstākļi gan man nepatika. manā pasaulē Labā dabā ir vai nu karsti vai vismaz silti. un sausi. es gan nenosalu un nesaliju arī, bet man riebjas vasaras festivālā tā tuntulēties un gulēt vilnas zeķēs un flīsa jakā. un es nemazam nedabūju uzvilkt savu jauno kleiti, jo tajā būtu nosalusi piecās minūtēs. kad es vispār varēšu viņu vilkt?

mans personīgais festivāla tops:
#uztaisīt lietus koku
#dabas taka
#Biezoknis un Zāle
#Ikšķiles mājas saldējums (viņiem ir arī vegan sorberti)
#piedzerties pirmajā vakarā

es gribu, lai man te kkur istabas stūrī sēž mazs eņģelītis un permanenti cimbalē.

t) tesiņa vakar bija forša, claustrumiņš arī;
a) ja es pusseptiņos vakarā izdzeru pudeli alus ar 5.2% alko, tad 23:45 manā izelpā ir nulle promiļu;
s) nabaklaba subway šodien pa krēsla atzveltni dancoja trekns tarakāns;
b) bijām uz bērtona lielajām acīm - man patikās. nu varēja tā mierīgi un jauki pasēdēt kino;
ū) par spīti rudenī veiktajiem preventīvajiem pasākumiem, vannasistabā jau kādu 4. dienu tek ūdens no griestiem. vienīgais risinājums ir mainīt jumtu, kam, protams, nav līdzekļu;
ūū) paradoksālā kārtā, pa krānu ūdens vannasistabā (un nekur citur arī) netek. sabojājās kkāda truba (kad mans tētis skaidro kko par tādām tēmām man automātiski izslēdzas skaņa, tāpēc es īsti nesaprotu kas tieši sabojājās, bet tas notika tā, ka ja nenogriež ūdeni visai mājai, tad ūdens kkur ar fontānu šļācas ārā);
h) tirgū nopirku 6 medaini debešķīgas hurmas un 3 kg eko banānus pa 0.40 eur kilogramā. braucot mājās banāni uzbruka hurmām un no mašīnas mēs izcēlām hurmu biezeni. par laimi vismaz garšu tas nebojā;

tas laikam īsumā viss

vakara JOKS

šodien vispār bija diezgan gara un notikumiem pilna diena -

ozk) bijām pāris stundu garā pastaigā pa Ogres Zilajiem kalniem ( ilustrācejas )

pa) šodien pēdējo reizi rādīja Šmita "Pirmos aplausus", tā kā man bij garderobes haltūra un tāpat bij jābrauc uz teātri, tad devu tai otru iespēju. nevaru atrast aprakstītu pirmo iespēju, bet toreiz bija tā, ka mēģināju skatīties izrādi no režisora krēsla (tas ir pie aizmugurējām durvīm), neko neredzēju, nedzirdēju, nesapratu, aizmigu un pēc pusstundas izgāju ārā. šoreiz ieperinājos sestajā rindā un - man patika. noturēja uzmanību visu laiku un garlaicīgi nebija;

kkc) vēl šī diena ieiet vēsturē ar to, ka pirmo reizi biju KKC. tas gan nebija pārāk veiksmīgs gājiens. gribējām mierīgi paklausīties džeza improvizāciju, taču tā bija apvienota ar kaut kādu introvertam cilvēkam neizturamu farsu. kaut kāds čalis tur visu komentēja, pirms katra džemošanas gabaliņa lika publikai domāt tēmu un daudz vāvuļoja. tas vēl nebūtu pārāk traki, taču otrajā daļā viņš sāka vilkt sevis izvēlētus koncerta apmeklētājus priekšā un spiest tiem spēlēt kkādas murgainas etīdes džezdžema pavadījumā. turklāt ar dažiem retiem izņēmumiem, publika tā nemaz baigi nepavilkās uz to ņemšanos. katrā ziņā, man nav iebildumu pret to, ja kādam patīk tā izdarīties, taču vēl vairāk man patīk, ja man atstāj brīvu telpu nepiedalīties, kur nevēlos un neliek justies nelāgi vai nu no nervozēšanas, ka tik neizvēlas mani vai no atrunāšanās no piedalīšanās. džezs, godīgi sakot, ar līdz galam nepavilka. traucēja, ka ar visu to ņemšanos, nav tādi normāla garuma, kārtīgi gabali, kuros mūziķi paspēj iesilt un saspēlēties, bet tādi sīki gabaliņi, kuri beidzas vēl īsti nesākušies.

man bija gara, laba un netipiska nedēļas nogale:

*) es tiešām izbaudu nodarbības pie Arņa Siliņa;
*) mazs Saviešu pulciņš bija sapulcējies "Stiebriņos" - cepām maizi īstā maizes krāsnī, vakarējām, mielojām veļus, padziedājām;
*) atgriezos no "Stiebriņiem" tieši brīdī, lai neplānoti paspētu uz Tesas jaunā ieraksta paraugvinila noklausīšanos pie Olivera. ieraksts labs, Olivera dzīvesbiedres ceptā pica laba;
*) pēc tam gan bija darbs, kuru ļoti negribējās darīt;
*) pie zirdziņa ar nepaspēju. kkā ļoti maz sanācis pēdējā laikā satikt un vēl mazāk - pavadīt laiku kopā kvalitatīvi.

p.s. ā un iepriekšējā postā postētā ābolkūka aizgāja uz urrā. sanāca pat labāka nekā es uzdrošinājos cerēt. tā ka recepte ir lietojama.

vakar biju ciemos (Mūrnieku iela izrādās ir ļoti glīta iela), pēc tam Aptiekā (Annas koncis bija foršs) , pēc tam Čipsiks paziņoja, ka mums esot jāizmitina kaut kāds vācietis pie sevis, jo viņš to gribot nākamajā rītā vest ekskursijā pa Salaspili. rezultātā viņi sēdēja virtuvē, trieca Kārļa vecāku mājas vīnu un ēda manu ātro dārzeņu-rīsu sauķi un treknās svaigēdāju bumbiņas. no rīta gan Čipsiks nebija pārāk nasks uz sava vācieša savākšanu, kas man drusku pabojāja dienas plānus (nepaspēju pie zirdziņa pirms darba). vācietim gan nebija nekādas vainas - viņš bija mierīgs un jauks.

kas attiecas uz ŠO, par mani nāca apgaismība un es izdomāju kādu grupu es gribu aicināt un to arī izdarīju. vienīgā problēma, ka vasara beidzās un tuvākās nedēļas nogales ar jau aizņemtas, tāpēc varbūt nāksies to atlikt uz pavasari, jo tusēt dārzā ir foršāk, nekā netusēt. cerams viņi līdz tam nepaliks pārāk lepni, slaveni un iedomīgi.

man tagad ir kkāda pohīga sajūta, lai gan nevarētu teikt, ka es dzēru.

Viena no dīvainākajām sajūtām kāda jelkad bijusi - pusnaktī iziet savas bērnības laimes mājas pagalmā. Tumsā. Virs galvas vienā mākonī ar dažu sekunžu intervālu raustās mazs, rozā zibentiņš, kuru attiecīgi apskaņo bieža, ritmiska rūkšana. Un tad dzirdēt kā kaut kur, krietnu strēķi no šejienes sāk spēlēt Tesa. Tik skaļi kā es klausītos mājās, naktī, negribot nevienu pamodināt - klusināti, bet pilnīgi skaidri. Pa to laiku zibentiņš ir aprimis un sāk gāzt lietus. Jo intensīvāk līst, jo Tesa skan skaļāk. Un par spīti lietum virs Lazdukalna sānu no mākoņiem izstiepj pilnmēness. Starp citu es tikai vakar vecā ceļvedī izlasīju ka Lazdukalns esot sens 12. gs kapulauks.
Es stāvu lietū, klausos Tesu un pamazām samirkstu līdz pusādai un ir viens no krutākajiem Tesas končiem manā dzīvē.
Tad man palika auksti, ienācu istabā kurā valda pusizkrāmētu, no istabaugšas nostieptu, kastu haoss, novilku slapjās drēbes, uzvilku vakar Siguldas humpenē iegādātu flīsa ziloņa kostīmu - kombinzonu un atsēdos turpināt šķirot savu senču dzīvi.

p) 4dien bijām uz debešķīgu koncertu Pēterbaznīcā. gandrīz blakus sēdēja Šimkus un smaidīja;
l) vakar bijām Liepājā uz jaunās vietas ar savādo nosaukumu - "18.23" atklāšanu:
- es ceru, ka viņiem vnk pietrūka drusku laiks iekārtoties, jo tur pietrūka mājīguma. nu tāda, ko nav grūti panākt ar nedaudzām jaukām detaļām. pati vieta - tāds kā miniatūrs ĢIT - arī jākāpj kkur pa kkādu industriāla tipa ēku uz trešo stāvu un tad ir tāda kā aktu zālīte, kur arī viss notikās;
- vietējā grupa Illa - kad es kādu trešo reizi dzirdēju pilnīgu kopīpeist Tesu, man sāka palikt kauns klausīties. nu tiešām kopīpeist, nevis tā, ka varētu teikt, ka viņi ir vienkārši iedvesmojušies;
- Claustrum vietējie nenovērtēja. liela daļa, kas klausījās Illu, Claustrum laikā aizgāja "ēst" (es dzirdēju sarunu sev aiz muguras, kur tieši tā tika nolemts darīt). es gan ikdienā neklausos tādu muzonu, bet Claustrum es ļoti cienu kaut vai par to, ka viņi ir bariņš ar veciem krabjiem kuri neviltoti priecājas par gruzonu, gruzīšanos, modulārajiem sintezatoriem un sinusoīdu līknēm. turklāt dara to augstā un baudāmā līmenī (šajā konkrētajā gadījumā gan baudīt traucēja tie nedaudzie cilvēki, kuri nebija aizgājuši prom un pavadīja laiku skaļi čalojot un smejoties fonā);
- kad sāka spēlēt Tesa, bija skaidrs, ka Illai ar visu kopīpeistošanu ir nesalīdzināmi mazāka jauda un blīvums, par spīti tam, ka Illa pat spēlēja uz Tesas aparātiem. Tesa nospēlēja labi, klausītāju arī bija visvairāk, vienīgi pārejas starp kompozīcijām likās drusku neveiklas, kas ir Tesai ļoti netipiski;
- pēckonča ballīte bija ok, lai gan disenes vadītāja muzikālā gaume bija zem katras kritikas;
- iepazināmies ar to Drustu džeku, kas bildējas uz celtņa. viņš bija jauks un demonstrēja kā pareizi jāsper ar kāju pa griestiem;
- nakšņojām Illas mēģutelpā, tur bija samērā jauki. iemiegot nosmīnēju par paradoksu, ka visa Tesa guļ uz grīdas, bet līdznācēji/roklaižas (t.i. es un Tampiņš) abos pieejamajos, neizlaižamajos dīvānos;
- man garšo Andrīša Saules dūriens. Ir tāds limonādīgs, īpaši pirmais malks, bet šarmants.
f) fotoreportāžas pārmaiņas pēc nebūs. kad beigsies slinkums, moš pielikšu kādu telefonbildi.

Z) NAKTS TIRGŪ PA 1 EUR/KG VAR DABŪT DEBEŠĶĪGAS POĻU ZEMENES

Mīļie draugi, vēlos padalīties ar lielisku 60. gadu LV estrādes izlasi. Ideāla braucot automašīnā vai uzkopjot māju.

mmm, šovakar viss bija tā ļoti kā agrāk. koncis, blakus pacančiki no rajona, viens turklāt mazliet vācams un turams aiz kapuces, lai nemēģina plivināties apsargam gar degunu. pats koncis gan bija man drusku par garu - nogura galva no klausīšanās. skanēja (vismaz stāvot pie aizmugurējās sienas) labāk, nekā biju gaidījusi.

es neatceros, kad man pēdējo reizi būtu kaukas tā paticis, kā Jaga Jazzist vakardien!!!

pārējā vakardienas Skaņu Meža programma gan ne visai. pirmos divus nedzirdējām, jo vīrs strādāja. KTL bija nu tā - t.i. pilnīgi neitrāli jebšu nekā. Nibloks likās garlaicīgs un Stephan Mathieu vēl vairāk. mani laikam neinteresē skatīties uz cilvēku ar datoru. vismaz ne tādā veidā. kamēr viņi uzstājās mēs ar vīru vadījām laiku diskusijās par mākslu un kultūru. savukārt Nate Young skaņu celiņu filmai “Nāves Ēnā" nemaz negribējās mēģināt klausīties, jo pēc JJ bija tāda nenormāla pozitīvas piepildītības sajūta, ka negribējās nedz to aiztikt un bojāt, nedz arī tur vispār bija vieta kkam citam.

paldies digna vīram, par mūsu vārā ģimenes budžeta pasargāšanu no izdevumiem par ieeju. mēs gan paši to budžetu pēc tam satraumējām iegādājoties Jaga Jazzist dubultvinilu. bet pēc tā koncerta bija pilnīgi neiespējami to plati nepirkt.

starp citu vakar beidzot noskatījos Vigīliju. man patika, bet lai cik dīvaini arī tas nebūtu man nav vispār nekādas pēcgaršas, pēcsajūtu, pēcpārdomu.
tā vienkārši noskatījos, patika un viss. reti ar mani tā gadās.

vēl man ļoti patika īsi pirms pusnakts sēdēt Jāņa baznīcā un klausīties apdullinoši skaļu ērģeļmūziku. sākumā Glāsa Deju nr.4, pēc tam kko mazliet pārāk modernu.

Vakarpēcpusdien radās neplānota ideja aizlaist uz koncertu Kāla ezerā. ļoti veiksmīgi aizņēmos piepūšamo laivu (ļoti mazu, ļoti vecu, ~ 10 gadus nelietotu un vispār visādā ziņā aizdomīgu) un ap pusdiviem naktī braucām ārā no Salaspils. Kārlis bija diezgan pārliecināts, ka ar to laivu mums labi neklāsies, bet beigās izgāja diezgan tīri ciešami. aizīrāmies līdz peldošajai skatuvei, kura ap pieciem no rīta sāka dreifēt ezerā. bija pavēss, bet satinoties guļammaisā bija ciešami. ezers un tā apkārtne šausmīgi skaista, rīts arī bija ļoti skaists. pats koncerts nu tā - jumtu nerāva nost. brīžam dziedāja Kārlis Kazāks - tas man ar nu tā. bet jebkurā gadījumā ideja un tās izpildījums baigi, baigi forši. es vispār labprāt tādā veidā klausītos ASMZ konci, vai Pēteri Vasku vai pat Tesu. atmosfēra tāda jauka un mazliet sirreāla - mazliet miglains rīts uz ezera, ūdens šļakstināšanās, cilvēki laivās ar termosiem un balzāmiem un peldoša skatuve - visi tādi samiegojušies, mierīgi un apcerīgi. mēs gan nosmējām, ka ideāla vieta meiteņu koļīšanai, jo auditorijā, protams, meitenes bija krietnā pārsvarā.
pēc konča, par spīti rīta drebulim, saņēmāmies arī nopeldēties Kālā un braucām mājās. pa ceļam iebraucām vēl Velna klēpī, kuru viņreiz, no Jāņiem braucot, nebijām mācējuši atrast.

fotoaparātu tai aizdomīgajā laivā es neuzdrošinājos ņemt līdzā, bet tā kā man ir slapjumdrošais Sonī telefons, tad varu piedāvāt ieskatam dažas bildes. gan jau tuvāko dienu laikā būs pilns internets ar labākām. ( uz Kāla )

spocīgi melanholiska sajūta - ārā ārdās pērkona negaiss, bet lejasstāvā tiek lēnām, taustiņu pa taustiņam skaņotas klavieres

*) gan piedalījos, gan apmeklēju (vismaz apzinātā vecumā) pirmo reizi;
*) kā dalībniece piedalījos Folkloras dienā Rīgas centrā. Kaukā radās sajūta, ka tas viss ir tikai tāpēc, ka "mums" (t.i. kopām) to vajag. pat Dziesmu svētku oficiālajā lapā nebija šīs dienas programmas - kas tieši, kur, kad notiek, lai interesents varētu plānot savu folkloras baudīšanu. izdevās gan atrast citās lapās programmu Brīvdabas muzejam un Vērmanes dārzam, bet pārējām vietām nē. organizācija nebija nedz dalībniekiem, nedz skatītājiem jūzer frendlī. mamma, kas bija atbraukusi klausīties gan teica, ka esot paticis un bijis ok;
*) tas, ka gājiens kavējās un jāgaida 2h, kā arī ēdināšanas problēmas laikam normāli, par to man negribas čīkstēt;
*) gājienā iet bija jocīgi. Ušakovam bija baigās kurpes kājās;
*) bet par noslēguma koncertu, man jāsaka, ka Kokļu mūzikas nakts mani aizķēra nesalīdzināmi vairāk un dziļāk. Pūces etnogrāfiskais orķestris visam, kam skanēja klāt, piedeva tādu "lielisku" umpapā umpapā popkoncertiņa pieskaņu. Prauliņa "Jāņu nakts mistērija" vispār kaukāds dizāsters. bija, protams, skaisti brīži, skaistas dziesmas, skaistas sajūtas, bet visu ļoti bojāja zemā gala latvietisma izpausmes. es gan to sakot jūtos kā snobs vai nīgra grezele, jo vairumam jau redz patīk (līdzīgi kā "Marlēna" Dailes teātrī);
*) par šo es droši vien degšu elles ugunīs, bet lai cik ļoti man nepatiktu dziesma "Saule, pērkons, Daugava", tās instrumentālais pavadījums uz sintiņa skan tik ļoti 80'. un es skumīgi iztēlojos, cik skaisti tā dziesma varētu izklausīties, ja tajā izmantotu pūtēju orķestri/us;
*) Kokļu mūzikas nakts Jēkaba katedrālē gan pilnīgi norāva jumtu (un es neesmu baigais koncertkokļu cienītāja, ja kas). mazliet gan traucēja pārbāztība, jo kājās stāvošajiem tomēr bija grūti nostāvēt, viņi knosījās un taisīja fonu (mēs atnācām pusstundu pirms sākuma un knapi dabūjām apsēsties), māmiņas ar raudošajiem bērniem un bezgaiss. bet līdz beigām daudzi stāvētāji bija piekusuši stāvēt un aizgājuši un pamazām palika labāk;
*) gaidot kokļu koncertu mazliet paklausījāmies pūtēju koncertu Doma laukumā. repertuārs nu tāds, bet pūtēju orķestri tomēr ir kaukas ļoti, ļoti foršs. manā vīzijā par ideālu dzīvi ietilpst arī kleitas uzvilkšana un nesteidzīga iešana uz parku klausīties kā tur 7dienas pēcpusdienā populāras džeza melodijas spēlē pūtēju orķestris;
*) vispār jau forši - jauna pieredze un interesanti iespaidi.

p.s.
*) pēc tradīcijas sanāk, ka tad, kad noslēguma koncerta beigās kopkoris mētā pa gaisu vainagus, tur notiek grupveida sekss;
*) diez Dziesmu svētkiem pītie vainagi ir jādedzina pēc pieciem gadiem?
*) mūs uzaicināja tapt par Senās vides darbnīcas dalībniekiem. mūs - t.i. mani un Kārli.

( dažas bildes )

ā, es jums aizmirsu pastāstīt, ka 2dien mēģu telpā bija baigi kruts koncis, kurā spēlēja jocīgi poļi LXMP. uz konci gāju tāpēc, ka bija jāklausās Kārļa jaunā grupa un no tiem poļiem neko labu negaidīju, bet nu šitentiete LXMP bija baigi, baigi, baigi kruti. tāds sintī punk džezs divu traku un virtuozu poļu izpildījumā. otra poļu grupa KURWS gan arī bija forša, bet es tai dienā biju cēlusies 4os un nebiju dabūjusi diendusiņu, tāpēc rubījos ārā un likās par ilgu. Anna Kijevā bija ok, bet viņi spēlēja pēdējie un es jau tai laikā peldēju kaukādā miega bada izraisītā delīrijā. katrā ziņā man likās, ka viņi visas dziesmas spēlēja 2x ātrāk, nekā vajadzētu.
tiem LXMP mājaslapā ir dažas dziesmas noklausāmas, bet viņi koncī tādas krietni sintezātorīgākas spēlēja