tā, samulsināji :D manuprāt, "cilvēks ar invaliditāti" ir normāls apzīmējums cilvēkiem ar invaliditāti. cilvēks ar īpašām vajadzībām var arī nebūt ar invaliditāti (piemēram, cilvēks ar pārvietošanās grūtībām ir arī cilvēks ar smagu ceļasomu vai bērnu ratiņiem, vai alkohola reibumā) un cilvēkam ar invaliditāti konkrētās situācijās var nebūt īpašu vajadzību (teiksim, nedzirdīgs datorgrafiķis, kas strādā no mājām)

that said, šis jautājums&atbilde konkrēti parāda manu pašas izpratnes līmeni :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ok, es piekrītu par tām īpašajām vajadzībām, bet ar ko "cilvēks ar invaliditāti" ir labāk par "invalīdu"? ar to, ka tad viņam piemīt viena konkrēta invaliditāte (nederīgums), nevis viņš pats ir invalīds?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Piekrītu. Un vispār man šķiet, ka vai nu valodniekiem, kas ir tajā Latviešu valodas aģentūrā (vai arī Valsts valodas centrā - kurš to īsti dara) izdomāt kādu normālu un īsu (praktiskajā dzīvē viegli lietojamu) terminu, kurā apzīmēt cilvēkus ar invaliditāti. Vārdu "invaldīds", manuprāt, vairumā gadījumā cilvēku lieto nevis tāpēc, ka gribētu šos cilvēkus aizvainot, bet tāpēc, lai varētu savu sakāmo pateikt īsāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"invaldīds" :D

sorry, sasmējos (nepolitkorekti)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, nepiefiksēju, ka es uzreiz arī šādu jaunvārdu izdomāju. :D Bet atbilst visām iepriekšējām prasībām - vienā vārdā, uzreiz nojaušams, par ko ir runa. :D

(Reply to this) (Parent)

invalīds = invalid = nederīgs. Ja kādam ir invaliditāte, tas nebūt nav viņa personas galvenais un svarīgākais raksturlielums. Cilvēks ar plašu dvēseli un gariem matiem, piemēram, var būt ar vienu kāju, bet pēc noklusējuma runāt tikai par neesošo kāju, ir invalid.

(Reply to this) (Parent)

jā, tieši tā - "invalīds" reducē cilvēka identitāti uz vienu tās aspektu, kamēr "cilvēks ar invaliditāti" priekšplānā nostāda faktu, ka tas ir CILVĒKS, kuram vienkārši piemīt šāda īpašība, tāpat kā blondi mati vai alerģija pret zemesriekstiem. cilvēkus ar alerģijām taču nesaucam par kaut kādiem "alerģiķiem", lai gan ir konteksti, kuros alerģija cilvēka iespējas/uzvedību var noteikt pat vairāk, nekā invaliditāte, jo, piemēram, bieži vien no spēcīgas alerģijas ir daudz lielāka iespēja nomirt, nekā no invaliditātes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

astmatiķus gan saucam, un aklos, kurlos utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

emmmm, nu, nē, īsti jau nesaucam gan, nopietnos kontekstos. tāpat kā cilvēkus ar dauna sindromu nesaucam par dauņiem. akls/kurls ir tiešs ekvivalents cilvēks ar redzes invaliditāti/cilvēks ar dzirdes invaliditāti, un, protams, var būt cilvēki ar šāda veida invaliditāti, man ir OK, ka viņi paši vai citi viņus tā sauc, bet tam nevajadzētu būt default pieņēmumam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

* kam ir OK, nevis "man ir OK"

(Reply to this) (Parent)

Nujā``idiotija`` un ``kretīnisms`` arī sākotnēji ir konkrētu slimību medicīniskie nosaukumi, tiesa gan novecojuši jo tur klasifikācijas ir pamainījušās.

(Reply to this) (Parent)

plaušinieks, vēžinieks

(Reply to this) (Parent) (Thread)

wtf, nu nē taču. kurš normāls cilvēks pieklājīgā kontekstā ļaudis, kas slimo ar vēzi, sauc par "vēžiniekiem"?! es laikam īsti nesaprotu, ko Tu centies pateikt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

neteicu, ka tas ir pieklājīgā kontekstā, bet gan, ka latviešu valodā pastāv gan tendence veidot vārdus pēc šāda [identitāti noteicoša] principa, lai gan par cilvēku ar alerģiju patiešām nesaka "alerģiķis"

(Reply to this) (Parent)

"cilvēks ar grūtniecību"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pirmkārt, grūtniecība no invaliditātes atšķiras ar faktu, ka ir pārejoša un tai nav līdzvērtīgu vēsturisku negatīvu konotāciju. otrkārt, var teikt "sieviete stāvoklī" vai "sieviete, kas gaida bērnu". treškārt, tas, ka var atrast analogus, ne vienmēr nozīmē, ka prase, tātad, ir laba un vajadzīga.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu bet tas definē cilvēku. bet, kā jau zemāk rakstu, es saprotu, un vienlaikus brīnos, jo man līdz šim likās, ka tieši nederīguma nozīme ir tas, kas padara vārdu "invalīds" nekorektu, un šī pati nozīme piemīt arī apzīmējumam "cilvēks ar invaliditāti". tas, ka to it kā nošķir no paša cilvēka, man šķiet kaut kā mākslīgi, jo "nederīgums" vienalga paliek, lai cik tas cilvēks būtu "derīgs"

(Reply to this) (Parent)

nedzirdīgs grafiķis, kas strādā no mājām, nav "nederīgs" un nav arī "cilvēks ar nederību", taču viņa īpašās vajadzības var būt konkrēts sarunāšanās veids. tomēr es negribu aizstāvēt arī terminu "īpašās vajadzības", jo tas patiešām ir izplūdis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pacients [un pēc tam konkrētā diagnoze, ja tas sarunai ir nepieciešams]

(Reply to this) (Parent)