šitas vispār ir interesanti:

sanāk 2 ārstēšanas (situācijas izlabošanas) virzieni jeb pieejas

1) ārstējam cilvēku - ja sanāk, viņš atsāk savietoties ar parasto vidi
2) izmainām vidi - ja sanāk viņa sāk savietoties ar konkrēto cilvēku

(Reply to this) (Parent) (Thread)

№ 2 gan nebūs ārstēšana. Ar to es nedomāju, ka tādai pieejai nav vietas darbā ar cilvēkiem, bet saukt to par ārstēšanu būtu masīva definīciju staipīšana (jo paša cilvēka kondīcija šādā gadījumā netiek izmainīta).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu viņu ieliec eksoskeletā, tu vidē izvieto mehānismus, kas viņam ļauj pārvietoties ( pacēlājus, turētājus, rampas, sensorus). Abos gadījumos mēs pacientiem (šitas iespējams ir optimālais vārds, kā saukt sarunas subjektus)kompensējam jeb atrisjnām problēmu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Visas šīs ļoti nopietnās sarunas ar iespringšanu par to, kā kuru būtu jāsauc (un jāpārsauc, un jāpārpār- ... -sauc, jo ir <pašreizējais gads>), man šķiet zināmā mērā eksotiskas, bet anyway, runa nav par to.

Jā, es piekrītu, abos gadījumos var panākt vēlamos rezultātus. Tie tikai ir divi dažādi gadījumi/atšķirīgas pieejas/whatever.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu izdomāt kā ko sauks nozīmē optimizēt komunikāciju, palielināt viņas caurlaidību => efektivitāti

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Caurlaidību un efektivitāti toties samazina "eifēmismu konveijers", kur ik pēc laika tiek ieviesti jauni apzīmējumi tām pašām vecajām lietām, jo iepriekšējie atkal ir pamanījušies kādu aizvainot. Anyway.

Kas attiecas uz cilvēku ārstēšanu vs. apkārtējās vides pielāgošanu un to īstenošanā piesaistāmajiem līdzekļiem, tad manā izpratnē relevantais jautājums ir, atkal, par cost/benefit analīzi, ar tādiem mainīgajiem, kā attiecīgo pasākumu efektivitāte un izmaksas, no tiem iegūstošo cilvēku proporcija kopējā populācijā un sagaidāmās eksternalitātes un to izmaksas. Teiksim, laikā, kad paralīzes ārstēšana ir ar mazu sagaidāmo pozitīva iznākuma procentu un eksoskeleti joprojām nav pārkāpuši agrīnu prototipu slieksni, ir jēga fokusēties uz rampām, pacēlājiem u.c. infrastruktūras modifikācijām, utt.

(Reply to this) (Parent)

Iepriekš teiktais droši vien attiecas uz visādiem dokumentiem, kas īstenībā ir programmas jeb algoritmi kuriem ir jādarbojas viennozīmīgi viņus vai viņu daļas iepsraužot konkrētā procesā, nu kā obamacare plāns un tml. Vot tur vajag viennozīmīgumu un lai pēc iespējas neviens nepiekasās

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši šajā sakarā man ļoti imponē gudrie kontrakti, kur "dokumenti īstenībā ir programmas" tēze ir novesta līdz burtiskam līmenim. Ar tiem arī izpaliek visa šī ņemtne, jo vienīgais korektums, kas ir no svara to gadījumā, ir algoritmiskais.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā un apskatāmajā gadījumā sistēmas daļa ir cilvēku smadzenes => visa šitā optimizācija ir ar mērķi max korekti ( korekti = bez kļūdām) ar tām interfeisot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šos pasākumus es redzu drīzāk kā anti-optimizāciju, jo 1) pēc n-tās pārsaukšanas jaunie apzīmējumi nav nedz precīzāki, nedz viennozīmīgāki par iepriekšējiem, tie tikai atbilst tekošā zeitgeist parametriem, 2) pati šī "apzīmējumu apdeitošanas" paradigma prasa pārstrādāt parastā veida (kādu šobrīd joprojām ir absolūtais vairākums) dokumentus un citus funkcionālos tekstus, izstrādāt jaunas vadlīnijas utt., utjpr., kas visas ir darbības bez nozīmes ārpus šīs paradigmas uzturēšanas centieniem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai tas nozīmē, ka tu nepiekrīti tēzei par to, ka valoda nopietni ietekmē domāšanu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par ietekmes stiprumu un noturīgumu var strīdēties (katrā ziņā izskatās, ka vismaz Sapīra-Vorfa hipotēzes stiprā versija nav spēkā), bet kaut kādā mērā tā to ietekmē, caur anchoring un citiem kognitīvajiem mehānismiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, ja tu piekrīti, ka vismaz kaut kādā mērā ietekmē, tad ironijai par "iespringšanu" un "eksotiku", šķiet, nebūtu vietas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nez'. Es varu iedomāties vairākus iemeslus tam, kādēļ tā, pēc manām domām, joprojām varētu būt vietā arī tad, ja piekrītu apgalvojumam par valodas ietekmi uz domāšanu.

Piem., es varētu uzskatīt, ka tās domāšanas izmaiņas, kas tiek mēģinātas izraisīt ar šādiem valodas maiņas pasākumiem, ir liekas vai kā citādi nevēlamas; ka šādā veidā pieklājība vai atbilstība apritē esošās "sociālā progresa" versijas specifikācijai tiek iegūta uz efektivitātes vai precizitātes rēķina un šādā apmaiņā ieguvumi nav zaudējumu vērti; utt., un tā vietā, lai sāktu garu un prognozējami veltīgu tirādi, es atļaujos vienkārši paironizēt par šīm lietām.

(Reply to this) (Parent)

Prasās nocitēt Steven Pinker, kas protams, ir tikai viens viedoklis: "Despite the appeal of the theory that language determines thought, no cognitive scientist believes it." [1] Šis izteikums manuprāt ir pārāk spēcīgs un varbūt precīzāk atbilda gadam, kad viņš to uzrakstīja, jo, protams, ir kognitīvie zinātnieki, kas tic vērā ņemamai valodas ietekmei uz domāšanu, bet neizskatās, ka pagaidām šī ietekme būtu kaut semi-kvantificēta, tikai nonākts pie secinājuma, ka ietekme ir iespējama un, ka "tas ir sarežģīti" [2]. "Valoda nopietni ietekmē domāšanu" ir izteikums, kas vairāk raksturīgs nevis zinātniekiem (jo ir tikai dažādas hipotēzes un modeļi, nevis vienprātība šajā jautājumā [3]), kā pagaidām izskatās, bet filozofiem, tai skaitā Derrida un Foucault.

Šajā gadījumā gan ir drīzāk jārunā par konkrētiem gadījumiem un to ietekmi, nevis par visu plašo tēmu par valodas ietekmi, jo pat ja valoda ietekmē to kā mēs attiecamies pret lietām un cilvēkiem, tas nenozīmē, ka konkrētajos gadījumos aizstājot vārdus ar citiem vārdiem tas mainīs ko uz labu (jo aizstāšanai ir arī negatīvās puses, piemēram, trīs vārdi viena vietā jau ir acīmredzams mīnuss kā arī sociālā spriedze, kas rodas, kad viens termins tiek pasludināts par morāli pareizāku un tie, kas to neizmanto par amorāliem/-fobiem/"blank"). Man, piemēram, gribās ironizēt gribās brīžos, kad redzi, ka ik pa laikam tiek mainīts kādas sociālās grupas vai fenomena nosaukums, cerībā, ka tas mainīs attieksmi pret to un pēc kāda laika ir atkal tas jāmaina uz ko citu, jo izrādās, ka problēma ir attieksmē, nevis nosaukumā.

1. https://www.goodreads.com/book/show/5755.The_Language_Instinct
2. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4628110/
3. https://www.edusoft.ro/brain/index.php/brain/article/download/306/391

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kas interesanti, tad visā šajā diskusijā nebija nevienas norādes, kā lietot "nepareizo" terminu būtu amorāli

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šajā diskusijā nē, kas, protams, ir patīkami.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet vispār man šķiet (neesmu pārliecināta), ka tā ķēdīte ir apmēram tāda
1. ir novērots (un tur apakšā ir daudz daudz daudz pētījumu), ka cilvēki apzināti izvēlas vārdus, kurus lietot, lai varētu veikt vardarbību (piemēram, konkrētu cilvēku grupas dehumanizēšana, kaujamo dzīvnieku dēvēšana par "produktu" etc), un pieņemu, ka ir pētījumi par šādām situācijām arī "maigākas" vardarbības versijās
2. tiek pieņemts, ka, ja diskursā tiek samazināta dehumanizācija/uzsvērts cilvēciskais faktors, tad cilvēkiem būtu grūtāk veikt vardarbību (piemēram, "šo pasākumu nevar apmeklēt invalīdi" izklausās mazāk riebīgi kā "šo pasākumu nevar apmeklēt cilvēki ar invaliditāti") un vieglāk pret to iebilst
3. that said, es absolūti piekrītu, ka diskursa maiņa bez attieksmes maiņas nestrādā
4. no otras puses, attieksmes veidošanu tiem cilvēkiem, kas nav ar konkrētu attieksmi (piemēram, tie, kam nav viedokļa, un bērni) var veikt caur diskursu vai vismaz ar diskursu kā pamatu attieksmes veidošanai (man būtu daudz grūtāk iemācīt bērniem, ka LGBT+ ir pilnīgi OK, ja vienīgie vārdi, ko lietot, būtu "pediņš" un "lezbe")
5. vārdsakot, runa nav gluži par "domāšanas maiņu, mainot valodu", cik par "veidot tādu valodas vidi, kurā domāšanas maiņa ir pēc iespējas vieglāka"
6. man arī ir situācijas, kurās es riktīgi šaubos par to, vai, mainot diskursu, ir iespējams mainīt attieksmi, un ir situācijas, kurās es par to šaubos mazāk, figzina, no kā tas atkarīgs. droši vien no personiskajiem aizspriedumiem/zināšanu līmeņa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"pagaidām šī ietekme būtu kaut semi-kvantificēta, "

Universāli nav, bet modeļi kā kvantificēt un mērīt saistībā ar atsevišķiem aspektiem ir, diezgan daudz, kaut vai par krāsām.

Popsci līmenī (lasot par tādām stilīgajām jomām kā biheiviorālā ekonomika, nevis garlaicīgām un nesaprotamām lingvistikām) visbiežāk izlec tēma par krāsām - vai nu slāvu eksperimentu https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1876524/ vai vairāk kritizētajiem afrikāņu un DAindiāņu (un vai nebija vēl kaut kādi salinieki?) eksperimentiem, kurus tagad neatrodu - bet nu tas pats slāvu eksperimenta topiks tālāk jau rekur modeļu veidošanā un tā https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4951127/

Cits, ka nekas ar jaunu terminu ieviešanas efektivitāti saistīts gan vēl nav manīts, taisnība. bet no Vorfa hipotēze tomēr ir vairāk kā 'tikai hipotēze', pat ja tā pagaidām ir mazliet mazāk kā teorija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu vispār jau tieši par to arī ir runa, tb par aptuvenu sarunu biedra zināšanu (par konkrēto topiku) noteikšanu
Teiksim, ja mums ir
A līmenis "eksperts"
B līmenis "labi orientējas tēmā"
C līmenis "ir aptuvena apjausma"
D līmenis "no fucking clue"
..turklāt, kas svarīgi, neviens no šiem līmeņiem pats par sevi nav gluži "morāls vērtējums" - protams, pastāv tendence skatīties no augšas uz zemākiem līmeņiem, bet IMO tas nav īsti korekti, katram cilvēkam ir milzums lietu, kuras viņš pārzina C/D līmenī
Tad
ja cilvēks saka "man šīs ļoti nopietnās sarunas liekas eksotiskas", tad pastāv
- neliela iespēja, ka viņš ir A līmeņa eksperts ar ļoti atšķirīgu viedokli
- stipri lielāka iespēja, ka viņa zināšanas ir C- līmenī.
Ja viņš ir A līmeņa eksperts ar ļoti atšķirīgu viedokli, tad, protams, welcomēts ielinkot uz zinātniskiem rakstiem par tēmu un diskutēt, ka spalvas put.
Ja viņš ir C- līmeņa zinātājs, tad tas nozīmē, ka ir diskusiju tēmas, kas viņam faktiski nav pieejamas (kur šis cilvēks nevar sniegt jēgpilnu, pamatotu ieguldījumu vai gūt jēgpilnas, tālākā sarunā izmantojamas zināšanas). Diskusija (vai drīzāk pamatkonceptu skaidrošanas darbs) jāsāk no pašiem pamatiem, ja akurāt ir tāds iekāriens (abām iesaistītajām pusēm). - Nu tbš tu tādam cilvēkam nevari teikt "simboliskā vardarbība", jo pretī dabūsi nevis "pfff, ja jau atsaucamies uz Burdjē - arī es, atšķirībā no Fuko, esmu skeptisks par diskursa maiņu kā pretošanās veidu, jo habitus ar vārdiem vien neizmainīsi", bet gan "simboliskā vardarbība - tas ir tad, ja Līga Dimitere mani piekauj ar krustu?"

Kas, protams, ir problēma visā šajā - 1) deninga-krīgera efekts (C- līmenī ir ļoti grūti aptvert, ka esi C- līmenī un tev vnk nav zināšanu, lai veiktu nopietnāku ieguldījumu diskusijā) 2) grūtības kompensēt šo deninga-krīgera efektu (tb, esot B- līmenī (kur droši vien esmu es), ir ĻOTI grūti sākt stāstīt no pašiem pamatiem)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir vēl viens variants

[ es nesaku ka tas ir šis, bet tīri teorētiski]

Ja mums ir teiksim A līmeņa eksperts rīkstniecībā versus skeptiķis, tad ja A līmeņa eksperts rīkstniecībā teiks - atsaucies uz zinātniskajiem rakstiem par rīkstniecības kritiku - tad izrādīsies ka tādu rakstu ir maz vai nav. Nu tb ir virspusēja polemika bet nav dziļu pētījumu. Kāpēc nav? Tāpēc ka ir samērā skaidrs, ka tur nav īsti ko pētīt, pats rīkstniecības koncepts neturas kopā jo nav fizikā zināmas tādas mijiedarbības.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu arī tad
skeptiķa zināšanas par rīkstniecību var būt jebkurā līmenī (līdz pat A līmenim, ja viņš ir vairākus gadus nodarbojies ar dedicated izpēti, lauka darbu utt)
ja mums ir divi A līmeņa eksperti (neatkarīgi no skepses līmeņa), tad viņi var diskutēt par to, cik metru dziļumā teorētiski ieiet uguns ādere, kas uzlikta zemes līmenī, un vai kaut kas mainās, ja to uzliek devītā stāva līmenī, jā/nē, kāpēc
ja mums ir A līmeņa zinātājs un C- līmeņa zinātājs, tad par uguns āderēm viņi nekādīgi nevar aprunāties, jo C- līmeņa zinātājs vnk nesaprot terminu

tāpēc es jau pašā sākumā norādīju, ka totāli ir iespējams A līmeņa eksperts, kas ir jomā ziloni apēdis un var, balstoties uz avotiem un kopīgiem terminiem, pamatot, kāpēc vārds "invalīds" ir ieteicams. (neesmu redzējusi, bet nu atkal man ir B- līmenis, neesmu redzējusi visu)

nu vai jebkurā pētniecības laukā, totāli var būt tā, ka tu esi A līmeņa eksperts, zini to līdz pēdējam un saproti, ka huiņa tas viss ir un ka visi līdz šim ir domājuši nepareizi (vai, teiksim, ka viena no lietām, kas ir vispārpieņemta, ir huiņa pilnīga). es nesaku, ka *vienmēr* ir jābūt A līmeņa ekspertam, lai zinātu, ka tā ir huiņa, bet nu, ēēē, par lietām, kas uzskatāmi eksistē, varētu vismaz pieņemt, ka tas, kas zina tēmu, zina labāk nekā tas, kas nezina. (līdz brīdim, kad A līmeņa eksperts pierāda, ka nekas tāds neeksistē - ko, starp citu, savā ziņā dara sociālais invaliditātes modelis; bet to, kas ar to pateikts, laikam var saprast tikai, sākot ar B+/C- līmeni)

(Reply to this) (Parent)

Par izpratnes līmeņiem, no tiem izrietošo diskusijā piedalīšanās iespējamības apjomu un D-K efektu es piekrītu, no objections there. No otras puses, tas vienādā mērā (bez ironijas un sarkasma) attiecas gan uz zinātni, gan, teiksim, teoloģiju.

Ņemot vērā šo apstākli, personīgi man šķiet, ka, pirms sākt novērtēt savu iespēju piedalīties diskusijā, varētu būt vērts novērtēt to, vai diskusija vispāri notiek realitātes kategorijās (tas, protams, nenozīmē, ka nevar daudz un ilgi spriest par interesantām fikcionālām tēmām, bet pēdējām tomēr ir mazliet cits svars un to sakarā ir cita apjoma "skin in the game").

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hm. Drusku apsvēru, konstatēju, ka savā mūžā esmu satikusi vismaz vienu cilvēku, kas ir paralizēts līdz vidum, un konstatējusi, ka viņa ikdiena ir atšķirīga no manējās, turklāt dažas no atšķirībām ir saistītas arī ar to, ko mēs abi fiziski varam vai nevaram izdarīt vidē, kāda tā ir. Ar šo anekdotisko piemēru pietiek, lai pieņemtu, ka invaliditāte nav fikcionāla tēma, vai arī vēl kas jāpiegādā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mēs latviski gan 'cure' gan 'treatment' tulkojam kā 'ārstēšana'. Angliski ir pilnīgi normāla izpratne par, piemēram, diabētu kā 'incurable but treatable' stāvokli.

Cure vienmēr ir pirmais.

Treat paredz abus.

(Reply to this) (Parent)