Bet vispār man šķiet (neesmu pārliecināta), ka tā ķēdīte ir apmēram tāda
1. ir novērots (un tur apakšā ir daudz daudz daudz pētījumu), ka cilvēki apzināti izvēlas vārdus, kurus lietot, lai varētu veikt vardarbību (piemēram, konkrētu cilvēku grupas dehumanizēšana, kaujamo dzīvnieku dēvēšana par "produktu" etc), un pieņemu, ka ir pētījumi par šādām situācijām arī "maigākas" vardarbības versijās
2. tiek pieņemts, ka, ja diskursā tiek samazināta dehumanizācija/uzsvērts cilvēciskais faktors, tad cilvēkiem būtu grūtāk veikt vardarbību (piemēram, "šo pasākumu nevar apmeklēt invalīdi" izklausās mazāk riebīgi kā "šo pasākumu nevar apmeklēt cilvēki ar invaliditāti") un vieglāk pret to iebilst
3. that said, es absolūti piekrītu, ka diskursa maiņa bez attieksmes maiņas nestrādā
4. no otras puses, attieksmes veidošanu tiem cilvēkiem, kas nav ar konkrētu attieksmi (piemēram, tie, kam nav viedokļa, un bērni) var veikt caur diskursu vai vismaz ar diskursu kā pamatu attieksmes veidošanai (man būtu daudz grūtāk iemācīt bērniem, ka LGBT+ ir pilnīgi OK, ja vienīgie vārdi, ko lietot, būtu "pediņš" un "lezbe")
5. vārdsakot, runa nav gluži par "domāšanas maiņu, mainot valodu", cik par "veidot tādu valodas vidi, kurā domāšanas maiņa ir pēc iespējas vieglāka"
6. man arī ir situācijas, kurās es riktīgi šaubos par to, vai, mainot diskursu, ir iespējams mainīt attieksmi, un ir situācijas, kurās es par to šaubos mazāk, figzina, no kā tas atkarīgs. droši vien no personiskajiem aizspriedumiem/zināšanu līmeņa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Augstāk minētajam es varu tikai pārsvarā piekrist. Varu piebilst pie punkta 1), ka mēdz notikt arī pretējais, tiek izmantoti vārdi, kas rada spēcīgāku emocionālu reakciju, lai radītu vajadzīgo efektu, piemēram, anti-abortisti, kuri uzsver to, ka tiek "nogalināti bērni". Lēnā garā gan notiek arī pierašana pie šādām frāzēm, jo veidojas jaunas asociācijas tiem, kas neuztver abortus ne par nogalināšanu, ne abortēto par bērnu. 2) Man godīgi sakot spēcīgāk izklausās tieši "šo pasākumu nevar apmeklēt invalīdi", nevis "šo pasākumu nevar apmeklēt cilvēki ar invaliditāti", bet argumentu tas, protams nemaina, es varu iedomāties citus piemērus. 4) Es nezinu vai tas tā varētu tiešām būt, bet man ir aizdomas, ka ja pēkšņi vārds "pediņš" sāktu regulāri tikts izmantots arī normālā diskursā, tas ar laiku zaudētu ar to saistītās izsmejošās asociācijas un tas būtu tikai ieguvums. Varbūt, protams, nav vērts, vismaz šajā piemērā, bet reizēm šķiet, ka ir tieši vērts sākt izmantot vārdus ar sliktām asociācijām biežāk, lai asociācijas mainītos, nevis izvairīties no tiem. Rezultātā par vienu vārdu mazāk gridrologam, kad gribās uzbraukt gejiem. Kā poliamorijas bībelē: "The ethical slut", kuru izlasot vārds "slut" jau ir ieguvis krietni pozitīvāku nokrāsu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu pēdējam labs piemērs ir queer, kas sākās kā šķir, bet tika mērķtiecīgi un lepni pieņemts. bet tam vajadzēja queer kopienas iekšēju vēlmi to darīt

(Reply to this) (Parent)