Augusts 21., 2013
| 22:54
|
Comments:
Ēēē, šaurais punkts ir nevis tajā brīdī, kurā skolotājam tas ir jāizskaidro direktoram, bet tajā brīdī, kurā direktoram (vai kurš nelaimīgais nodzītais skolotājs dabūs ar to ņemties - un ne jau par papildu atlīdzību) ir 1) jāsabalansē ierobežots budžets, jo valsts nauda nav bezizmēra, 2) jāpamato IZM ierēdņiem, ka tiešām tiešām tiešām ir nepieciešams šis materiāls, un tā par katru kartupeli mājturības rosolam [es neākstos, tas ir viens no tiesībsarga izmantotajiem piemēriem :)], 3) un tā katru gadu no jauna, neaizmirstiet noformēt dokumentu atbilstoši standartiem un sašūt ar kancelejas auklu. Pieņemot, ka izglītības sistēmas problēma ir nevis ļaunums, bet slinkums, aina izskatās vēl bēdīgāka, nekā man likās :D
Nu, un ja šis mācību materiāls nav IZM ierēdņu akreditēts (piemēram, tāpēc, ka tajā iekļauts Čaka dzejolis, kurā savukārt iekļauts vārds "vīns", ar kuru 9. klases skolēns nedrīkst saskarties), tad velti mīlēts, nebūs nekāda materiāliņa.
Valsts budžets nav bezizmēra, bet vecāku maciņi gan ir? :)
(Vēlreiz - tas ka Tev paveicies ar skolu, kur jāpērk vien trešdaļa grāmatu, ka visas pieprasītās grāmatas tiek izmantotas regulāri, nevis atvērtas tikai pāris reizes, ka nav absurdas prasības par, teiksim jauniem A2, A3 un A4 akvareļu blokiem katru mācību gadu katram skolēnam (jo pa gadu kaut kas ar to papīru slikts notiekot un tie papīri neesot vairs tik labi, un vai tad Jūs Nevēlaties Pašu Labāko Saviem Bērniem) nenozīmē, ka tā ir visur. )
Budžeta sabalansēšana iestilpst tiešajos skolas administrācijas darba pienākumos. Tāpat kā mācību darba plānošana - skolotāju darba pienākumos. Ja IZM programmā ir 'rosols', tad pamatojums kartupelim būs 'programmas izpildei'. Savukārt ja izdevējs nav praties noskaidrot akreditācijas noteikumus pirms grāmatas sadrukāšanas, tad izdevējs nav izdarījis savu darbu. Jā, OK absurds noteikums, bet nav jau tik grūti.
Vairuma problēmu pamatā ir nevis ļaunums, bet slinkums. Tāpēc ir kontroles mehānismi, lai nodrošinātu vismaz minimālo pārkāpšanu dabīgajam slinkumam.
Nu no ne-bezizmēra maciņiem arī doma, ka tiem, kas nevar atļauties, vajag nodrošināt de facto bezmaksas izglītību (kas segtu arī akvareļu papīru - šobrīd tas jāpērk vecākiem enīvej). Un tie, kas var atļauties, solidarizējas un pērk paši. Bet tagad es saprotu, ka to nevar noorganizēt sistēmā, kurā pat absurda birokrātija ir uzskatāma par progresu un likumu maiņa ir lielisks risinājums skolas iekšējām problēmām.
/man nav "paveicies", tā ir privātene :) man vnk līdz šim bija licies, ka es maksāju par individuālu pieeju, mazām klasēm un papildu svešvalodām, bet izrādās, ka arī godprātīga sadarbība starp vecāku un skolotāju ir ekstra. |
|
|