Ir kāds pamatojums idejai, ka pastāv korelācija starp mācību grāmatu cenu un to satura objektīvo kvalitāti (nevis papīra kvalitāti, bilžu skaitu un krāsainumu, darba burtnīcu skaitu)? Svešvalodas neskaitot? Kur nu vēl iegūtās izglītības kvalitāti?

(Reply to this) (Thread)

Jā, tas mani arī interesē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tur jau tas joks, ka nepastāv, t.i., lētākās grāmatas ne vienmēr ir labākās grāmatas. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No tava posta varētu secināt, ka lētāka mācību līdzekļu komplekts (grāmata+burtnīcas, neaizmirsti burtnīcas) apriori ir objektīvi būtiski sliktāka.

Kas ir ļoti, ļoti apšaubāmi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Okei, attiecībā uz "objektīvi" - nu es konkrēti uzsvēru, ka mācību līdzekļi var būt labāki vai sliktāki arī subjektīvi, t.i., atkarīgi no konkrētā skolotāja un skolēna. Manā skatījumā ideālā izglītības sistēmā katrā priekšmetā mācību līdzekļus izvēlētos atkarībā no visiem iesaistītajiem subjektīvajiem faktoriem, ietverot arī skolēna reālo mācīšanās tempu, skolotāja apgūtās pedagoģijas tehnikas un iespēju tās izmantot (piem., cik lielā mērā un kā ir iespējams darbs grupās/komandās/ģimenē/ekskursijās). Tā ka uz to, ka kaut kas ir "objektīvi", es nevienā mirklī nepretendēju.

Attiecībā uz cenas/kvalitātes attiecību:
Vai pastāv iespēja, ka no 3 iespējamiem mācību līdzekļu komplektiem lētākais ir labākais? Jā, nu, teiksim, 1/3.
Vai pastāv iespēja, ka 5 mācību priekšmetu 3 dažādiem komplektiem visi lētākie ir labākie? Jā, pastāv, bet dafiga mazāka.

Attiecībā uz "būtiskumu": nuuuuuu, formulēsim to tā, manuprāt, jebkura iespēja bērnam izglītoties labāk, aizrautīgāk un kvalitatīvāk ir būtiska. Protams, kaut kādā brīdī iestājas finansiālais moments, t.i., cipars, pie kura ir loģiski piebremzēt un teikt "hmmm, varbūt šo naudu var iztērēt kaut kā prātīgāk". BET. Man šķiet pilnīgi idiotiski šo piebremzēšanu un "hmmmm, vai tiešām mana bērna izglītība būs tik objektīvi būtiski labāka" izveikt pie 30-50 latiem gadā. T.i., izlīdzinot - 4 latiem mēnesī.

(Reply to this) (Parent)

Es domāju, ka tur nav nekādas stingras korelācijas, vienkārši ja no visiem mācību līdzekļiem izvēlas tikai lētākos, tad šis komplekts noteikti nebūs labākais iespējamais komplekts. (Jo korelācijas taču nav, tb nav tā, ka lētākais mācību līdzeklis = labākais mācību līdzeklis.)
Abet iegūtās izglītības kvalitāte nu gan ir saistīta ar to, vai skolotājam nav katrā otrajā stundā jāsūrojas par to, ka attiecīgā tēma grāmatā ir apskatīta nepilnīgi/neinteresanti/novecojušā veidā. Ilgtermiņā arī ar to, ka pastāv reāla konkurence mācību grāmatu izdevēju vidū - t.i., noteicošā ir nevis grāmatas cena un IZM akcepts, bet kvalitāte.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja skolotājs tērē jau tā īso akadēmiskās stundas laiku katru otro stundu sūrojoties, ka grāmatiņa slikta, tad problēma, ir nevis mācību grāmatām bet skolotājā, pie tam ļoti nopietna problēma. Tieši skolotājs arī daudz vairāk ietekmē izglītības kvalitāti.

Bet cena pret grāmatas satura kvalitāti... vēlreiz, cik tur bija tie procenti, cik no grāmatas cenas sastāda autora honorārs?

Un tieši kā mazāka paļaušanās uz nelaimīgajām darba burtnīcām traucēs bērniem iegūt augstskolai nepieciešamās prasmes?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nubāc :D Tas par sūrošanos bija tēlains pārspīlējums, bet mēs varam, protams, būt kalsni un nopietni.

1. Par grāmatas kvalitāti - ja skolotājam ir jātērē savs un klases laiks, lai skaidrotu vielu, kuru būtu varēts izlasīt labākā grāmatā, vai labotu grāmatas kļūdas, tas aizņem to laiku, ko varētu izmantot vielas padziļinātā apgūšanā.
2. Autora honorārs varētu būt 5-15% (mācību grāmatām noteikti citādi, jo tur ir autoru kolektīvs). Bet autora honorārs arī nenosaka grāmatas kvalitāti :D Nu tb man šķiet, ka esošajā tirgus situācijā vienkārši NAV korelācijas starp grāmatas cenu un tās kvalitāti, ne uz vienu, ne uz otru pusi. Grāmatas satura kvalitāti drīzāk nosaka brīva konkurence starp grāmatu izdevējiem, bez konkrēta izdevuma masveida iepirkšanas - kā tas notiks šajā situācijā, kad jāņem grāmatas no mazā kroplīgā sarakstiņa. (Maniem bērniem uz abiem no 12 mācību komplektiem, ieskaitot 3 svešvalodu komplektus, ir 8 dažādu izdevēju grāmatas. Cenas gan baisi nesalīdzināju.) / vārdu sakot, šeit līdz galam nesapratu tavu argumentu.
3. Par darba burtnīcām - nu, mana teju 1klasniece nesen pildīja anketu, smuki savilka visus ķeksīšus, ar roku ierakstīja 2 vārdus un otrajā jautājumā, kur bija jāraksta, nāca pie manis dīkt, ka "negrib tik daudz rakstīt". Teju 5klasnieks ar saņemšanos uzraksta vienu burtnīcas lapu pusstundā. Darba burtnīcā viņš šajā pašā laikā aizpilda 3-4 lapas. Tātad es teiktu, ka pat 4. klasē darba burtnīca ietaupa 75% laika un ņemtnes, kuru var veltīt mācībām, bet 1. klasē tā ir vispār neaizstājama. Nu, un tas, ka tev sākumskolā nezadušī prieku mācīties, ir vismaz 50% no augstskolas prasmēm.

A tu pasaki, cik lielai jābūt varbūtība, ka tavs bērns saņems sūdīgāku izglītību, lai tu izvēlētos NEieguldīt šajā izglītībā, teiksim, 50 latus gadā?

(Reply to this) (Parent)