Vai tas nozīmē, ka tu nepiekrīti tēzei par to, ka valoda nopietni ietekmē domāšanu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par ietekmes stiprumu un noturīgumu var strīdēties (katrā ziņā izskatās, ka vismaz Sapīra-Vorfa hipotēzes stiprā versija nav spēkā), bet kaut kādā mērā tā to ietekmē, caur anchoring un citiem kognitīvajiem mehānismiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, ja tu piekrīti, ka vismaz kaut kādā mērā ietekmē, tad ironijai par "iespringšanu" un "eksotiku", šķiet, nebūtu vietas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nez'. Es varu iedomāties vairākus iemeslus tam, kādēļ tā, pēc manām domām, joprojām varētu būt vietā arī tad, ja piekrītu apgalvojumam par valodas ietekmi uz domāšanu.

Piem., es varētu uzskatīt, ka tās domāšanas izmaiņas, kas tiek mēģinātas izraisīt ar šādiem valodas maiņas pasākumiem, ir liekas vai kā citādi nevēlamas; ka šādā veidā pieklājība vai atbilstība apritē esošās "sociālā progresa" versijas specifikācijai tiek iegūta uz efektivitātes vai precizitātes rēķina un šādā apmaiņā ieguvumi nav zaudējumu vērti; utt., un tā vietā, lai sāktu garu un prognozējami veltīgu tirādi, es atļaujos vienkārši paironizēt par šīm lietām.

(Reply to this) (Parent)

Prasās nocitēt Steven Pinker, kas protams, ir tikai viens viedoklis: "Despite the appeal of the theory that language determines thought, no cognitive scientist believes it." [1] Šis izteikums manuprāt ir pārāk spēcīgs un varbūt precīzāk atbilda gadam, kad viņš to uzrakstīja, jo, protams, ir kognitīvie zinātnieki, kas tic vērā ņemamai valodas ietekmei uz domāšanu, bet neizskatās, ka pagaidām šī ietekme būtu kaut semi-kvantificēta, tikai nonākts pie secinājuma, ka ietekme ir iespējama un, ka "tas ir sarežģīti" [2]. "Valoda nopietni ietekmē domāšanu" ir izteikums, kas vairāk raksturīgs nevis zinātniekiem (jo ir tikai dažādas hipotēzes un modeļi, nevis vienprātība šajā jautājumā [3]), kā pagaidām izskatās, bet filozofiem, tai skaitā Derrida un Foucault.

Šajā gadījumā gan ir drīzāk jārunā par konkrētiem gadījumiem un to ietekmi, nevis par visu plašo tēmu par valodas ietekmi, jo pat ja valoda ietekmē to kā mēs attiecamies pret lietām un cilvēkiem, tas nenozīmē, ka konkrētajos gadījumos aizstājot vārdus ar citiem vārdiem tas mainīs ko uz labu (jo aizstāšanai ir arī negatīvās puses, piemēram, trīs vārdi viena vietā jau ir acīmredzams mīnuss kā arī sociālā spriedze, kas rodas, kad viens termins tiek pasludināts par morāli pareizāku un tie, kas to neizmanto par amorāliem/-fobiem/"blank"). Man, piemēram, gribās ironizēt gribās brīžos, kad redzi, ka ik pa laikam tiek mainīts kādas sociālās grupas vai fenomena nosaukums, cerībā, ka tas mainīs attieksmi pret to un pēc kāda laika ir atkal tas jāmaina uz ko citu, jo izrādās, ka problēma ir attieksmē, nevis nosaukumā.

1. https://www.goodreads.com/book/show/5755.The_Language_Instinct
2. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4628110/
3. https://www.edusoft.ro/brain/index.php/brain/article/download/306/391

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kas interesanti, tad visā šajā diskusijā nebija nevienas norādes, kā lietot "nepareizo" terminu būtu amorāli

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šajā diskusijā nē, kas, protams, ir patīkami.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

godīgi sakot, es pat neatceros, ka vispār jebkad būtu dzirdējusi tēzi "lietot vārdu "invalīds" ir amorāli", bet varbūt ne tur skatos

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es runāju plašāk, ne tikai par šo konkrēto vārdu. Tiesa, es esmu dzirdējis morālu novērtējumu arī par vārda "invalīds" lietojumu, bet tas ir tikai viens piemērs un noteikti nav nekas izplatīts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vispārīgi runāt par politkorektumu un ekstrapolēt no viena veida uz otru pilnīgi visu imo nav produktīvi, jo tur ir dažādi paveidi un dažādas situācijas. tb "krievvalodīgie", "LGBTQIAP2+" (vai kā nu tur precīzi bija) un, teiksim, "queer" ir ļoti dažādas situācijas

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pilnīgi visu es arī nepretendēju ekstrapolēt, es tikai ieskicēju pāris potenciālos mīnusus, kas ir paspējuši izcelties, bet noteikti nav ne izsmeloši, ne arī reizē visur esoši, jo kā jau saki, ir dažādas situācijas un jāskatās beigās uz katru konkrēti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu man šķiet, ka situācijā ar invaliditāti precīzāka apzīmējuma, kas pateiktu to, kāda ir cilvēka situācija pasaulē, meklēšana ir reāli svarīga
jo
1) jautājums par to, kas vispār ir invaliditāte kā fenomens, vēl arvien ir atklāts (kāpēc mēs kategorizējam to veidā x, bet ne veidā y? Kāpēc, piemēram, bērnam, kura intelektuālā attīstība ir stipri kavēta, speciālus palīglīdzekļus meklē sistēmiski, bet bērnam, kura intelektuālā attīstība ir stipri straujāka, risinājumu meklē vecāki? vai šis ir vienīgais un pareizais ceļš?)
2) jautājums par to, ko darīt ar cilvēkiem, kam ir invaliditāte, arī ir atklāts (uuuun šeit jau ir spektrs no "ārstēsim un pēc tam noķersim un vēlreiz ārstēsim" līdz "viņu invaliditāte, viņu problēma" ar visādām interesantām variācijām pa vidu - piemēram, cilvēki, kuri apgalvo, ka viņiem ne prātā nenāktu "salabot" savu invaliditāti, cilvēki, kas no invaliditātes atsperas, lai kļūtu par kiborgiem etc) - tāpat kā, protams, ir atklāts jautājums par to, cik lielā mērā un kā mainīt vidi
3) cilvēkiem Latvijā, vēl nav īsti nācies saprast, ko nozīmē "ikdienā būt saskarsmē ar visdažādākajiem cilvēkiem" - t.i., invaliditāte līdz šim ir ar milzīgu varbūtību ir nozīmējusi sociālu izolāciju un/vai patstāvīgas dzīves neiespējamību - kas nozīmē, ka tad, kad vide būs kļuvusi pieejamāka (kas lēēēēnām, bet notiek) un cilvēki ar invaliditāti ikdienā būs sastopami daudz biežāk, kā arī daudz biežāk darīs lietas patstāvīgi, bez asistenta, priekšā būtu jau jābūt valodai, kas pēc būtības atbilst tam, par ko tiek runāts.

t.i., konceptam mainoties un mainot savu "novietojumu" no perifērijas uz centra pusi, mainās arī valoda, kādā par to runā, un es redzu jēgu šo valodu veidot apzinātāk.

(Reply to this) (Parent)

Bet vispār man šķiet (neesmu pārliecināta), ka tā ķēdīte ir apmēram tāda
1. ir novērots (un tur apakšā ir daudz daudz daudz pētījumu), ka cilvēki apzināti izvēlas vārdus, kurus lietot, lai varētu veikt vardarbību (piemēram, konkrētu cilvēku grupas dehumanizēšana, kaujamo dzīvnieku dēvēšana par "produktu" etc), un pieņemu, ka ir pētījumi par šādām situācijām arī "maigākas" vardarbības versijās
2. tiek pieņemts, ka, ja diskursā tiek samazināta dehumanizācija/uzsvērts cilvēciskais faktors, tad cilvēkiem būtu grūtāk veikt vardarbību (piemēram, "šo pasākumu nevar apmeklēt invalīdi" izklausās mazāk riebīgi kā "šo pasākumu nevar apmeklēt cilvēki ar invaliditāti") un vieglāk pret to iebilst
3. that said, es absolūti piekrītu, ka diskursa maiņa bez attieksmes maiņas nestrādā
4. no otras puses, attieksmes veidošanu tiem cilvēkiem, kas nav ar konkrētu attieksmi (piemēram, tie, kam nav viedokļa, un bērni) var veikt caur diskursu vai vismaz ar diskursu kā pamatu attieksmes veidošanai (man būtu daudz grūtāk iemācīt bērniem, ka LGBT+ ir pilnīgi OK, ja vienīgie vārdi, ko lietot, būtu "pediņš" un "lezbe")
5. vārdsakot, runa nav gluži par "domāšanas maiņu, mainot valodu", cik par "veidot tādu valodas vidi, kurā domāšanas maiņa ir pēc iespējas vieglāka"
6. man arī ir situācijas, kurās es riktīgi šaubos par to, vai, mainot diskursu, ir iespējams mainīt attieksmi, un ir situācijas, kurās es par to šaubos mazāk, figzina, no kā tas atkarīgs. droši vien no personiskajiem aizspriedumiem/zināšanu līmeņa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Augstāk minētajam es varu tikai pārsvarā piekrist. Varu piebilst pie punkta 1), ka mēdz notikt arī pretējais, tiek izmantoti vārdi, kas rada spēcīgāku emocionālu reakciju, lai radītu vajadzīgo efektu, piemēram, anti-abortisti, kuri uzsver to, ka tiek "nogalināti bērni". Lēnā garā gan notiek arī pierašana pie šādām frāzēm, jo veidojas jaunas asociācijas tiem, kas neuztver abortus ne par nogalināšanu, ne abortēto par bērnu. 2) Man godīgi sakot spēcīgāk izklausās tieši "šo pasākumu nevar apmeklēt invalīdi", nevis "šo pasākumu nevar apmeklēt cilvēki ar invaliditāti", bet argumentu tas, protams nemaina, es varu iedomāties citus piemērus. 4) Es nezinu vai tas tā varētu tiešām būt, bet man ir aizdomas, ka ja pēkšņi vārds "pediņš" sāktu regulāri tikts izmantots arī normālā diskursā, tas ar laiku zaudētu ar to saistītās izsmejošās asociācijas un tas būtu tikai ieguvums. Varbūt, protams, nav vērts, vismaz šajā piemērā, bet reizēm šķiet, ka ir tieši vērts sākt izmantot vārdus ar sliktām asociācijām biežāk, lai asociācijas mainītos, nevis izvairīties no tiem. Rezultātā par vienu vārdu mazāk gridrologam, kad gribās uzbraukt gejiem. Kā poliamorijas bībelē: "The ethical slut", kuru izlasot vārds "slut" jau ir ieguvis krietni pozitīvāku nokrāsu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu pēdējam labs piemērs ir queer, kas sākās kā šķir, bet tika mērķtiecīgi un lepni pieņemts. bet tam vajadzēja queer kopienas iekšēju vēlmi to darīt

(Reply to this) (Parent)

"pagaidām šī ietekme būtu kaut semi-kvantificēta, "

Universāli nav, bet modeļi kā kvantificēt un mērīt saistībā ar atsevišķiem aspektiem ir, diezgan daudz, kaut vai par krāsām.

Popsci līmenī (lasot par tādām stilīgajām jomām kā biheiviorālā ekonomika, nevis garlaicīgām un nesaprotamām lingvistikām) visbiežāk izlec tēma par krāsām - vai nu slāvu eksperimentu https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1876524/ vai vairāk kritizētajiem afrikāņu un DAindiāņu (un vai nebija vēl kaut kādi salinieki?) eksperimentiem, kurus tagad neatrodu - bet nu tas pats slāvu eksperimenta topiks tālāk jau rekur modeļu veidošanā un tā https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4951127/

Cits, ka nekas ar jaunu terminu ieviešanas efektivitāti saistīts gan vēl nav manīts, taisnība. bet no Vorfa hipotēze tomēr ir vairāk kā 'tikai hipotēze', pat ja tā pagaidām ir mazliet mazāk kā teorija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"bet no Vorfa hipotēze tomēr ir vairāk kā 'tikai hipotēze', pat ja tā pagaidām ir mazliet mazāk kā teorija." Not a girl, not yet a woman. :D Ir, protams, modeļi un pat teorijas, bet jā, es galvenokārt iebilstu pret universālu valodas visvarenības piedēvēšanu ietekmei uz domāšanu. Vorfa sākotnēs hipotēzes stiprā forma gan diezgan lielā mērā ir atmesta, lai arī piezemētākas tās versijas tiek attīstītas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu kurš tad vēl strīdas par stipro worfu :)

(Reply to this) (Parent)