Es nekad neesmu teicis vai domājis, ka imūnsistēma ir placebo. Es pateicu to, ka smadzenes un arī placebo var ietekmēt imūnsistēmu. Varbūt ne ļoti kardināli, bet dažreiz nelielas +/- noteiktā sistēmā var būt pietiekams, lai cilvēks izķepurotos vai nē. | |
Bet par vēzi tev nav taisnība. Jā, vēži ir dažādi, dažādi šūnu procesi un gēni, kas tos var izraisīt. Bet tie visi ir nekontrolēta mutējušu šūnu vairošanās. Tādas mutācijas notiek regulāri, bet parasti imūnsistēma nokauj šīs šūnas, vēl pirms tās ir mutējušas līdz līmenim, kad tās apmāna imūnsistēmu. | |
Pirmkārt nervis ``vēži``, bet ``ļaundabīgie audzēji``, vēži ir tikai viena viņu klase - epitēlija ļaundabīgie audzēji, vēl ir sarkomas, limfomas, glioblastomas utt. | |
Ņemšu vērā. Bet interesanta terminoloģija latviešu valodā. Es lietoju vēzis kā sinonīmu ļaundabīgais audzējs, kā tas ir angliski. | |
Cancer angliski ir 'carcinoma, limphoma, melanoma, lymphoma or leukemia'. Vēzis latviski jā, formāli ir tikai karcinoma. Bet, come on, paņem jebkuru rakstu par sauļošanās kaitīgumu latviski, un tur melanomu sauks par vispopulārāko ādas vēža formu. | |
Ai, nu sarunvalodā tomēr mēs visus ļaundabīgos saucam par vēzi. Arī tos, kas nav karcinomas. Jo tie biežākie un skaļākie un populārākie ir karcinomas. | |
imūnšūnas ir tikai viens no mehānismiem, kas pasargā no RNA/DNA kļūdām, un viens no pēdējiem, parasti kļūdu tuprināšanās tiek novērsta jau ātrāk. Plašā nozīmē, protams, pat 'tev ir āda, kas ir barjera starp iekšējo un ārējo vidi' tehniski ir daļa no dabiskās imunitātes, bet gluži imūnsistēma tā nav. | |
Protams, bet apgalvojums bija, ka imūnsistēma diezgan aktīvi nokauj bojātās šūnas, kas ir izvairījušās no apoptozes. Arī klonētās antivielas noteiktu audzēju ārstēšanā tiek lietotas jau krietni sen. | |
ir kādi pierādījumi par to, ka mutācijas notiek regulāri, bet parasti imūnsistēma nokauj šīs šūnas pirms tās ir mutējušas līdz līmenim, kad tās apmāna imūnsistēmu.? ja tu ar to nedomā normālas kļūdas šūnu dalīšanās procesā, kas ik pa laikam notiek un ko iznīcina citotoksiskie leikocīti, tad tu klūdies. jo ir atšķirība starp audzēju/jaunveidojumu un kļūdainām šūnām, kas tiek iznīcinātas. attiecībā uz to ko un kā dara imūnsistēma ar vēža šūnām diez vai ir ļoti daudz pētījumu, turklāt pieļauju, ka lielākā daļa in vitro. saprotamu iemeslu dēļ. ja kļūdos, drīksti ielinkot, tikai priecāšos ko es ar šo gribēju teikt - kļūdas šūnu dalīšanās porcesā notiek bieži, tās notiek katra cilvēka organismā un par to pat neuzzin. bet tas nav audzējs, kur nu vēl vēzis. jaunveidojums ir nekontrolēta, bezmērķīga, autonoma (t.i. to nenosaka organisms kopumā) pārmērīga monoklonāras izcelsmes augšana ar ģenētisku alterāciju. tas var būt gan labdabīgs gan ļaundabīgs. un daļa audzēju dabiski regresē un izzūd un to vai tam ir saistība tieši ar imūnsistēmu vai kā, vēl nav pilnīgi skaidri pierādījuši. un tieši šī dabiskā regresija bieži vien ir alternatīvo terapiju veiksmes stūrakmens tieši tāpat kā dažādu ciklisku kaišu 'izārstēšana' to recesijas periodos, kas cilvēkiem, kas ir apjukuši, nav iedziļinājušies vai ir viegli iespaidojami, maksā veselību vai pat dzīvību | |
Ir pētījumi, ka daži vēžu/ļaundabīgo audzēju paveidi imūnkompromitētiem cilvēkiem (gan transplantu, gan HIV gadījumā) tiešām ir stipri biežāk, kā pārējā populācijā. | |
Un ir imunomodulatori ar pretvēža iedarbību, tiek uzskatīts, ka tās vielas marķē audzēju šūnas, aktivējot pret viņām limfocītus. | |
Ā nu patiešām. Kapoši sarkoma ir tipiska HIV pacientiem. Par laimi, viegli ārstējama. Bija jauka diskusija, bet nu ir daudzas lietas šodien darāmas. Atā visiem! :) | |
jā, ir. un tai pat laikā nav īsti skaidrs (ja nekļūdos), ka tos audzējus izraisa tieši imūnsistēmas nespēja nokaut nepareizās šūnas nevis, piemēram, kancerogēns vīruss kopā ar citiem kaitīgiem faktoriem u.tml jo imūnkompromitētiem pacientiem vispār daudz kas ir stipri biežām un stipri smagāk :( es gribēju teikt, ka ir atšķirība starp nepareizu šūnu un audzēju un imūnsistēmas (ne)reakcija ir tikai viens no faktoriem, ko vainot ja nu tiešām tas ir audzējs. un tas ir sarežģītāk nekā mums ta internetā ar kaut kādām sagrābstītām zināšanām izdosies aprunāt | |
Korelācija nav kauzācija un pat korelācija ir tikai dažiem audzēju tipiem, jā. Organisms ir ļoti sarežģīts un tur ir vēl daudz, ļoti daudz kā neizpētīta. Bet, as said, ar to jau medicīna no alternatīvās atšķiras - medicīna pēta, mainās un adaptējas, nevis turpina stāstīt vienu un to pašu pat tad, kad ir pierādīts, ka tas nestrādā. | |
//nevis turpina stāstīt vienu un to pašu pat tad, kad ir pierādīts, ka tas nestrādā.// Also nu ar to jau nu zinātne no misticisma atšķiras, medicīna vs pseidomedicīnisks šarlatānisms ir šī apakšgadījums. | |
Man šķiet, ka tu jau pati esi skaidri atbildējusi uz to. Kas notiktu, ja imūnsistēma nenokautu šīs kļūdainās šūnas? Kāda daļa no tām noteiktu kļūtu par audzējiem. Tieši tā jau arī vēzis rodas. Šīs lietas, protams, tiek pētītas un tiek uzzinātas jaunas lietas katru dienu, dažas no tām var apgāzt pašreizējos priekšstatus, bet nu tā tas ir, kā to šobrīd māca studentiem. ;) Es arī neapgalvoju, ka placebo var izārstēt vēzi. Tikai izsaku pieņēmumu, ka cilvēki ar vājāku imūnsistēmu būs pakļauti ne tikai lielākam infekciju, bet arī vēža riskam. Varbūt tā nav taisnība, bet šobrīd nav skaidru pierādījumu ne par, ne pret to. | |
ja imūnsistēma ar kaut ko netiek galā, tas nenozīmē, ka organisms netiks ar citiem aizsargmehānismiem, imūnsistēma nav vienīgais. no nepareizām šūnām var attīstīties vēzis, jā. bet tikpat labi organisms var atpazīt procesu kā iekaisumu, izveidot demarkācijas valni un to norobežot ar saistaudiem. audzējs? varbūt. vēzis - ne obligāti | |
nebūtu mēs visi slimi ar vēzi, pirms izsaki tādus apgalvojumus, iesaku palasīt kādu imunoloģijas grāmatu. imūnsistēma iznīcina vēža šūnas, jā. pētījumos. ja tā būtu šajā jomā tik veiksmīga un 'vēzis' būtu viena kaite nevis ļoti liela ļoti daudzveidīgu slimību grupa, cik daudz bēdu tiktu aiztaupīts!
un par optimistiem tā varētu būt tikai daļēja taisnība. stresa laikā (un pesimistiem tomēr ir drusku cita bioķīmija nekā optimistiem) izdalās citas vielas, loģiski, ka tiek traucētas organisma normālās funkcijas un tas sliktāk tiek galā ar saviem ikdienas pienākumiems