|
Augusts 22., 2013
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) crescendo | 11:10
Ja pastāvētu būtiska objektīva atšķirība mācību līdzekļu kvalitātē, tad izteikts skolotāju vairākums izvēlētos vienus un tos pašus mācību līdzekļus, un pārējos pat īsti nebūtu vērts izdot.
Atstājot mācību grāmatu iegādi vecāku rokās, vecāki paliek ķīlnieku lomā.
Izdevēji var ražot ko tik vien grib, un veidot uzcenojumu cik vēlas - pieprasījuma nodrošināšanai pietiek pārliecināt pedagogus.
Protams, grāmatiņas ir smukākas, tipogrāfiskā kvalitāte augstāka un darba burtnīcu skaits - aizvien lielāks.
Pedagogi lēmumu pieņem vienpersoniski, nevienam neatskaitoties - un līdz ar to satura kvalitātes kontrolē īsti neviens nav ieinteresēts. valstij vienalga, jo ne valsts maksā, ne valsts izvēlas. Skolotājam - ok, saturs būs viens no kritērijiem, bet cena ne (un cenai IR jābūt vienam no kritērijiem, maksāt 'vienalga cik daudz, lai tik būtu labākais' NAV pareizi).
Vecāki - nespējīgi ietekmēt procesu (vienīgā iespēja principā mainīt skolu - bet kurš maina skolu viena-divu nejēdzīgu pedagogu pēc).
Un ja vēl klasē patrāpās kāds vecāks kam 'cenai nav nozīmes, ka tikai labākais ko skolotājs izvēlējies!' tad ir pavisam skumji....
Nav jābūt mazdrošinātam, lai ģimenei nebūtu tik daudz brīvu, neiezīmētu līdzekļu, lai 50 latus par katru bērnu varētu nolikt kā maznozīmīgu sīknaudu. Ja ģimene vēlēsies ieguldīt 50 (vai vienalga cik) latus bērna izglītībā - ir labāki un izglītības kvalitātei nozīmīgāki veidi kā to izdarīt. Tās pašas individuālās nodarbības - kur vismaz zināms, tieši par ko tiek maksāts. Savukārt par mācību līdzekļiem ir vispārēja neapmierinātība ar cenām, ar cenu pieaugumu, uzcenojumu un vienkārši mācību līdzekļu daudzumu.
Atgriežot samaksas nepeiciešamību valsts rokās, vajadzētu palielināties arī kontrolei pār mācību līdzekļu saturu un vairāk analīzei par to nepieciešamību vispār - jo izvēle vairs nebūs katra skolotāja vienpersoniska indeve. oniskai izvēlei)
Arī šādā situācijā joprojām pastāv konkurence starp mācību līdzekļu tirgotājiem, joprojām ir iespēja izvēlēties ko citu, nevis tieši lētāko mācību līdzekli - vienkārši jābūt pamatojumam, kāpēc izvēlamies kādu citu.
Nezinu, vai par mācību līdzekļiem tiks rīkotas iepirkuma procedūras (kas būtu kā reiz visstingrāk regulētā procedūra) - bet pat šajās, stingri regulētajās procedūrās ir normāli paredzēt vairākas vērtējuma kategorijas, no kurām cena ir tikai viena. Protams, no visādā citā ziņā līdzvērtīgas kvalitātes līdzekļiem tiks izvēlēts lētākais - bet neviens neliek izvēlēties tieši lētāko. Un, pats par sevi saprotams, skolotāju iesaistīšana gan nolikuma izstrādes, gan vērtējum aprocesā ir vairāk nekā vēlama (ja ne obligāta).
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |