Pirmā diena, kad visu dienu nostaigāju divās jakās. Auksts vējš. Visu dienu. Rudens tomēr ir tepat aiz stūra. Es gan vēl ceru, ka parīt atkal būs ļoti, ļoti silti, ka varēs netuntuļoties.. Negribas vēl laist vasaru projām.
Ko šodien darīju? Rosījos pa dārzu. Novācām visus burkānus. Daļa aiznesti uz pagrabu, daļa ir ieziemoti lecektī. Bietes arī beidzot ir novāktas. Bija palicis pavisam maziņš galiņš atlicis.
Pamazām dārzs kļūst aizvien tukšāks. Forši, jo tas ir nesis bagātīgus augļus. Un skumji arī ir, jo.. rudens un ziema priekšā.
Vakarā, kad uz mirkli piesēdu uz soliņa, sapratu, ka rudenī, vēsās un vējainās dienās kaut kā ir pavisam vientuļi tā sēdēt. Nav vairs prieka. Vasaras vakaros tas viss ir kaut kā savādāk.
Par auto šodien tā arī neviens neatzvanīja. Jau pati biju izdomājusi, ka jāaizbrauc noskaidrot, kas tad īsti notiek, un arī Ž.šovakar to vēlreiz atgādināja. Viņš savu auto šorīt aizveda pie Koļas un jau vakarā dabūja atpakaļ, bet man te, laukos, ne čiku, ne grabu.