tā tu arī neatbildēji uz jautājumu - kur ir korelācija starp labi apgūtu vielu un grāmatu?

skolotāji strādā nevis pēc grāmatām, bet pēc programmas, atbilstoši gadījumi, kad tiek pārlekts nodaļām, vai viela ņemta te no vienas grāmatas te no otras nav nekas jauns vai neparasts

jo skolotājs vadās pēc tā, kā viņam vieglāk, ātrāk un ērtāk novadīt vielu līdz bērniem un tas ir tikai normāli

grāmatas šajā gadījumā ir tikai palīgmateriāli, tāpat kā ineraktīvās tāfeles, datori, projektori utt

kas tev kā vecākam ir ieķeksējies tajās grāmatās man gan kā skolnieka vecākam gan kā bijušajam pasniedzējam nav saprotams ... kur ir tas šarms izņemot ciparu čekā (kas priecē izdevējus) un glītām muguriņām plauktā (kas protams nevar nepriecēt īpaši pedantos)

jeb tava sapratne par vecāku devumu izglītībai ir cik daudz tu esi nopircis ;) atbilstoši uz to arī pienākums izpildīts un jo lielāks čeks jo lielāka padarītā darba apziņa?

(Reply to this) (Thread)

Man ļoti patīk tas, kā tu katrā komentārā izmanto iespēju man ne par tēmu uzbraukt, te par to ka izdevniecībā strādāju, te par to, ka bērna izglītībai naudu tērēju, ļoti pedagōģiski un inteliģenti :D

Es izeju no pieņēmuma, ka
1. skolotājs zina, ko dara, un pats var izlemt, kuras ir labākās, lai bērniem iemācītu programmā noteikto
2. lai skolotājs strādātu krutāk, viņam nepieciešama iespējami brīva pieeja iespējami plašam materiālu klāstam (bez nepieciešamības par katru aitemu atskaitīties ministrijai, bez nepieciešamības dabūt IZM apstiprinājumu katrai grāmatai)
3. jaunā izpratne par bezmaksas izglītību potenciāli samazina skolotāja iespējas dabūt labākos materiālus (piemēram, grāmata, kas ir kruta, bet nav IZM apstiprināta un tāpēc nevar tikt atmaksāta no valsts - un vecākiem arī nedrīkst prasīt, vai grāmata, kas neierakstās ierobežotajā budžetā) un attiecīgi traucē viņam strādāt. Vai padara darba procesu ilgāku (piemēram, ar roku burtnīcā ierakstīt uzdevumu ir ilgāk nekā aizpildīt darba lapu).
4. skolotājam grūtāk strādāt => sliktāka izglītības kvalitāte. ilgāks darba process => mazāk laika vielas izpratnei => sliktāka izglītības kvalitāte.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

atkal jau nesapratu - kāpēc skolotājam, tavuprāt, dzīve mainās no tā, vai grāmata kruta vai nekruta?

atkārtošu savus postulātus:
- skolotājs māca pēc programmas, tas tā kā atbilst izglītības ministrijas visiem dokumentiem
- skolēns nemācās no grāmatas, vismaz mani bērni grāmatas vispār atstāj skolā

kur un kādu lomu spēlē grāmata, izņemot apgrūtina skolotājam dzīvi, dēļ lielās grāmatu izvēles bagātības, jo tieši viņam ir jāizvēlas kura būs tā?


tu piemiņēji radošumu - ja strādā nevis pēc savas programmas, bet pēc izdevniecības grāmatas burts burtā viņu tupi pārlasot - kur te radošums parādās?

a man patīk ne pa tēmu uzbraukt līdzīgi kā tu uzbrauci savā pukstā ;) tiem vecākiem, kam nerūp bērnu izglītība

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es Tevi nesaprotu.

Ja grāmatām nav nozīmes, tad vislabāk, ja to nav. Ja nozīme ir (tiek izdotas), tad ir svarīgi, KĀDAS tās ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu eiklīda teorija pēdējos divtūkstoš gadus nav mainījusies, parastā aritmētika laikam arī kādus piecus vai desmit tūkstošus gadu

atbilstoši plēst drēbes par to, ka viena vai otra grāmata ir izdota šogad vai gadus trīs atpakaļ šādās lietās ir smieklīgi

kas attiecas uz mācībām, kuras laika gaitā mainās kā piemēram vēstures interpretācija vai literatūras krājumu pārpublikācijas saīsinātajā versijā, tad ir dažādi risinājumi, kā novecojušas grāmatas asvaidzināt tieši caur skolotāja interpretāciju un inovāciju - pāris vizītes bibliotēkās pēc rakstu krājumiem vai kā - no skolotāja atkarīgs


es piemēram aizvakar turēju rokās grāmatu par buru kuģu ģeometriju un viņa bija pārpublicēta no 300 gadīga oriģināla .... es nemaz nebrēcu, ka man viņa par novecojušu ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Aritmētika nemainās, bet veidi, kā mācīt un rakstīt grāmatas gan laikam ir tūkstošiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams,

ik mirkli dzimst vismaz viens, kurš uzskata, ka vienu un to pašu lietu viņš spēj uzrakstīt savādāk/labāk/interesantāk kā citi

tāpat kā katram atsevišķi lasītājam ir savs rakstītājs

tās ir neapstrīdamas patiesības, vienam māte, otram meita

tomēr tamdēļ ir skolotājs, kura sūtība ir izstāstīt, tā lai saprot visi, nevis viens konktrēts, bet katrs

universālas grāmatas, kas der visiem tātad nav ;) ar to ir jādzīvo šajā neperfektajā pasaulē, tamdēļ ir atkārtošanas un iztirzāšanas princips, ko īsteno skolotājs ....

(Reply to this) (Parent)

Ja priekšmetos, kuru būtība gadu desmitiem nemainās, tomēr katru gadu izdotās grāmatas ir tik ļoti labākas, ka atmaksājas izmest vecās un iepirkt jaunas, tad šodienas grāmatām būtu jābūt tik bezgalīgi labām, ka pietiktu vienu reizi palikt zem spilvena, un visa gada programma galvā. Pieņemsim, ka pietiekams iemesls grāmatas nomaiņai ir satura uzlabojums kaut vai par 10 procentiem (kas nozīmētu ļoti ne-zaļu domāšanu). Pat tad brīvvalsts laikā grāmatas kvalitātei būtu bijis jāuzlabojas apmēram 8 reizes. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, saprātīgā versijā grāmatas maina apmēram reizi 5-10 gados (maniem bērniem - matemātika 1. klasei šobrīd no 2009. gada, bet tas ir pārizdevums, jo šī pati sērija lielajam bērnam ir no 2007. gada), bet nu reālistiski vidusmēra bērni tādu grāmatu nolieto 3-4 gados - ja atceramies skolas laiku.
Bet jā, man šķiet, ka, teiksim, lasītmācīšanas metodika kopš brīvvalsts laikiem ir uzlabojusies stipri daudzas reizes, un aritmētikas metodika arī. Salīdzinot ar to, kā ar to visu cīnījos es (un arī it kā ne dumja), puikam ir stipri vieglāk un ātrāk.

(Reply to this) (Parent)

Tātad kvalitātes uzlabošana nav galvenais iemesls, kāpēc pārizdod :)

(Reply to this) (Parent)