vai tad nav tā, ka "invaliditāte" arī ietver to pašu apvainojumu, ko "invalīds" un korekti būtu teikt "cilvēks ar īpašām vajadzībām" vai ko tādu?

(Reply to this) (Thread)

tā, samulsināji :D manuprāt, "cilvēks ar invaliditāti" ir normāls apzīmējums cilvēkiem ar invaliditāti. cilvēks ar īpašām vajadzībām var arī nebūt ar invaliditāti (piemēram, cilvēks ar pārvietošanās grūtībām ir arī cilvēks ar smagu ceļasomu vai bērnu ratiņiem, vai alkohola reibumā) un cilvēkam ar invaliditāti konkrētās situācijās var nebūt īpašu vajadzību (teiksim, nedzirdīgs datorgrafiķis, kas strādā no mājām)

that said, šis jautājums&atbilde konkrēti parāda manu pašas izpratnes līmeni :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ok, es piekrītu par tām īpašajām vajadzībām, bet ar ko "cilvēks ar invaliditāti" ir labāk par "invalīdu"? ar to, ka tad viņam piemīt viena konkrēta invaliditāte (nederīgums), nevis viņš pats ir invalīds?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Piekrītu. Un vispār man šķiet, ka vai nu valodniekiem, kas ir tajā Latviešu valodas aģentūrā (vai arī Valsts valodas centrā - kurš to īsti dara) izdomāt kādu normālu un īsu (praktiskajā dzīvē viegli lietojamu) terminu, kurā apzīmēt cilvēkus ar invaliditāti. Vārdu "invaldīds", manuprāt, vairumā gadījumā cilvēku lieto nevis tāpēc, ka gribētu šos cilvēkus aizvainot, bet tāpēc, lai varētu savu sakāmo pateikt īsāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"invaldīds" :D

sorry, sasmējos (nepolitkorekti)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, nepiefiksēju, ka es uzreiz arī šādu jaunvārdu izdomāju. :D Bet atbilst visām iepriekšējām prasībām - vienā vārdā, uzreiz nojaušams, par ko ir runa. :D

(Reply to this) (Parent)

invalīds = invalid = nederīgs. Ja kādam ir invaliditāte, tas nebūt nav viņa personas galvenais un svarīgākais raksturlielums. Cilvēks ar plašu dvēseli un gariem matiem, piemēram, var būt ar vienu kāju, bet pēc noklusējuma runāt tikai par neesošo kāju, ir invalid.

(Reply to this) (Parent)

jā, tieši tā - "invalīds" reducē cilvēka identitāti uz vienu tās aspektu, kamēr "cilvēks ar invaliditāti" priekšplānā nostāda faktu, ka tas ir CILVĒKS, kuram vienkārši piemīt šāda īpašība, tāpat kā blondi mati vai alerģija pret zemesriekstiem. cilvēkus ar alerģijām taču nesaucam par kaut kādiem "alerģiķiem", lai gan ir konteksti, kuros alerģija cilvēka iespējas/uzvedību var noteikt pat vairāk, nekā invaliditāte, jo, piemēram, bieži vien no spēcīgas alerģijas ir daudz lielāka iespēja nomirt, nekā no invaliditātes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

astmatiķus gan saucam, un aklos, kurlos utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

emmmm, nu, nē, īsti jau nesaucam gan, nopietnos kontekstos. tāpat kā cilvēkus ar dauna sindromu nesaucam par dauņiem. akls/kurls ir tiešs ekvivalents cilvēks ar redzes invaliditāti/cilvēks ar dzirdes invaliditāti, un, protams, var būt cilvēki ar šāda veida invaliditāti, man ir OK, ka viņi paši vai citi viņus tā sauc, bet tam nevajadzētu būt default pieņēmumam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

plaušinieks, vēžinieks

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"cilvēks ar grūtniecību"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nedzirdīgs grafiķis, kas strādā no mājām, nav "nederīgs" un nav arī "cilvēks ar nederību", taču viņa īpašās vajadzības var būt konkrēts sarunāšanās veids. tomēr es negribu aizstāvēt arī terminu "īpašās vajadzības", jo tas patiešām ir izplūdis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pacients [un pēc tam konkrētā diagnoze, ja tas sarunai ir nepieciešams]

(Reply to this) (Parent)

Pret "īpašajām vajadzībām" ir iebildumi (sk. augstāk), un kopumā arī paši cilvēki ar invaliditāti (viņus pārstāvošās organizācijas) atzīst, ka jēdzienā "invaliditāte" nekā aizvainojoša nav. Var, protams, specifizēt - cilvēki ar kustību traucējumiem, cilvēki ar redzes, dzirdes vai garīgās attīstības traucējumiem utt., bet ir situācijas, kad jāmin vienojošs termins.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

dīvaini tomēr, ka invalīds ir aizvainojoši, bet invaliditāte nav

(Reply to this) (Parent)

Šajā rakstā astotajā rindkopā īsumā izklastīts tieši par šo jautājumu. (Rindkopa sākas ar: "Gan lasot internetā publicēto preses relīzi..")

(Reply to this) (Parent) (Thread)

odnaka, šis arī paskaidro, kāpēc "ar īpašām vajadzībām" ir neforši - ibo inkluzīvā vidē cilvēkam ar invaliditāti nebūtu "īpašu vajadzību", jo viņš varētu visu izdarīt pats (tb ja mums ir gan kāpnes, gan rampa, tad cilvēkam ratiņkrēslā nav "īpašu vajadzību", lai nokļūtu augšā)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, es arī to tā saprotu.

(Reply to this) (Parent)

šitas vispār ir interesanti:

sanāk 2 ārstēšanas (situācijas izlabošanas) virzieni jeb pieejas

1) ārstējam cilvēku - ja sanāk, viņš atsāk savietoties ar parasto vidi
2) izmainām vidi - ja sanāk viņa sāk savietoties ar konkrēto cilvēku

(Reply to this) (Parent) (Thread)

№ 2 gan nebūs ārstēšana. Ar to es nedomāju, ka tādai pieejai nav vietas darbā ar cilvēkiem, bet saukt to par ārstēšanu būtu masīva definīciju staipīšana (jo paša cilvēka kondīcija šādā gadījumā netiek izmainīta).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mēs latviski gan 'cure' gan 'treatment' tulkojam kā 'ārstēšana'. Angliski ir pilnīgi normāla izpratne par, piemēram, diabētu kā 'incurable but treatable' stāvokli.

Cure vienmēr ir pirmais.

Treat paredz abus.

(Reply to this) (Parent)

es it kā saprotu, bet tajā pašā laikā nepiekrītu, ka "cilvēks ar stulbumu" būtu labāk nekā "stulbenis"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ē, non sequitur, kāds tēmai sakars ar tēmu par apsaukāšanos?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jo invalīds ir apsaukāšanās

(Reply to this) (Parent) (Thread)