Zinu ģimeni laukos, kurai 4 bērni un viņiem burtiski katru gadu tika iesniegts jauns grāmatu saraksts par apm. 50 latiem katram bērnam. Pie tam ja vienā gadā nopirka pilnu grāmatu komplektu piem. ceturtklasniekam, tad nākošajā gadā, kad ceturtajā klasē sāka macīties nākošais bērns, derīga izrādījās viena-divas grāmatas. Tagadējā sistēma vienkārši liks skolām un skolotājiem domāt saprātīgi un pirkt tās grāmatas, kas tiešām nepieciešamas, nevis visu makulatūru, ko Zvaigznes tantes saražo.

(Reply to this) (Thread)

Nu vot tieši šī "ģimene laukos, kurai ir 4 bērni" ir tā, uz kuru vajadzētu attiekties "bezmaksas izglītības" konceptam, pie tam ne tikai iepērkot viņiem mācību materiālus, bet arī pēc iespējas nodrošinot kancelejas preces, sporta tērpus un citu figņu. T.i., skolas pienākums būtu apzināt tās ģimenes, kurām nepieciešama palīdzība, un iesniegt prasību nodrošināt bezmaksas izglītību.

A pēc jaunā principa ir tā, ka šī ģimene laukos vēl joprojām pirks sporta tērpus, jaunas somas, kancelejas preces un citas lietas, bet bezmaksas grāmatas dabūs ģimene, kas par ietaupīto naudu varēs lieku reizi aiziet uz kino un pasūtīt picu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā ģimene nav maznodrošināta un var sporta tērpus un visu citu atļauties. Arī grāmatas, protams, nopirka. Viņus pieminēju tāpēc, ka tad, ja ir viens vai divi bērni, varbūt var nepamanīt, ka katru gadu tiešām tiek pirkti jauni un jauni makulatūras kalni (ja ir bērni skolas vecumā, noteikti zini, cik nekvalitatīvas gan no valodas, gan loģiska tēmas izklāsta viedokļa šīs grāmatas ir). Makulatūras bizness nav piespiedu kārtā jāfinansē ne privātpersonām, ne valstij.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Eh? Man ir bērni skolas vecumā, nu labi, sīkā tikai sāks pirmo klasi, bet lielajam būs piektā. Un nekad neesmu pamanījusi, ka grāmata būtu baisi nekvalitatīva/neloģiska - pa šiem gadiem kādas 2-3 reizes ir bijušas kļūdas mājas darbu uzdevumos, un kādas 3-4 reizes ir bijis tā, ka viņš jautāja, kā saprast uzdevuma noteikumus. Arī tie mājas darbi, kas ir prasījuši ģimenes iesaisti, ir bijuši visnotaļ loģiski un interesanti (pagājšgad veselu nedēļu svēra ģimenes saražotos atkritumus, piemēram :D). Tā ka nē, neuzskatu to par makulatūru, gribētu, lai mazāk ir kopētu materiālu no grāmatām, kas vairs netiek izdotas, un plašāka grāmatu izvēle, un vispārējā "nopirksim bērnam jaunu grāmatiņu" procesā mācību grāmatas sastāda salīdzinoši nelielu daļu no izdevumiem.

Un es esmu diezgan pārliecināta, ka šī pozitīvā pieredze nāk no tā, ka skolotāji rūpīgi izvēlas mācību materiālus. Cenšoties pēc iespējas strādāt ar to, kas ir skolas bibliotēkā un attiecīgi nav jāpērk (un, ja kaut kas ir jāpērk, mēs grāmatu pēc mācību gada atdodam bibliotēkai). Bet nepārspīlējot ar taupīgumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tev ir ļoti paveicies ar skolu :)
Tā nav norma.

(Reply to this) (Parent)

Izklausās pēc saprātīgas skolas :) Esmu naiva un ceru, ka jaunā sistēma lielāko daļu skolu piespiedīs būt saprātīgām un izvēlēties tikai to, kas kvalitatīvs un ilgspēlējošs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Būtu jau kruta. Lai arī - kāpēc tad agrāk nevarēja?

Ai, es te tā kā tāds marsietis :D

(Reply to this) (Parent)

Ja pastāvētu būtiska objektīva atšķirība mācību līdzekļu kvalitātē, tad izteikts skolotāju vairākums izvēlētos vienus un tos pašus mācību līdzekļus, un pārējos pat īsti nebūtu vērts izdot.

Atstājot mācību grāmatu iegādi vecāku rokās, vecāki paliek ķīlnieku lomā.
Izdevēji var ražot ko tik vien grib, un veidot uzcenojumu cik vēlas - pieprasījuma nodrošināšanai pietiek pārliecināt pedagogus.

Protams, grāmatiņas ir smukākas, tipogrāfiskā kvalitāte augstāka un darba burtnīcu skaits - aizvien lielāks.
Pedagogi lēmumu pieņem vienpersoniski, nevienam neatskaitoties - un līdz ar to satura kvalitātes kontrolē īsti neviens nav ieinteresēts. valstij vienalga, jo ne valsts maksā, ne valsts izvēlas. Skolotājam - ok, saturs būs viens no kritērijiem, bet cena ne (un cenai IR jābūt vienam no kritērijiem, maksāt 'vienalga cik daudz, lai tik būtu labākais' NAV pareizi).
Vecāki - nespējīgi ietekmēt procesu (vienīgā iespēja principā mainīt skolu - bet kurš maina skolu viena-divu nejēdzīgu pedagogu pēc).

Un ja vēl klasē patrāpās kāds vecāks kam 'cenai nav nozīmes, ka tikai labākais ko skolotājs izvēlējies!' tad ir pavisam skumji....

Nav jābūt mazdrošinātam, lai ģimenei nebūtu tik daudz brīvu, neiezīmētu līdzekļu, lai 50 latus par katru bērnu varētu nolikt kā maznozīmīgu sīknaudu. Ja ģimene vēlēsies ieguldīt 50 (vai vienalga cik) latus bērna izglītībā - ir labāki un izglītības kvalitātei nozīmīgāki veidi kā to izdarīt. Tās pašas individuālās nodarbības - kur vismaz zināms, tieši par ko tiek maksāts. Savukārt par mācību līdzekļiem ir vispārēja neapmierinātība ar cenām, ar cenu pieaugumu, uzcenojumu un vienkārši mācību līdzekļu daudzumu.


Atgriežot samaksas nepeiciešamību valsts rokās, vajadzētu palielināties arī kontrolei pār mācību līdzekļu saturu un vairāk analīzei par to nepieciešamību vispār - jo izvēle vairs nebūs katra skolotāja vienpersoniska indeve. oniskai izvēlei)

Arī šādā situācijā joprojām pastāv konkurence starp mācību līdzekļu tirgotājiem, joprojām ir iespēja izvēlēties ko citu, nevis tieši lētāko mācību līdzekli - vienkārši jābūt pamatojumam, kāpēc izvēlamies kādu citu.
Nezinu, vai par mācību līdzekļiem tiks rīkotas iepirkuma procedūras (kas būtu kā reiz visstingrāk regulētā procedūra) - bet pat šajās, stingri regulētajās procedūrās ir normāli paredzēt vairākas vērtējuma kategorijas, no kurām cena ir tikai viena. Protams, no visādā citā ziņā līdzvērtīgas kvalitātes līdzekļiem tiks izvēlēts lētākais - bet neviens neliek izvēlēties tieši lētāko. Un, pats par sevi saprotams, skolotāju iesaistīšana gan nolikuma izstrādes, gan vērtējum aprocesā ir vairāk nekā vēlama (ja ne obligāta).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Argh. Tu pati redzi, ka tavs vienīgais arguments par to, kāpēc ir slikti, ja skolotājs var brīvi izvēlēties grāmatas, kuras jāiepērk, ir "skolotājs ir ļauns kretīns, kas speciāli izvēlēsies to, ko viņam ielobēs ļaunie izdevēji, galvenais, ka dārgi un skumji"?

Man atkal šķiet, ka būtu pilnīgi idiotiski, ja mana bērna skolotājam par to, kas būtu labākais manam bērnam, būtu jāpārliecina nevis mani, bet kaut kādu fakinu ierēdni, kam mans bērns ir viens no anonīmās masas, kurai vajag standartizāciju un kontroli.

Var jau būt, ka tāda ir objektīvā situācija izglītībā (par ko, starp citu, es jau minēju sākotnējā ierakstā).

Bet nu then again, viss šis pasākums varētu būt vēl viens solis uz jaunu privātskolu pusi, atstājot ļaunos un riebīgos skolotājus, kas nemāk pat grāmatu saprātīgi izvēlēties, bezmaksas valsts skolās, kur cilvēki gribēdami nevarētu saņemt vairāk par valsts noteikto minimumu. Un pievācot skolotājus, kas piemeklē subjektīvi krutākos materiālus, privātskolās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar skolotājiem tā vēl visai ilgi nebūs - daudzi pamēģina privātskolas un saprot, ka ar tik īpatnēju audzēkņu, bet jo īpaši vecāku kontingentu auklēties negrib un iet atpakaļ uz valsts skolām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:D Nu paldies, paldies.

Nē, nu tā jau ir, ka šobrīd privātskolu kontingentu veido visādi dīvainīši. Un izglītības kvalitāte ir apmēram tāda pati kā labās valsts skolās.

Bet, iespējams, tas ir daļēji tāpēc, ka bezmaksas skolas nebija īsti bezmaksas. Ja ilgtermiņā ieviesīsies plāns "izglītībai ir jābūt pilnīgi bezmaksas, katrs - pat sīkākais - ieguldījums ir jāpamato valsts ierēdņiem, ja bērni mācās gatavot rosolu, tad skolai jānodrošina visas izejvielas (un attiecīgi jāraksta cedele valstij "plānots taisīt rosolu, lūdzam piešķirt kartupeļus") + jāsūdzas tiesībsargam, tikko skola prasa naudu", tad atšķirība starp privāto un valsts izglītību varētu pieaugt, un attiecīgi palielināties pieprasījums pēc privātskolām (vienlaikus drusku normalizējot kontingentu).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Patiesība arī šeit ir kaut kur pa vidu - vienk. valsts skolās skolotāji pieraduši, ka viņiem vienmēr taisnība, bet, aizejot uz privāto, izrādās, ka taisnība "klientam", medicīnā arī līdzīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nuvotredzi, un tad, kad privātskolas tiks dibinātas ar mērķi veidot vidi, kurā vecāki, skolotāji un bērni sadarbojas, lai sasniegtu iespējami labāko izglītības rezultātu, tad arī tā lieta varētu aiziet.

Vismaz man šķiet, ka tas būtu stilīgi, beeeet man tagad vispār vairs neliekas, ka es kaut ko saprastu :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, Tu saproti :)Ja Tavi bērni mācās privātskolā pret Tevi izturas kā pret klientu un šāda attieksme, protams, daudz vairāk veicina jēdzīgu sadarbību nekā prasību monologs no skolotāju puses, kāds tas bieži ir valsts skolās. Valsts skolās bieži ir bijusi tieši šī monologu sajūta, kad vecāki burtiski jāpiepiež direktoru un skolotājus noklausīties arī viņu monologus, teju no spēka pozīcijām, bet dialogs tā arī neizveidojas.

(Reply to this) (Parent)

Nekad nemeklē ļaunumu tur, kur pilnīgi pietiek ar slinkumu.
Takš pat (maksas) medicīnā (maksas) ārsts iesaka nevis to, kas ir objektīvi labākais, bet to, kas pēdējais tapis rekomendēts. Tie paši grūtnieču vitamīni kaut vai :) Un mediķi ir krietni, krietni izglītotāki cilvēki par sākumskolu skolotājiem.

Skolotājs parasti neizvēlas, kas ir labākais 'tieši tavam bērnam'. Skolotājs izvēlas to, ar ko viņš strādās ar visu klasi un paralēlklasēm, individuālais darbs ar individuāliem bērniem jau ir pavisam cits stāsts.

Un jā, protams, ka skolotājam būtu jāspēj paskaidrot savas skolas direktoram, pēc kādiem parametriem viņš no mācību komplektiem ABCD izvēlas tieši B? Uzskati, ka skolotājam tas nav jāspēj?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ēēē, šaurais punkts ir nevis tajā brīdī, kurā skolotājam tas ir jāizskaidro direktoram, bet tajā brīdī, kurā direktoram (vai kurš nelaimīgais nodzītais skolotājs dabūs ar to ņemties - un ne jau par papildu atlīdzību) ir
1) jāsabalansē ierobežots budžets, jo valsts nauda nav bezizmēra,
2) jāpamato IZM ierēdņiem, ka tiešām tiešām tiešām ir nepieciešams šis materiāls, un tā par katru kartupeli mājturības rosolam [es neākstos, tas ir viens no tiesībsarga izmantotajiem piemēriem :)],
3) un tā katru gadu no jauna, neaizmirstiet noformēt dokumentu atbilstoši standartiem un sašūt ar kancelejas auklu.
Pieņemot, ka izglītības sistēmas problēma ir nevis ļaunums, bet slinkums, aina izskatās vēl bēdīgāka, nekā man likās :D

Nu, un ja šis mācību materiāls nav IZM ierēdņu akreditēts (piemēram, tāpēc, ka tajā iekļauts Čaka dzejolis, kurā savukārt iekļauts vārds "vīns", ar kuru 9. klases skolēns nedrīkst saskarties), tad velti mīlēts, nebūs nekāda materiāliņa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Valsts budžets nav bezizmēra, bet vecāku maciņi gan ir? :)

(Vēlreiz - tas ka Tev paveicies ar skolu, kur jāpērk vien trešdaļa grāmatu, ka visas pieprasītās grāmatas tiek izmantotas regulāri, nevis atvērtas tikai pāris reizes, ka nav absurdas prasības par, teiksim jauniem A2, A3 un A4 akvareļu blokiem katru mācību gadu katram skolēnam (jo pa gadu kaut kas ar to papīru slikts notiekot un tie papīri neesot vairs tik labi, un vai tad Jūs Nevēlaties Pašu Labāko Saviem Bērniem) nenozīmē, ka tā ir visur. )


Budžeta sabalansēšana iestilpst tiešajos skolas administrācijas darba pienākumos. Tāpat kā mācību darba plānošana - skolotāju darba pienākumos.
Ja IZM programmā ir 'rosols', tad pamatojums kartupelim būs 'programmas izpildei'. Savukārt ja izdevējs nav praties noskaidrot akreditācijas noteikumus pirms grāmatas sadrukāšanas, tad izdevējs nav izdarījis savu darbu. Jā, OK absurds noteikums, bet nav jau tik grūti.

Vairuma problēmu pamatā ir nevis ļaunums, bet slinkums. Tāpēc ir kontroles mehānismi, lai nodrošinātu vismaz minimālo pārkāpšanu dabīgajam slinkumam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu no ne-bezizmēra maciņiem arī doma, ka tiem, kas nevar atļauties, vajag nodrošināt de facto bezmaksas izglītību (kas segtu arī akvareļu papīru - šobrīd tas jāpērk vecākiem enīvej). Un tie, kas var atļauties, solidarizējas un pērk paši. Bet tagad es saprotu, ka to nevar noorganizēt sistēmā, kurā pat absurda birokrātija ir uzskatāma par progresu un likumu maiņa ir lielisks risinājums skolas iekšējām problēmām.

/man nav "paveicies", tā ir privātene :) man vnk līdz šim bija licies, ka es maksāju par individuālu pieeju, mazām klasēm un papildu svešvalodām, bet izrādās, ka arī godprātīga sadarbība starp vecāku un skolotāju ir ekstra.

(Reply to this) (Parent)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Eh? Es nevienā brīdī neesmu pret bezmaksas dārziņiem vai bezmaksas skolām, kā sugu, it īpaši tajā brīdī, kad runa ir par 2000 latiem gadā.

Bet 50 lati gadā arī tev liekas pārāk liels cirpiens no krokšu un ceļojumu budžeta? Seriously?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, šobrīd nē. Bet es cepos ne jau par maksājuma apmēru.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par ko tad? Es tiešām nesapratu. Par to, ka man šķita, ka būtu forši sociāli neaizsargātajiem cilvēkiem iedot vairāk, bet finansiāli stabilākajiem - mazāk?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, nebūtu forši.
Esmu redzējusi pietiekami daudz tādu "sociāli neaizsargāto", ka lai dieviņš nogrābstās.
Līdz šim šiem sociāli neaizsargātajiem pašvaldības piešķīra naudu skolas gaitu uzsākšanai. Lai tad arī turpina. Bet, ja grāmatas tiek nodrošinātas no valsts līdzekļiem, tad nav jābūt šķirošanai pēc materiālās nodrošinātības.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmmm. Vai ir tā, ka tu domā:
1. Ir cilvēki, kuriem nepieciešams atbalsts, lai nodrošinātu bērnu skolas gaitas.
2. Ir cilvēki, kam šāds atbalsts nav nepieciešams, bet viņi kaut kā ielīferējas starp tiem, kam ir nepieciešams, nu tbš freeloaderi.
3. Otrās kategorijas dēļ ir taisnīgi, ka pilnīgi visi cilvēki, nešķirojot, saņem vienādu atbalsta (un izglītības) apjomu neatkarīgi no tā, cik daudz līdzekļu viņiem ir un cik daudz līdzekļu viņi brīvprātīgi vēlas ieguldīt.

Vai arī tu domā:
1. Ir cilvēki, kuriem nepieciešams atbalsts, lai nodrošinātu bērnu skolas gaitas.
2. Daudziem cilvēkiem šis atbalsts ir nepieciešams, jo viņi ir sliņķi/alkoholiķi/nabagi/paši vainīgi
3. Otrās kategorijas dēļ ir taisnīgi, ka pilnīgi visi cilvēki, nešķirojot, saņem vienādu atbalsta (un izglītības) apjomu neatkarīgi no tā, cik daudz līdzekļu viņiem ir un cik daudz līdzekļu viņi brīvprātīgi vēlas ieguldīt.

Srsly, tu kaut kā iedomājies, ka es spēju lasīt tavas domas no mājieniem, tas nau godīgi ;(

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tobiš mani škrobē tas, ka, ja es būtu izvēlējusies saviem bērniem valsts skolu, tad man faktiski nebūtu iespējas pateikt "es gribu, lai mans bērns mācās no tām grāmatām, kuras pedagogi atzinuši par labākajām - neatkarīgi no cenas". Jo skola nevarētu nopirkt tādas grāmatas visiem, abet skolotāja nevarētu strādāt ar manu bērnu individuāli (un tad jau atkal kaut kas nebūtu godīgi, ibo kā tas nākas, ka viens bērns ir vienlīdzīgāks par citiem).

(Reply to this) (Parent)