Augusts 21., 2013
| 22:54
|
Comments:
Ja pastāvētu būtiska objektīva atšķirība mācību līdzekļu kvalitātē, tad izteikts skolotāju vairākums izvēlētos vienus un tos pašus mācību līdzekļus, un pārējos pat īsti nebūtu vērts izdot.
Atstājot mācību grāmatu iegādi vecāku rokās, vecāki paliek ķīlnieku lomā. Izdevēji var ražot ko tik vien grib, un veidot uzcenojumu cik vēlas - pieprasījuma nodrošināšanai pietiek pārliecināt pedagogus.
Protams, grāmatiņas ir smukākas, tipogrāfiskā kvalitāte augstāka un darba burtnīcu skaits - aizvien lielāks. Pedagogi lēmumu pieņem vienpersoniski, nevienam neatskaitoties - un līdz ar to satura kvalitātes kontrolē īsti neviens nav ieinteresēts. valstij vienalga, jo ne valsts maksā, ne valsts izvēlas. Skolotājam - ok, saturs būs viens no kritērijiem, bet cena ne (un cenai IR jābūt vienam no kritērijiem, maksāt 'vienalga cik daudz, lai tik būtu labākais' NAV pareizi). Vecāki - nespējīgi ietekmēt procesu (vienīgā iespēja principā mainīt skolu - bet kurš maina skolu viena-divu nejēdzīgu pedagogu pēc).
Un ja vēl klasē patrāpās kāds vecāks kam 'cenai nav nozīmes, ka tikai labākais ko skolotājs izvēlējies!' tad ir pavisam skumji....
Nav jābūt mazdrošinātam, lai ģimenei nebūtu tik daudz brīvu, neiezīmētu līdzekļu, lai 50 latus par katru bērnu varētu nolikt kā maznozīmīgu sīknaudu. Ja ģimene vēlēsies ieguldīt 50 (vai vienalga cik) latus bērna izglītībā - ir labāki un izglītības kvalitātei nozīmīgāki veidi kā to izdarīt. Tās pašas individuālās nodarbības - kur vismaz zināms, tieši par ko tiek maksāts. Savukārt par mācību līdzekļiem ir vispārēja neapmierinātība ar cenām, ar cenu pieaugumu, uzcenojumu un vienkārši mācību līdzekļu daudzumu.
Atgriežot samaksas nepeiciešamību valsts rokās, vajadzētu palielināties arī kontrolei pār mācību līdzekļu saturu un vairāk analīzei par to nepieciešamību vispār - jo izvēle vairs nebūs katra skolotāja vienpersoniska indeve. oniskai izvēlei)
Arī šādā situācijā joprojām pastāv konkurence starp mācību līdzekļu tirgotājiem, joprojām ir iespēja izvēlēties ko citu, nevis tieši lētāko mācību līdzekli - vienkārši jābūt pamatojumam, kāpēc izvēlamies kādu citu. Nezinu, vai par mācību līdzekļiem tiks rīkotas iepirkuma procedūras (kas būtu kā reiz visstingrāk regulētā procedūra) - bet pat šajās, stingri regulētajās procedūrās ir normāli paredzēt vairākas vērtējuma kategorijas, no kurām cena ir tikai viena. Protams, no visādā citā ziņā līdzvērtīgas kvalitātes līdzekļiem tiks izvēlēts lētākais - bet neviens neliek izvēlēties tieši lētāko. Un, pats par sevi saprotams, skolotāju iesaistīšana gan nolikuma izstrādes, gan vērtējum aprocesā ir vairāk nekā vēlama (ja ne obligāta).
Argh. Tu pati redzi, ka tavs vienīgais arguments par to, kāpēc ir slikti, ja skolotājs var brīvi izvēlēties grāmatas, kuras jāiepērk, ir "skolotājs ir ļauns kretīns, kas speciāli izvēlēsies to, ko viņam ielobēs ļaunie izdevēji, galvenais, ka dārgi un skumji"?
Man atkal šķiet, ka būtu pilnīgi idiotiski, ja mana bērna skolotājam par to, kas būtu labākais manam bērnam, būtu jāpārliecina nevis mani, bet kaut kādu fakinu ierēdni, kam mans bērns ir viens no anonīmās masas, kurai vajag standartizāciju un kontroli.
Var jau būt, ka tāda ir objektīvā situācija izglītībā (par ko, starp citu, es jau minēju sākotnējā ierakstā).
Bet nu then again, viss šis pasākums varētu būt vēl viens solis uz jaunu privātskolu pusi, atstājot ļaunos un riebīgos skolotājus, kas nemāk pat grāmatu saprātīgi izvēlēties, bezmaksas valsts skolās, kur cilvēki gribēdami nevarētu saņemt vairāk par valsts noteikto minimumu. Un pievācot skolotājus, kas piemeklē subjektīvi krutākos materiālus, privātskolās.
| From: | heda |
Date: | 22. Augusts 2013 - 12:57 |
---|
| | | (Link) |
|
Ar skolotājiem tā vēl visai ilgi nebūs - daudzi pamēģina privātskolas un saprot, ka ar tik īpatnēju audzēkņu, bet jo īpaši vecāku kontingentu auklēties negrib un iet atpakaļ uz valsts skolām.
:D Nu paldies, paldies.
Nē, nu tā jau ir, ka šobrīd privātskolu kontingentu veido visādi dīvainīši. Un izglītības kvalitāte ir apmēram tāda pati kā labās valsts skolās.
Bet, iespējams, tas ir daļēji tāpēc, ka bezmaksas skolas nebija īsti bezmaksas. Ja ilgtermiņā ieviesīsies plāns "izglītībai ir jābūt pilnīgi bezmaksas, katrs - pat sīkākais - ieguldījums ir jāpamato valsts ierēdņiem, ja bērni mācās gatavot rosolu, tad skolai jānodrošina visas izejvielas (un attiecīgi jāraksta cedele valstij "plānots taisīt rosolu, lūdzam piešķirt kartupeļus") + jāsūdzas tiesībsargam, tikko skola prasa naudu", tad atšķirība starp privāto un valsts izglītību varētu pieaugt, un attiecīgi palielināties pieprasījums pēc privātskolām (vienlaikus drusku normalizējot kontingentu).
| From: | heda |
Date: | 22. Augusts 2013 - 13:33 |
---|
| | | (Link) |
|
Patiesība arī šeit ir kaut kur pa vidu - vienk. valsts skolās skolotāji pieraduši, ka viņiem vienmēr taisnība, bet, aizejot uz privāto, izrādās, ka taisnība "klientam", medicīnā arī līdzīgi.
Nuvotredzi, un tad, kad privātskolas tiks dibinātas ar mērķi veidot vidi, kurā vecāki, skolotāji un bērni sadarbojas, lai sasniegtu iespējami labāko izglītības rezultātu, tad arī tā lieta varētu aiziet.
Vismaz man šķiet, ka tas būtu stilīgi, beeeet man tagad vispār vairs neliekas, ka es kaut ko saprastu :D
| From: | heda |
Date: | 22. Augusts 2013 - 14:27 |
---|
| | | (Link) |
|
Nē, Tu saproti :)Ja Tavi bērni mācās privātskolā pret Tevi izturas kā pret klientu un šāda attieksme, protams, daudz vairāk veicina jēdzīgu sadarbību nekā prasību monologs no skolotāju puses, kāds tas bieži ir valsts skolās. Valsts skolās bieži ir bijusi tieši šī monologu sajūta, kad vecāki burtiski jāpiepiež direktoru un skolotājus noklausīties arī viņu monologus, teju no spēka pozīcijām, bet dialogs tā arī neizveidojas.
Nekad nemeklē ļaunumu tur, kur pilnīgi pietiek ar slinkumu. Takš pat (maksas) medicīnā (maksas) ārsts iesaka nevis to, kas ir objektīvi labākais, bet to, kas pēdējais tapis rekomendēts. Tie paši grūtnieču vitamīni kaut vai :) Un mediķi ir krietni, krietni izglītotāki cilvēki par sākumskolu skolotājiem.
Skolotājs parasti neizvēlas, kas ir labākais 'tieši tavam bērnam'. Skolotājs izvēlas to, ar ko viņš strādās ar visu klasi un paralēlklasēm, individuālais darbs ar individuāliem bērniem jau ir pavisam cits stāsts.
Un jā, protams, ka skolotājam būtu jāspēj paskaidrot savas skolas direktoram, pēc kādiem parametriem viņš no mācību komplektiem ABCD izvēlas tieši B? Uzskati, ka skolotājam tas nav jāspēj?
Ēēē, šaurais punkts ir nevis tajā brīdī, kurā skolotājam tas ir jāizskaidro direktoram, bet tajā brīdī, kurā direktoram (vai kurš nelaimīgais nodzītais skolotājs dabūs ar to ņemties - un ne jau par papildu atlīdzību) ir 1) jāsabalansē ierobežots budžets, jo valsts nauda nav bezizmēra, 2) jāpamato IZM ierēdņiem, ka tiešām tiešām tiešām ir nepieciešams šis materiāls, un tā par katru kartupeli mājturības rosolam [es neākstos, tas ir viens no tiesībsarga izmantotajiem piemēriem :)], 3) un tā katru gadu no jauna, neaizmirstiet noformēt dokumentu atbilstoši standartiem un sašūt ar kancelejas auklu. Pieņemot, ka izglītības sistēmas problēma ir nevis ļaunums, bet slinkums, aina izskatās vēl bēdīgāka, nekā man likās :D
Nu, un ja šis mācību materiāls nav IZM ierēdņu akreditēts (piemēram, tāpēc, ka tajā iekļauts Čaka dzejolis, kurā savukārt iekļauts vārds "vīns", ar kuru 9. klases skolēns nedrīkst saskarties), tad velti mīlēts, nebūs nekāda materiāliņa.
Valsts budžets nav bezizmēra, bet vecāku maciņi gan ir? :)
(Vēlreiz - tas ka Tev paveicies ar skolu, kur jāpērk vien trešdaļa grāmatu, ka visas pieprasītās grāmatas tiek izmantotas regulāri, nevis atvērtas tikai pāris reizes, ka nav absurdas prasības par, teiksim jauniem A2, A3 un A4 akvareļu blokiem katru mācību gadu katram skolēnam (jo pa gadu kaut kas ar to papīru slikts notiekot un tie papīri neesot vairs tik labi, un vai tad Jūs Nevēlaties Pašu Labāko Saviem Bērniem) nenozīmē, ka tā ir visur. )
Budžeta sabalansēšana iestilpst tiešajos skolas administrācijas darba pienākumos. Tāpat kā mācību darba plānošana - skolotāju darba pienākumos. Ja IZM programmā ir 'rosols', tad pamatojums kartupelim būs 'programmas izpildei'. Savukārt ja izdevējs nav praties noskaidrot akreditācijas noteikumus pirms grāmatas sadrukāšanas, tad izdevējs nav izdarījis savu darbu. Jā, OK absurds noteikums, bet nav jau tik grūti.
Vairuma problēmu pamatā ir nevis ļaunums, bet slinkums. Tāpēc ir kontroles mehānismi, lai nodrošinātu vismaz minimālo pārkāpšanu dabīgajam slinkumam.
Nu no ne-bezizmēra maciņiem arī doma, ka tiem, kas nevar atļauties, vajag nodrošināt de facto bezmaksas izglītību (kas segtu arī akvareļu papīru - šobrīd tas jāpērk vecākiem enīvej). Un tie, kas var atļauties, solidarizējas un pērk paši. Bet tagad es saprotu, ka to nevar noorganizēt sistēmā, kurā pat absurda birokrātija ir uzskatāma par progresu un likumu maiņa ir lielisks risinājums skolas iekšējām problēmām.
/man nav "paveicies", tā ir privātene :) man vnk līdz šim bija licies, ka es maksāju par individuālu pieeju, mazām klasēm un papildu svešvalodām, bet izrādās, ka arī godprātīga sadarbība starp vecāku un skolotāju ir ekstra. |
|
|