Augusts 21., 2013
| 22:54 Upd.: viss šis blāķis tika rakstīts, izejot no pieņēmuma "skolotāji ir labi un gudri cilvēki un godprātīgi dara savu darbu", kas lielākoties tā ir bijis manu bērnu pieredzē. Un "ministriju ierēdņi ne vienmēr zina, kas vajadzīgs bērniem", kāds iespaids man bija radies, laiku pa laikam pievēršot uzmanību viņu ieteikumiem literatūras grāmatu veidošanā. Izskatās, ka vismaz attiecībā uz skolotājiem mana pieredze nav universāla, attiecīgi neķeriet kreņķi, jūs, kuru bērniem darba burtnīcas nāk par sliktu un skolotāji speciāli izvēlas katru gadu citas grāmatas, lai tikai lobētu ļaunās izdevniecības.
Vot ko nu es galīgi nesaprotu, tad tie ir vecāki, kam principā pietiek naudas, lai iegādātos saviem bērniem mācību līdzekļus, bet kas tik un tā karo par to, ka nu nekādā nekādā gadījumā viņus nedrīkst "piespiest" tos mācību līdzekļus pirkt.
Šeit nav runa par ģimenēm, kur 20-50 lati ir baiss mīnuss budžetā - tām, protams, būtu nepieciešama palīdzība, un ne tikai mācību grāmatām, bet arī kancelejas precēm, sporta tērpiem un visām pārējām nepieciešamajām lietām. Runa ir par ģimenēm, kas to var atļauties, bet vienkārši nafig negrib atļauties, jo viņu bērniem pienākas bezmaksas izglītība, un neies tak maksāt par to, kas pienākas bez maksas.
Tiešām tik grūti aptvert, ka prasīt naudu no skolas (kurai tāpat naudas nav) = mācību līdzekļi, kas tiek pirkti pēc cenas, nevis pēc kvalitātes = attiecīgi lētāka, bet nekvalitatīvāka izglītība? [Tas pieņemot, ka nav ieviesta situācija, kurā visiem jābūt vienādotiem mācību līdzekļiem no maza, ierobežota sarakstiņa un citus valsts neatmaksās, skola nedrīkst "pieprasīt", un attiecīgi no tiem mācīts netiks, pat tad, ja skolotājs alternatīvo grāmatu ir novērtējis kā objektīvi labāku un cenas ziņā paceļamu... Kas ir pilnīgs back to USSR variants.]
Un tos pašus bērnus viņi pēc tam mēģinās augstskolās iedabūt un brēks, ka sūdīga skola, ka nevar iemācīt, kā pieklājas.
Āāāā.
/nēnu labi, ja šitais "vēsturiskais lēmums" paliks spēkā, tad vienkārši absolūtais vairums skolēnu, kuru vecāki nav atraduši iespēju, kā apiet sistēmu, tiks izmācīti sūdīgi, un attiecīgi augstskolām nekas cits neatliks kā ņemt viņus visus pretī, lai vismaz ar kaut ko to budžetu aizpildītu. faktiski lieliska iespēja atbalstīt latvju augstskolas, jo uz ārzemēm studēt tik vienkārši neaizbrauksi.
(nevarētu taču būt tā, ka izglītības sistēma jau tagad ir tik sūdīga, ka tiešām ir pofig, ko un no kādām grāmatām māca?)
|
Comments:
Nezinu, kā tieši ir ar vecākiem, bet vispār jau ir tāda visaptveroša īpatņu kategorija, kas permanenti brēc, ka neko nevar atļauties un lai viņiem tik dod, neatkarīgi no tā, kā ir patiesībā.
Klasiska spēļu teorijas situācija, kurā kopienai būtu jāsaprot, ka ir izdevīgāk ieguldīt vairāk, lai eventuāli saņemtu labāku izglītību saviem bērniem. Pilnīgi gribētos, lai šādas spēļu teorijas lietas skolā māca, tas nav sarežģīti, ja vien ir, no kā mācīties.
Oh wait...
Ir kāds pamatojums idejai, ka pastāv korelācija starp mācību grāmatu cenu un to satura objektīvo kvalitāti (nevis papīra kvalitāti, bilžu skaitu un krāsainumu, darba burtnīcu skaitu)? Svešvalodas neskaitot? Kur nu vēl iegūtās izglītības kvalitāti?
Jā, tas mani arī interesē.
Es domāju, ka tur nav nekādas stingras korelācijas, vienkārši ja no visiem mācību līdzekļiem izvēlas tikai lētākos, tad šis komplekts noteikti nebūs labākais iespējamais komplekts. (Jo korelācijas taču nav, tb nav tā, ka lētākais mācību līdzeklis = labākais mācību līdzeklis.) Abet iegūtās izglītības kvalitāte nu gan ir saistīta ar to, vai skolotājam nav katrā otrajā stundā jāsūrojas par to, ka attiecīgā tēma grāmatā ir apskatīta nepilnīgi/neinteresanti/novecojušā veidā. Ilgtermiņā arī ar to, ka pastāv reāla konkurence mācību grāmatu izdevēju vidū - t.i., noteicošā ir nevis grāmatas cena un IZM akcepts, bet kvalitāte.
| From: | heda |
Date: | 22. Augusts 2013 - 10:17 |
---|
| | | (Link) |
|
Zinu ģimeni laukos, kurai 4 bērni un viņiem burtiski katru gadu tika iesniegts jauns grāmatu saraksts par apm. 50 latiem katram bērnam. Pie tam ja vienā gadā nopirka pilnu grāmatu komplektu piem. ceturtklasniekam, tad nākošajā gadā, kad ceturtajā klasē sāka macīties nākošais bērns, derīga izrādījās viena-divas grāmatas. Tagadējā sistēma vienkārši liks skolām un skolotājiem domāt saprātīgi un pirkt tās grāmatas, kas tiešām nepieciešamas, nevis visu makulatūru, ko Zvaigznes tantes saražo.
Nu vot tieši šī "ģimene laukos, kurai ir 4 bērni" ir tā, uz kuru vajadzētu attiekties "bezmaksas izglītības" konceptam, pie tam ne tikai iepērkot viņiem mācību materiālus, bet arī pēc iespējas nodrošinot kancelejas preces, sporta tērpus un citu figņu. T.i., skolas pienākums būtu apzināt tās ģimenes, kurām nepieciešama palīdzība, un iesniegt prasību nodrošināt bezmaksas izglītību.
A pēc jaunā principa ir tā, ka šī ģimene laukos vēl joprojām pirks sporta tērpus, jaunas somas, kancelejas preces un citas lietas, bet bezmaksas grāmatas dabūs ģimene, kas par ietaupīto naudu varēs lieku reizi aiziet uz kino un pasūtīt picu.
Nu tobiš mani škrobē tas, ka, ja es būtu izvēlējusies saviem bērniem valsts skolu, tad man faktiski nebūtu iespējas pateikt "es gribu, lai mans bērns mācās no tām grāmatām, kuras pedagogi atzinuši par labākajām - neatkarīgi no cenas". Jo skola nevarētu nopirkt tādas grāmatas visiem, abet skolotāja nevarētu strādāt ar manu bērnu individuāli (un tad jau atkal kaut kas nebūtu godīgi, ibo kā tas nākas, ka viens bērns ir vienlīdzīgāks par citiem).
Manuprāt ortnungam tomēr jābūt. Ok, digitālo grāmatu kontekstā tie spēles nosacījumi, drošvien, mainīsies, bet kamēr grāmatas tiek drukātas, centralizēts iepirkums vienmēr būs optimālāks. Par visādu tur grāmatu kopējošu skolotāju tiesāšanu nerunājot.
Cits stāsts par "bezmaksas" izglītību, medicīnu u.c. Tas, kas šito tēmu ir sācis jundīt, ir pelnījis vismaz rokas nociršanu. Nerunājot nemaz par to, ka nekā bezmaksas neeksistē principā, tad visi ir aizmirsuši, ka lielu naudu sadalot uz daudz galviņām, katram sanāk pa kripatiņai. Attiecīgi, var runāt tikai par bezmaksas sociālo minimumu, nevis gaidīt pienu ķīseļa krastos. Bet nu postpadomju cilvēks kā izdzird vārdu "bezmaksas", tā iedomājas, ka tagad viss viņam būs, un par to viņam nekas nebūs. Un naudas trūkums, vai esamība galvā neko nepieliek.
Nu, patiesībā jau tā bezmaksas/maksas medicīna, kā tas strādā šobrīd, man liekas tīri labi (tipa nav tā, ka aizšauti jaunēkļi mirst uz slimnīcas kāpnēm, jo nevar atļauties ieiet iekšā, un nav arī tā, ka cilvēks nevarētu dabūt labu medicīnas aprūpi, ja viņš/darba devējs grib par to maksāt). Bet es nezinu, cik labi izglītībā strādās tas, ka ir viens no diviem - vai nu mācies kopā ar visiem bez maksas un kā sanāk - atkarībā no tā, cik tuvu vēlēšanas, vai arī mācies kopā ar biezajiem un riktīgi pa dārgo.
Nav tā ka tās grāmatas katru gadu tiek izdotas jaunas pat priekšmetos kur principā nekas nemainās? Un tikai pērk un pērk un pērk visi?
Nu, man ir jāpērk 1/3 daļa mācību grāmatu, 1/3 ir skolas bibliotēkā, un vēl dažas nav nopērkamas, jo nav pārizdotas. Kaut kā tā.
Man šķiet, ka jūs te visi pa zvirbuļiem ar lielgabaliem vismaz.
Vienkārši jāizskauž jebkāda pašdarbība, valsts skolās tikai valsts akreditētās mācību grāmatas, akreditētās mācību programmas ar minimālām novirzēm no normas, gluži kā "mūsu laikos". Nu un visādas izvirtības ar "skolotājs izvēlas grāmatiņas, kas viņam patīk" atstājam vidusskolām.
Tas pie viena arī būs tikai godīgāk, ka tomēr starta handikaps visiem vienāds, nevis atkarībā no tā, kādā ģimenē, rajonā vai ciemā esi piedzimis :)))
Līdz ar to - skolām publiskais iepirkums uz grāmatām, kas ir bibliotēkās un kalpo vairākus gadus vairākiem bērniem pēc kārtas. Atkal jau - "kā mūsu laikos". Un nekādu kreņķīšu.
E? Kāpēc tu uzskati, ka valsts ierēdnis (nu, no tās brandžas, kas paziņo, ka pamatskolā nedrīkst lasīt Čaka dzejoļus, jo tur ir dzērāji!!! un Brūvera dzejoli, kurā ir hakeri!!!) labāk nekā skolotājs zina, kas bērnam vajadzīgs?
A starta handikapa būtība kā reiz ir tā, ka tas nav un nedrīkst būt visiem vienāds :) Tā ir gan sportā, un tā vajadzētu būt izglītībā, ka ikviens skolēns dabū mācību materiālus atbilstoši savam uztveres un zināšanu līmenim.
Bet "mūsu laikos" izglītība kā reiz bija dzīvais ārprāts, kurā normāli izglītojās tikai normālie bērni, abet visi pārējie pa stūriem nopīpējās un nodzērās, jo vieni netika līdzi un otriem bija garlaicīgi. Nu vismaz man šī izglītības sistēma totāli nestrādāja, un labākajiem no maniem skolotājiem arī ne.
Uzdodos jautājumam vai tu nestrādā izdevniecībā????
formula - skola saka kas vajadzīgs, vecāki maksā ir tendēta tikai un vienīgi uz izdevniecību lobēšanu
jo nu bez kā nevar iztikt skolotājs? imho vienīgi bez skolēniem ;) viss pārējais ir tikai un vienīgi ekstras, bet ja par šīm ekstām maksā kāds cits, tad kāpēc gan viņas neizmantot?
kāpēc nepasūtīt mācību grāmatu vecākiem, bet ir taču arī praktikumi, ir arī darba burtnīcas, ir vēl klades, izkrāso pats burtnīciņas
nevarētu jau teikt, ka skolotājs neiemācīs matemātiku bērnam bez izkrāso pats burtnīciņas, bet ja par to maksā kāds cits, tak forši nelabot mājas darbus, bet uzdot izkrāso pats darbiņu, vai ne ;)
Nē, nestrādāju izdevniecībā :D Un manu bērnu mācību grāmatas nāk no 8 dažādām izdevniecībām. Bez tam grāmatizdevēji šobrīd pat ir tīri priecīgi, jo visi masveidā pērk vienas un tās pašas grāmatas, nav nekas jauns jādomā.
Bet es nez, man vienmēr ir bijis jāpērk grāmatas, un es ne reizi neesmu redzējusi, ka būtu jāpērk kaut kas idiotisks un nepielietojams - darba burtnīcas ir ļoti ātras un efektīvas, bērns mājasdarbus pilda labā ātrumā (it īpaši mazajās klasītēs, kad vēl rakstīšana nepadodas) un vielu arī labi apgūst. Nu un man nemaz nav žēl, ja skolotājs vakarā pavada stundu nevis mājasdarbu labošanā, bet nākamās stundas sagatavošanā. T.i., pat tad, ja vienīgais labums no mācību materiālu iegādes (atkal - 30-50 lati gadā, ne vairāk) ir tas, ka skolotājam ir vairāk laika pievērst uzmanību bērniem un viņu vajadzībām, man tas šķiet absolūti kruta.
| From: | puce |
Date: | 22. Augusts 2013 - 13:36 |
---|
| | | (Link) |
|
A kā būtu ar principu, ka ja likumā ir ierakstīts - visiem bērniem pienākas bezmaksas izglītība, tad mēs tomēr respektējam likumu un tos noru ievērojam, tb, izdiskutējam, ko tieši sevī ietver jēdziens - bezmaksas izglītība un liekam par izpildi atbildīgajiem to realizēt. Es kā 3 nu jau skolnieku un studenta mamma, esmu pret to, ka man katru gaadu jāpērk grāmatas un debilās darba burtnīcas, kuras ir izdomātas tikai izdevēju peļņas nolūkos. Man nav iebildumi nopirkt burtnīcas, klades, pildspalvas un bērniem drēbes, bet jau atkal - ja skola man prasa, kaa mājturībā vajag to un šito (kārtējo kurbāztu ražošanai, kuri nav nedz glīti, nedz mākslinieciski, nedz praktiski), tad man ir škrobe.
Džīzas. Labi, skaidrs, izskatās, ka vecāki un skolas atrodas kaut kādā permanentā naidīguma pozīcijā, un es ar savu "ir taču pašsaprotami, kas skolotājs izvēlas labāko bērnam" vienkārši neierakstos diskursā. :)
Es vēl nosacīti nesen biju skolniece (pabeidzu 2008.), un mans viedoklis apstājās pie tā, ka es nesapratu, kāpēc manai mātei jāpērk dārgās grāmatas, kur dārgums slēpās nevis grāmatas saturā, bet gan tajā, ka tās bija milzīgas, uz, manuprāt, nevajadzīgi laba papīra un cietajos vākos, kas tās padarīja ne tikai dārgas, bet arī ellišķīgi smagas. Man īpaši personisks viedoklis veidojās tieši par Zvaigznes literatūras grāmatām, kuru saturu arī nevarēju vērtēt augsti, jo pie visa nesapratu, kāpēc jāizdod ik pēc pāris gadiem jauna grāmata, bet kā jaunākā literatūra vēl manos videnes gados tika pasniegts Klāvs Elsbergs. Tas ir - viss jau būtu ok, ja tiešām nebūtu bezmaz katru gadu "jaunais izdevums", kur atkal jāiegrūž nezcik naudas, bet reāli to uzlabojumu gandrīz nav.
Citādi gan Tev piekrītu, tikai, jā, gan skolotāji bieži nav pārāk advancēti, lai spētu izvēlēties labāko skolēniem, gan izdevēji baigi nedomā, kā izdot maksimāli kvalitatīvāko par maksimāli pieejamām cenām. Nav ne jausmas, vai tur kaut ko daudz var līdzēt, ja vien negadās superkruts pedagogs.
Hm. Maniem bērniem latv.val. un literatūru pasniedz no 3 dažādu izdevēju grāmatām (neviens no tiem nav Zvaigzne), izdotas laika periodā no 1999. līdz 2007. gadam. Un nekad nav bijuši pārākie iebildumi pret to, kas puikam jāmācās.
Meibī ir tā, ka visi, kas ap tavu laiku beidza skolu, tagad sāk laist skolā bērnus un atriebjas par sava laika pārestībām? :D
tā tu arī neatbildēji uz jautājumu - kur ir korelācija starp labi apgūtu vielu un grāmatu?
skolotāji strādā nevis pēc grāmatām, bet pēc programmas, atbilstoši gadījumi, kad tiek pārlekts nodaļām, vai viela ņemta te no vienas grāmatas te no otras nav nekas jauns vai neparasts
jo skolotājs vadās pēc tā, kā viņam vieglāk, ātrāk un ērtāk novadīt vielu līdz bērniem un tas ir tikai normāli
grāmatas šajā gadījumā ir tikai palīgmateriāli, tāpat kā ineraktīvās tāfeles, datori, projektori utt
kas tev kā vecākam ir ieķeksējies tajās grāmatās man gan kā skolnieka vecākam gan kā bijušajam pasniedzējam nav saprotams ... kur ir tas šarms izņemot ciparu čekā (kas priecē izdevējus) un glītām muguriņām plauktā (kas protams nevar nepriecēt īpaši pedantos)
jeb tava sapratne par vecāku devumu izglītībai ir cik daudz tu esi nopircis ;) atbilstoši uz to arī pienākums izpildīts un jo lielāks čeks jo lielāka padarītā darba apziņa?
Atliek tik par izglītību kaut ko ierakstīt, un tā notiek vienmēr! :D Es par komentāru skaitu. :) |
|
|