*

pēdējās divas nedēļas bija diezgan intensīvas. esmu bijusi slimnīcā uz aknu punkciju, uz darba interviju reklāmas kantorī, sēdējusi Krūzes izrādes mēģos, kopā ar kursabiedrenēm bijusi specekskursijā uz Brīvdabas muzeju, aizvietojusi kolēģi uz divām Aspazijām (tas ir stresaini), asistējusi sava zirdziņa piedalīšanos Baltu cilšu filmēšanā, noskatījusies "Ehinokaktusu Gruzonī" DDT, apmeklējusi vienu Zemlikas dienu, vēlreiz izstaigājusi Viesatas dabas taku un šķīrusies no kaķa, kurš bija ar mums ~12,5 gadus.

ilustrācijas, pārsvarā no dabas takas ( oktobra aiziešana )

šim dzīvoklim nenormāli piestāv dzīvā klaviermūzika

pusdienās ēdu rīspapīra rullīšus ar kūpinātu tofu un salātiem a la korejas burkāni (tur bija ne tikai burkāni, bet arī kāposts un paprika). tad braucu uz lekcijām, kuras, kā izrādījās, atkal nenotika. īgnumu par to remdēju, nopērkot Hermaņa dienasgrāmatu (man ļoti bail viņu lasīt) un Safie pistāciju baklavu. pēc tam gāju uz ļoti garu, bet ļoti labu austrumu mūzikas koncertu biedrības namā (uzstājās Hallâjvashân un Volkan İncüvez) un, vakara noslēgumā, steidzos uz dzimšandienas ballīti grieķu/itāļu noskaņās, kur dzēru itāļu vīnu un ēdu picu. jūtos ļoti internacionāli un vienkārši ļoti pārēdusies.

kas attiecas uz koncertu - muzikālo daļu pavadīja dervišu deja un man uz beigām arvien vairāk un uzmācīgāk gribējās griezties pašai. brīdi apsvēru domu iet uz zāles beigām un mēģināt to darīt. izrādījās, ka līdzbiedrenei bija tādas pašas domas galvā. mēs, protams, neaizgājām.

vēl es gāju pa ielu un uzraksta skatlogā "iepriekšējās kolekcijas izpārdošana" vietā izlasīju "iekšējo orgānu izpārdošana".

*vakar beidzot atklāju peldsezonu - Lielcieceres karjerā.
*Kārlis gan jau visu uzrakstījis, bet Sāras Noifeldes koncerts Durbes baznīcā bija ļoti, ļoti kruts, tā Šipša masturbācija beigās gan varēja nebūt.
*pēdējās pāris dienās mašīnā nosēdēti ~1000 km. tagad kādu laiku varētu vairs ilgi un tālu nekur nebraukt.

ko es daru četros naktī/no rīta?
klausos un skatos ļoti skaisti animētu pasaules šūpuļdziesmu kolekciju

manos nagos nonāca kokle. man ļoti patīk tas instruments un sen ir gribējies mēģināt iemācīties spēlēt, bet nepatīk, ka komplektā nāk tāds zināms salkanums un asociācijas ar pastalām un prievītēm. nekas, nekas, mājās ir daaaudz pedāļu, gan jau sanāks to kokli ieskābēt. es tikai nezinu, kur lai ņem laiku visam.

šodien pavadīju 2+ h ārā
un
uzzināju, ka man nepatīk Gatis Ziema un Karaliskā Dekadence. diemžēl nepatika tik ļoti, ka nebija iespējams palikt un sagaidīt Ņikto.

( ārā )

man ļoti, ļoti patīk, ja realizējas kaut kādas dzērumā sarunātas darbības. šīs dienas bija pat divu tādu summa - sākums bija visai sena saruna ar Vladu stāvot rindā uz wc Kaņepē, otrā daļa pagājšnedēļ, arī Kaņepē, bet ne rindā uz wc. rezultātā, ar Vlada gādību, kopā ar diviem gejiem tika apmeklēta Melnā sperma. un tas bija kaut kas ļoti, ļoti, ļoti, ļoti, ļoti! pēdējo reizi man līdzīgas sajūtas bija pēc Ledus un tas bija tik sen, ka gandrīz vairs nav taisnība. es nesaprotu, kas tieši tur notika, bet kaut kas notika un tas bija nenormāli jaudīgi un kaut kādā ziņā atbrīvojoši. Tumšās alejas ar šito salīdzinājumā ir pilnīgs sūds un virspusēja šļupstēšana (man patiesībā nemaz negribas šīs izrādes salīdzināt, bet daudzi to dara, tāpēc pieminu). man liekas kruti arī, ka es gāju kopā ar gejiem un dabūju viņu fīdbeku par to visu.
un tie jaunie aktieri ir totāla bomba (un Vlads viņus pilnīgi noteikti ir garīgi izdrāzis taisot to izrādi). daži no viņiem klanoties reāli raudāja.

pēc spermas man tipa bija pa taisno jāiet uz JRT balli, bet tas pilnīgi nemaz nebija iespējams. nācas iet ar saviem biedriem uz Ozīrisu dzert kafiju (vispār gribējās šnabi, bet man bija pēc tam jāvada mehāniskais transporta līdzeklis) un kavēt balles oficiālās daļas sākumu (kas principā ir labākā pasākuma daļa). un arī tā kafija mani neglāba no pilnīgas klaustrofobijas sajūtas ballītē.

p.s. https://soundcloud.com/raivis-misjuns
p.p.s. šodien sev par lielu pārsteigumu atklāju, ka es protu parkoties

ļm) vakar biju uz Ļubomiru Meļņiku. virtuozs jau apbrīnojams, skanēja skaisti, bet kaut kā dziļāk iekšā nelīda. laikam esmu pārāk samaitāta un drūma, lai noticētu tādam bezgalīgi naivam un tīram skaistumam;
g) pagājšnedēļ noskatījos Ēča Grimētavu un par šo faktu biju aizmirsusi jau īsi pēc iznākšanas no zāles. pārāk garlaicīgi nebija, bet jēgas arī nekādas. patika aktierdarbs (Tropa ritīgi kruta un arī Krūze šoreiz patika) un pāris vizuālie risinājumi (ņemšanās ar špickām). beigas vispār likās piekabinātas no kaut kāda līdzīga, bet cita darba.

vakar pēc pirmās īstās Mielasta caurlaides teleportējos uz Ventspili. jāatzīst, ka man vietējie Turuntur patikās krietni labāk par importa El Ten Eleven.

ta) šodien beidzot noskatījos Tumšās alejas. garlaicīgi nebija, bet vai man patika, es nezinu. un man nelikās, ka izrāde ir par mīlestību (tā stāv rakstīts anotācijā);
hg) es ļoti priecājos, ka nejauši uzzināju par Hilduras uzstāšanos un nepalaidu to garām. tas bija drausmīgi par īsu, toties drausmīgi skaists.

tā mīļie draugi, Keidža koncerts bija medžik. es nevarētu teikt, ka viņu klausos mājās/ikdienā, bet dzīvajā bija šausmīgi kruta. sēdēju metra attālumā no pianista un ceļoju kaut kādos sēnīgos (galu galā Keidžs bija mikologs) mikrouniversos.
bet runājot par medžiku - es tikko ļoti nosalusi atbraucu mājās no Zilo kalnu skatu torņa, kur biju aizdevusies ziemeļblāzmas lūkoties. tas arī bija šausmīgi kruta. sākumā viņa bija tāda liela, bet savādi statiska, pēc tam sāka dejot, tad bija tādi gari gaismas stabi pa debesīm un vienu brīdi varēja redzēt arī sarkanvioletos toņus. un lielais lācis karājās tieši tam visam pa vidu. tagad zināšu, ka tas skatu tornis ir +/- tuvākajā apkārtnē ļoti laba vieta ziemeļblāzmošanai. iepazinos tur arī ar kaukādiem čaļiem, kam bija fotoaparāts. solījās vēlāk atsūtīt bildes.

kāpēc jūs no manis slēpāt, ka Rīgā būs Hildur Guðnadóttir? turklāt jau parīt!

4dien biju peldēties, iespējams pēdējoreiz šosezon. jāatzīst, ka es šogad septembrī esmu peldējusies krietni vairāk nekā jūnijā;
5dien kopā ar Saviešiem piedalījāmies Zemgales stāstnieku festivālā Pilsrundālē - paldies, neraate. tur bija tāda ļoti silta uzņemšana (vienīgi - visu laiku solīja šņabi, bet tā arī nedeva. es gan nemaz arī negribēju). pastāstīju par zirgu krāsām, iepazinos ar Eināru N. (to vīru, kurš Jelgavas pilssalā gana savvaļas zirgus) un pacepu ugunskurā maizes struņķīšus;
6dien biju uz
a) brīvpusdienām pie krišņņņām;
b) noskatījos vairākas foršas dokumentālās filmas somuguru kultūras festivālā (par ingriem, par Kurzemes lībiešiem un par Ludzas igauņiem);
c) noklausījos Arvo Perta Adam's lament Domā. bija baigi jaudīgi. likās jocīgi, ka iznākot ārā un Aptiekā dzerot karsto balzāmu, es jau vairs neko no tā koncerta neatcerējos. t.i. ne tā ka vispār, bet bija sajūta, ka tas viss ir noticis tādā tālā, skaistā sapnī;
7diena bija parasta - apciemoju zirdziņu, klausījos, kā iet dzērves, aizgāju uz darbiņu;
1diena pienāca ar pilnmēnesi un mēnešreizēm (kopā tas nozīmē katastrofu). vakarā, lekcijā skatījāmies to (samērā) jauno multeni Zelta zirgs. es biju par viņu saklausījusies tik baisas atsauksmes, ka bija bail, bet īstenībā nebija nekāda vaina. nē, nu protams, ir visādas no disneja nospiestas fiškas, banālības, bet TIK traki arī nebija. jutos pietiekami labi pavadījusi laiku.

( ilustrācijas )

nē, nu dzīve ir skaista. rīta sekss, septembrīga pelde mežezerā un ziņa, ka kontā ieripos pavisam necerēta un negaidīta (bet šobrīd šausmīgi vajadzīga) naudiņa/honorārītis saistībā ar zirgu krāsu projektu.

( ezers )

ā un rekur ir videjo no Laivas koncerta Baltajā naktī. sākums smuks un man tiešām ļoti patīk kā skanēja mans instruments. tas jocīgais ritms gan man nu tā.

dāmas un kungi, manā jauno mīļāko LV grupu sarakstā, kopš vakarvakara koncerta ir vēlviena - Les Attitudes Spectrales. latvietes un francūža ģitāras un bungu projekts (abi spēlē abus instrumentus uz maiņām). ļoti dzīvi un ļoti mīļi. rekomendēju klausīties dzīvajā.

p.s. uz šito es nepaspēju no darba, bet arī ļoti kruta

man laikam patika vakar piedalīties Laivas koncertā. tur gan pa vidu notika kkāds nesaprotams ārprāts, bet sākums un beigas bija labas un visādi cilvēki teica, ka mans instruments esot skanējis visforšāk.
tas man arī patika - ka varēju izmantot savu Labā dabā uzpaštaisīto lietus koku - nu, ka tam ir tāds praktisks pielietojums un jēga.

par spīti tam, ka visu dienu nespēju atjēgties no pagājšnakts sapņiem, es gribu pastāstīt, ka vakar biju Alis P jaunā ieraksta prezentācijā un bija nenormāli kruta. nevarētu teikt, ka es līdz šim būtu bijusi baigā fane, drīzāk vienmēr ir bijusi cieņa par to, ko viņš dara, bet šitais te viss jaunais man nenormāli patīk. kaut kā ļoti nomainījusies noskaņa. līdz šim likās tā kaut kā noslēgti un iekšupvērsti, bet šis ieraksts, ar arfu, vijolēm un Rubeni, ir tāds komunikabls, veselīgi pašapmierināts, silts un draudzīgs un koncis bija baigi jaudīgs+priecīgs un man vispār vairs netraucē viņa īpatnā dziedāšanas maniere.

tas, protams, ir brīnešķīgi, ka divus vakarus pēc kārtas galvaspilsētā uzstājas manas pēdējā laika mīļākās vietējās grupas, bet tā kā visi notikumi nāk paciņās, es jūtos visai nogurusi un mazliet saburzījusies. aizvakar bija ļoti labs Biezoknis Noasā, pēc kura mēs nokavējām gan pēdējo, gan pirmo vilcienu, bijām atbalsta grupa kādai, kura plika peldējās strūklakā, dzērām aizvērtā Aptiekā un brīnījāmies, kāpēc trešdienas vakarā viss ir ciet. vakar Labietī spēlēja Zāle - koncis gan nebija labākais pasaulē, jo tur bija miljons cilvēku, kas dzēra alus un pļāpāja, bet Zālei bija ļoti niecīga un klusa apskaņošana, bet visādi citādi vakars bija jauks un, vispār būtu grēks neizmantot tādus biezus, tvanīgus un tveicīgus augusta beigu vakarus un neiet ielās.

kas attiecas uz šo brīdi, man nebūtu nekas pretī iemainīt iešanu uz darbiņu pret ierakšanos gultā un mazliet muļķīgu filmu blenšanu.