Es vēl nosacīti nesen biju skolniece (pabeidzu 2008.), un mans viedoklis apstājās pie tā, ka es nesapratu, kāpēc manai mātei jāpērk dārgās grāmatas, kur dārgums slēpās nevis grāmatas saturā, bet gan tajā, ka tās bija milzīgas, uz, manuprāt, nevajadzīgi laba papīra un cietajos vākos, kas tās padarīja ne tikai dārgas, bet arī ellišķīgi smagas. Man īpaši personisks viedoklis veidojās tieši par Zvaigznes literatūras grāmatām, kuru saturu arī nevarēju vērtēt augsti, jo pie visa nesapratu, kāpēc jāizdod ik pēc pāris gadiem jauna grāmata, bet kā jaunākā literatūra vēl manos videnes gados tika pasniegts Klāvs Elsbergs. Tas ir - viss jau būtu ok, ja tiešām nebūtu bezmaz katru gadu "jaunais izdevums", kur atkal jāiegrūž nezcik naudas, bet reāli to uzlabojumu gandrīz nav.

(Reply to this) (Thread)

Citādi gan Tev piekrītu, tikai, jā, gan skolotāji bieži nav pārāk advancēti, lai spētu izvēlēties labāko skolēniem, gan izdevēji baigi nedomā, kā izdot maksimāli kvalitatīvāko par maksimāli pieejamām cenām. Nav ne jausmas, vai tur kaut ko daudz var līdzēt, ja vien negadās superkruts pedagogs.

(Reply to this) (Parent)

Hm. Maniem bērniem latv.val. un literatūru pasniedz no 3 dažādu izdevēju grāmatām (neviens no tiem nav Zvaigzne), izdotas laika periodā no 1999. līdz 2007. gadam. Un nekad nav bijuši pārākie iebildumi pret to, kas puikam jāmācās.

Meibī ir tā, ka visi, kas ap tavu laiku beidza skolu, tagad sāk laist skolā bērnus un atriebjas par sava laika pārestībām? :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pilnīgi iespējams. :) Es gan no 5. līdz 9. klasei mācījos skolā, kur bija goda lieta izvēlēties visu visdārgāko, sūds par saturu. Un tas visos līmeņos - sazinkādas ultra īpašās skolas dienasgrāmatas, visas dārgākās un jaunākās mācību grāmatas bez kāda redzama pamatojuma, sāncensība, kuram dārgākas kurpes, lai cik tizli neizskatītos, kurā, man likās, iesaistījās gandrīz visas učenes. :)
Toties tieši literatūras sakarā gan tur divus gadus dabūju pamācīties pie viskrutākās skolotājas, bez kuras droši vien nebūtu sākusi rakstīt vai arī tas būtu noticis stipri vēlāk. Viņai bija tā īpašā spēja ieinteresēt jebkuru visnogarlaikotāko un "slikto" pusaudzi, un viņas stundās vispār aizmirsās, ka mūsu klase ir kaut kāds zvēru bars, kur viens otram kuru katru brīdi varētu pārkost rīkli. Es reāli apbrīnoju skolotājus, kuriem kas tāds izdodas.

(Reply to this) (Parent)