Šajā rakstā astotajā rindkopā īsumā izklastīts tieši par šo jautājumu. (Rindkopa sākas ar: "Gan lasot internetā publicēto preses relīzi..")

(Reply to this) (Parent) (Thread)

odnaka, šis arī paskaidro, kāpēc "ar īpašām vajadzībām" ir neforši - ibo inkluzīvā vidē cilvēkam ar invaliditāti nebūtu "īpašu vajadzību", jo viņš varētu visu izdarīt pats (tb ja mums ir gan kāpnes, gan rampa, tad cilvēkam ratiņkrēslā nav "īpašu vajadzību", lai nokļūtu augšā)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, es arī to tā saprotu.

(Reply to this) (Parent)

šitas vispār ir interesanti:

sanāk 2 ārstēšanas (situācijas izlabošanas) virzieni jeb pieejas

1) ārstējam cilvēku - ja sanāk, viņš atsāk savietoties ar parasto vidi
2) izmainām vidi - ja sanāk viņa sāk savietoties ar konkrēto cilvēku

(Reply to this) (Parent) (Thread)

№ 2 gan nebūs ārstēšana. Ar to es nedomāju, ka tādai pieejai nav vietas darbā ar cilvēkiem, bet saukt to par ārstēšanu būtu masīva definīciju staipīšana (jo paša cilvēka kondīcija šādā gadījumā netiek izmainīta).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu viņu ieliec eksoskeletā, tu vidē izvieto mehānismus, kas viņam ļauj pārvietoties ( pacēlājus, turētājus, rampas, sensorus). Abos gadījumos mēs pacientiem (šitas iespējams ir optimālais vārds, kā saukt sarunas subjektus)kompensējam jeb atrisjnām problēmu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Visas šīs ļoti nopietnās sarunas ar iespringšanu par to, kā kuru būtu jāsauc (un jāpārsauc, un jāpārpār- ... -sauc, jo ir <pašreizējais gads>), man šķiet zināmā mērā eksotiskas, bet anyway, runa nav par to.

Jā, es piekrītu, abos gadījumos var panākt vēlamos rezultātus. Tie tikai ir divi dažādi gadījumi/atšķirīgas pieejas/whatever.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu izdomāt kā ko sauks nozīmē optimizēt komunikāciju, palielināt viņas caurlaidību => efektivitāti

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Caurlaidību un efektivitāti toties samazina "eifēmismu konveijers", kur ik pēc laika tiek ieviesti jauni apzīmējumi tām pašām vecajām lietām, jo iepriekšējie atkal ir pamanījušies kādu aizvainot. Anyway.

Kas attiecas uz cilvēku ārstēšanu vs. apkārtējās vides pielāgošanu un to īstenošanā piesaistāmajiem līdzekļiem, tad manā izpratnē relevantais jautājums ir, atkal, par cost/benefit analīzi, ar tādiem mainīgajiem, kā attiecīgo pasākumu efektivitāte un izmaksas, no tiem iegūstošo cilvēku proporcija kopējā populācijā un sagaidāmās eksternalitātes un to izmaksas. Teiksim, laikā, kad paralīzes ārstēšana ir ar mazu sagaidāmo pozitīva iznākuma procentu un eksoskeleti joprojām nav pārkāpuši agrīnu prototipu slieksni, ir jēga fokusēties uz rampām, pacēlājiem u.c. infrastruktūras modifikācijām, utt.

(Reply to this) (Parent)

Iepriekš teiktais droši vien attiecas uz visādiem dokumentiem, kas īstenībā ir programmas jeb algoritmi kuriem ir jādarbojas viennozīmīgi viņus vai viņu daļas iepsraužot konkrētā procesā, nu kā obamacare plāns un tml. Vot tur vajag viennozīmīgumu un lai pēc iespējas neviens nepiekasās

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši šajā sakarā man ļoti imponē gudrie kontrakti, kur "dokumenti īstenībā ir programmas" tēze ir novesta līdz burtiskam līmenim. Ar tiem arī izpaliek visa šī ņemtne, jo vienīgais korektums, kas ir no svara to gadījumā, ir algoritmiskais.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai tas nozīmē, ka tu nepiekrīti tēzei par to, ka valoda nopietni ietekmē domāšanu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par ietekmes stiprumu un noturīgumu var strīdēties (katrā ziņā izskatās, ka vismaz Sapīra-Vorfa hipotēzes stiprā versija nav spēkā), bet kaut kādā mērā tā to ietekmē, caur anchoring un citiem kognitīvajiem mehānismiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Prasās nocitēt Steven Pinker, kas protams, ir tikai viens viedoklis: "Despite the appeal of the theory that language determines thought, no cognitive scientist believes it." [1] Šis izteikums manuprāt ir pārāk spēcīgs un varbūt precīzāk atbilda gadam, kad viņš to uzrakstīja, jo, protams, ir kognitīvie zinātnieki, kas tic vērā ņemamai valodas ietekmei uz domāšanu, bet neizskatās, ka pagaidām šī ietekme būtu kaut semi-kvantificēta, tikai nonākts pie secinājuma, ka ietekme ir iespējama un, ka "tas ir sarežģīti" [2]. "Valoda nopietni ietekmē domāšanu" ir izteikums, kas vairāk raksturīgs nevis zinātniekiem (jo ir tikai dažādas hipotēzes un modeļi, nevis vienprātība šajā jautājumā [3]), kā pagaidām izskatās, bet filozofiem, tai skaitā Derrida un Foucault.

Šajā gadījumā gan ir drīzāk jārunā par konkrētiem gadījumiem un to ietekmi, nevis par visu plašo tēmu par valodas ietekmi, jo pat ja valoda ietekmē to kā mēs attiecamies pret lietām un cilvēkiem, tas nenozīmē, ka konkrētajos gadījumos aizstājot vārdus ar citiem vārdiem tas mainīs ko uz labu (jo aizstāšanai ir arī negatīvās puses, piemēram, trīs vārdi viena vietā jau ir acīmredzams mīnuss kā arī sociālā spriedze, kas rodas, kad viens termins tiek pasludināts par morāli pareizāku un tie, kas to neizmanto par amorāliem/-fobiem/"blank"). Man, piemēram, gribās ironizēt gribās brīžos, kad redzi, ka ik pa laikam tiek mainīts kādas sociālās grupas vai fenomena nosaukums, cerībā, ka tas mainīs attieksmi pret to un pēc kāda laika ir atkal tas jāmaina uz ko citu, jo izrādās, ka problēma ir attieksmē, nevis nosaukumā.

1. https://www.goodreads.com/book/show/5755.The_Language_Instinct
2. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4628110/
3. https://www.edusoft.ro/brain/index.php/brain/article/download/306/391

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu vispār jau tieši par to arī ir runa, tb par aptuvenu sarunu biedra zināšanu (par konkrēto topiku) noteikšanu
Teiksim, ja mums ir
A līmenis "eksperts"
B līmenis "labi orientējas tēmā"
C līmenis "ir aptuvena apjausma"
D līmenis "no fucking clue"
..turklāt, kas svarīgi, neviens no šiem līmeņiem pats par sevi nav gluži "morāls vērtējums" - protams, pastāv tendence skatīties no augšas uz zemākiem līmeņiem, bet IMO tas nav īsti korekti, katram cilvēkam ir milzums lietu, kuras viņš pārzina C/D līmenī
Tad
ja cilvēks saka "man šīs ļoti nopietnās sarunas liekas eksotiskas", tad pastāv
- neliela iespēja, ka viņš ir A līmeņa eksperts ar ļoti atšķirīgu viedokli
- stipri lielāka iespēja, ka viņa zināšanas ir C- līmenī.
Ja viņš ir A līmeņa eksperts ar ļoti atšķirīgu viedokli, tad, protams, welcomēts ielinkot uz zinātniskiem rakstiem par tēmu un diskutēt, ka spalvas put.
Ja viņš ir C- līmeņa zinātājs, tad tas nozīmē, ka ir diskusiju tēmas, kas viņam faktiski nav pieejamas (kur šis cilvēks nevar sniegt jēgpilnu, pamatotu ieguldījumu vai gūt jēgpilnas, tālākā sarunā izmantojamas zināšanas). Diskusija (vai drīzāk pamatkonceptu skaidrošanas darbs) jāsāk no pašiem pamatiem, ja akurāt ir tāds iekāriens (abām iesaistītajām pusēm). - Nu tbš tu tādam cilvēkam nevari teikt "simboliskā vardarbība", jo pretī dabūsi nevis "pfff, ja jau atsaucamies uz Burdjē - arī es, atšķirībā no Fuko, esmu skeptisks par diskursa maiņu kā pretošanās veidu, jo habitus ar vārdiem vien neizmainīsi", bet gan "simboliskā vardarbība - tas ir tad, ja Līga Dimitere mani piekauj ar krustu?"

Kas, protams, ir problēma visā šajā - 1) deninga-krīgera efekts (C- līmenī ir ļoti grūti aptvert, ka esi C- līmenī un tev vnk nav zināšanu, lai veiktu nopietnāku ieguldījumu diskusijā) 2) grūtības kompensēt šo deninga-krīgera efektu (tb, esot B- līmenī (kur droši vien esmu es), ir ĻOTI grūti sākt stāstīt no pašiem pamatiem)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir vēl viens variants

[ es nesaku ka tas ir šis, bet tīri teorētiski]

Ja mums ir teiksim A līmeņa eksperts rīkstniecībā versus skeptiķis, tad ja A līmeņa eksperts rīkstniecībā teiks - atsaucies uz zinātniskajiem rakstiem par rīkstniecības kritiku - tad izrādīsies ka tādu rakstu ir maz vai nav. Nu tb ir virspusēja polemika bet nav dziļu pētījumu. Kāpēc nav? Tāpēc ka ir samērā skaidrs, ka tur nav īsti ko pētīt, pats rīkstniecības koncepts neturas kopā jo nav fizikā zināmas tādas mijiedarbības.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mēs latviski gan 'cure' gan 'treatment' tulkojam kā 'ārstēšana'. Angliski ir pilnīgi normāla izpratne par, piemēram, diabētu kā 'incurable but treatable' stāvokli.

Cure vienmēr ir pirmais.

Treat paredz abus.

(Reply to this) (Parent)

es it kā saprotu, bet tajā pašā laikā nepiekrītu, ka "cilvēks ar stulbumu" būtu labāk nekā "stulbenis"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ē, non sequitur, kāds tēmai sakars ar tēmu par apsaukāšanos?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jo invalīds ir apsaukāšanās

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mēs taču te nerunājam par kontekstu, kad sarunvalodā šo vārdu mēdz izmantot ar mērķi kādu apsaukāt (nereti cilvēku bez invaliditātes), mēs runājam par kontekstu, kur no padomju laikiem palikušais apzīmējums "invalīds" ietver gan cilvēka reducēšanu uz šo vienu pazīmi, gan virkni negatīvu sociālu konotāciju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas ir tas pats, kas apsaukāšanās. tāpat kā čigāns vai žīds, ja tā nosauc romu vai ebreju

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Čigāns" un "žīds" ir labi piemēri. Salīdzinoši nesen tie abi bija pēc būtības tādi paši tautību apzīmējoši vārdi kā "latvietis" vai "vācietis". Taču tiem līdzi nāca visnotaļ smaga konotāciju nasta, kā dēļ arī attiecīgo etnisko grupu vairākums vēlējās, lai šie vārdi tiktu aizstāti. Līdzīgi ir arī ar "invalīds", jo, cik saprotu, tad attiecīgās sociālās grupas vairākums vēlas, lai tas tiktu aizstāts ar "cilvēks ar invaliditāti".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es vienkārši visu laiku domāju, ka invalīds ir nepareizi, jo norāda uz nederīgumu, un tieši uz to pašu norāda "cilvēks ar invaliditāti", tāpēc būtu jālieto kāds cits apzīmējums (nezinu, kāds). bet izrādās, ka ir ok, ja šo nederīgumu vienkārši pieklājīgi, bet šķietami attālina no konkrētā cilvēka!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

cilvēks ar kroplību būs labāk?

(Reply to this) (Parent)