*

Vakarpēcpusdien radās neplānota ideja aizlaist uz koncertu Kāla ezerā. ļoti veiksmīgi aizņēmos piepūšamo laivu (ļoti mazu, ļoti vecu, ~ 10 gadus nelietotu un vispār visādā ziņā aizdomīgu) un ap pusdiviem naktī braucām ārā no Salaspils. Kārlis bija diezgan pārliecināts, ka ar to laivu mums labi neklāsies, bet beigās izgāja diezgan tīri ciešami. aizīrāmies līdz peldošajai skatuvei, kura ap pieciem no rīta sāka dreifēt ezerā. bija pavēss, bet satinoties guļammaisā bija ciešami. ezers un tā apkārtne šausmīgi skaista, rīts arī bija ļoti skaists. pats koncerts nu tā - jumtu nerāva nost. brīžam dziedāja Kārlis Kazāks - tas man ar nu tā. bet jebkurā gadījumā ideja un tās izpildījums baigi, baigi forši. es vispār labprāt tādā veidā klausītos ASMZ konci, vai Pēteri Vasku vai pat Tesu. atmosfēra tāda jauka un mazliet sirreāla - mazliet miglains rīts uz ezera, ūdens šļakstināšanās, cilvēki laivās ar termosiem un balzāmiem un peldoša skatuve - visi tādi samiegojušies, mierīgi un apcerīgi. mēs gan nosmējām, ka ideāla vieta meiteņu koļīšanai, jo auditorijā, protams, meitenes bija krietnā pārsvarā.
pēc konča, par spīti rīta drebulim, saņēmāmies arī nopeldēties Kālā un braucām mājās. pa ceļam iebraucām vēl Velna klēpī, kuru viņreiz, no Jāņiem braucot, nebijām mācējuši atrast.

fotoaparātu tai aizdomīgajā laivā es neuzdrošinājos ņemt līdzā, bet tā kā man ir slapjumdrošais Sonī telefons, tad varu piedāvāt ieskatam dažas bildes. gan jau tuvāko dienu laikā būs pilns internets ar labākām.

turpceļā. es tikai nesaprotu kāpēc mēness izskatās apaļš, ja reāli viņš bija šaurs un sarkans sirpis








saulīte lec


pretējā pusē pār paugurainajām ezera salām tinās ļoti japāniska migla






Velna klēpis uz Nāružas


tur ļoti smuki skanēja kā upīte akmeņiem pa apakšu un starpām guldzinājās