No vienas puses - pat negribētos šādu reklamēt, ņemot vērā masas, kas wikipēdiju uzskata par ļaunumu (jo to taču var rediģēt jebkurš, tātad tur būs sarakstītas pilnīgas muļķības), vai tos wanna-be psihologu-žurnālistu smadzeņmazgātos, kas ir pilnīgi pārliecināti, ka internets ir slikts, jo tur visi izliekas par kaut ko, kas viņi nav - pavisam NE tā kā "īstajā dzīvē". Un nekas īpašs jau arī nav noticis - puisis ir cītīgi strādājis pie vikipēdijas rakstiem, pārsvarā par katolismu, un darījis to tīri labi - tik nelaime tajā, ka visi viņu uzskatīja par kanonisko tiesību doktoru, kas viņš patiesībā nebija. Un izmantoja kā uzskatāmāko piemēru tam, ka wikipēdijas rediģētāji ir diezgan profesionāla tauta.
No otras puses - nu neuzskatiet šo par monstrozu apmēru redzamo daļu, tas notiek daudz retāk, kā smadzeņskalotāji varētu likt domāt. Wikipēdija ir pirmkārt un galvenokārt linku krātuve, ar konspektu jau no dotajām vietām. Bet citādi - tās informācija, kā jebkurai enciklopēdijai, būs tikai tik uzticami, cik uzticami ir tās avoti... un wikipēdijas avoti tomēr ir pārbaudāmi. Pat, ja konspekta autors patiesībā nav bijis kanonisko tiesību doktors.
Cik daudz tu zini par cibiņiem, kas sniedz atbildes uz taviem jautājumiem pajautaa vai, piemēram, iztulkot? Vai tas ietekmē tavu uzticību šīm atbildēm?
Mazliet vairāk ko palasīties.. Un nelaimju aizsācējs - New Yorker raksts par wikipēdiju.
vai tad tas džeks nebij kas vairāk par vienkāršu jūzeri un redaktoru wikipedijā kā mēs visi? man liekas jamam kaut kaada algota vieta bij, par to arii kaskjis | |
Es gribētu redzēt juridisko pamatojumu algas izmaksai nezināmai personai. Sociālā apdrošināšana un nodokļi tomēr nav joka lieta. | |
Uzdzini interesi. Jā, puisim bija algota vieta ar wikipēdiju oficiāli nesaistītā, praktiski ne-nu-gluži-tik-nesaistītā pasākumā. Bet algotais darbs bija ar īsto vārdu, īsto dzīves vietu un neizskatās, ka ar viltotajiem kredenciāļiem. Ja darba devēji nepapūlējās paskatīties, ka darbiniekam fiziski gadu nepietiek tādiem doktoru grādiem - tā nu būtu darba devēju problēma. | |
LU gudrie prāti ir aizlieguši izmantot vikipēdiju kursa/bakalauru darba rakstīšanā. tieši tāpēc - jo "it kā" nekas nav zināms par autoriem, neko nevar pārbaudīt utt utml. es kkā to uztveru personīgi. manā "slikto cilvēku" skalā interneta nīdēji stāv 2. vietā, uzreiz aiz ezotēriķiem. | |
Tā nav virtuāla saruna. Fluīdi pareizi neplūdīs, torsionu laukus ekrāns ietekmēs un ko nu tur vēl :) Matu skaldīšana, nekas vairāk. | |
ojā, un dators var uzkārties brīdī, kad tiek mainīts pasaules kristāliskais režģis :) bet vispār es tev vēl filipu neesmu atdevusi!!!! | |
ātri! Es, liekas, jau kaut kam apsolīju iedot 'nākamajā tikšanās reizē'. Kad vari atdot? | |
tad, kad mūsu ceļi krustosies. man gan ļoooti nepatīk atrasties centrā darbadienas beigās, bet tevis dēļ es varu uzupurēties. | |
der, der. vari arī apciemot. nu jau vairs nav sazin cik autobusa pieturas līdz manam krajam jābrauc. | |
Internetu kā tādu, ja kas, izmantot nav aizlieguši? Tad jau it kā problēmu nekādu, orģināla research wikipēdijā nav šā vai tā. | |
tur arī ir visādi knifi. neoficiālā nostāja vismaz manā ex-faķī "nav ieteicams". | |
un pamatoti. ja reiz vikipēdijā ir atsauces uz avotiem, tad tie jāizmanto, ja atsauču nav -- kāds pamats to uzskatīt par nopietnu akadēmisko zināšanu avotu? uzsveru "akadēmisko", jo kā starta informācijas avotu, no kā smelties idejas pētījumam un literatūrai, neviens nav aizliedzis lasīt. un ja kāds cits var sacerēt vikipēdijas šķirkli, to vari arī Tu. | |
Ugu, ar to, ka 'es tagad aiziešu wikipēdijā, ierakstīšu vajadzīgo infu, tad ielikšu atsauci uz šo savu tiko saražoto infu savā darbā' kaut kā ir viena baisi smuka un nepārbaudāma lieta. | |
redz, nez kāpēc tomēr neviens nav aizliedzis rīkot visādas interneta aptaujas akadēmiskiem nolūkiem, kur ticamības moments ir tikpat liels (vai vēl mazāks). kāpēc cīņa pret apšaubāmiem resusrsiem ir tik nepilnīga? | |
tā ir mazāk/vairāk nepārbaudāma. viltot pārdesmit/pārsimts papīra anketas ir mazliet sarežģītāk (kaut vai rokraksts), nekā aizpildīt легким движением руки tikpat daudz virtuālās anketas. es zinu, ko runāju, man ir jauka pieredze datu fabricēšanā :) | |
itin biežās norādes, ka "citation needed" neļauj pilnībā piekrist tam, ka vikipēdija galvenokārt ir saišu krātuve. un, pat ja atsauces ir korekti noformētas, vikipēdija tomēr ir kas vairāk par saišu/avotu krātuvi -- tā ir saišu/avotu informācijas interpretāciju terārijs. un ej ta' nu sazini, vai kāds joka pēc nav samainījis vietām skaitļus vai ko citu -- tāpat viss vēlreiz jāpārbauda. cita lieta, ka slinkais lasītājs, vis ticamāk, pats nelasīs sākuma informāciju. šajā gadījumā viņš vienkārši akli uzticas, ka avots, uz kuru dota norāde, patiešām stāsta par to, par ko tiek stāstīts rakstā. | |
Tās _galvenā_ vērtība ir kā saišu krātuvei. Nestrīdos, ka tai ir arī cita pievienotā vērtība - nepieciešamība pārbaudīt ir tieši atkarīga no tā, cik būtiskiem mērķiem informācija lietojama. Rakstot zinātnisku pētījumu avotus tomēr gribās pačekot cik tālu vien rokas sniedzas - un tur wikipēdija ir pat krietni noderīgāka par tradicionālo enciklopēdiju. Tīri ikdienas sarunai? Tur, protams, pietiek arī ar wikipēdijas konspektu - un atkal, krietni ērtāk, nekā smagnēja, neatjaunota enciklopēdija. | |
piekrītu, ka _ikdienas_ sarunai vikipēdija ir ok. tajā vienkopus un kopumā tīri ticami ir atrodama tāda informācija, ko bibliotēkā meklēdams neatradīsi. savukārt, ja tā tiek izmantota nopietnākiem mērķiem, piemēram, akadēmiskiem pētījumiem, un, ja mēs zinām, tā tās info ir jāpārbauda, loģiski, ka LU studenti uz vikipēdiju atsaukties nedrīkst. | |
nu ja wikipedijas raksts pats ir spēcīgi bagātināts ar atsaucēm - tad kapēc nē. | |
ir akadēmiski literatūras avoti, ir ne tik ļoti akadēmiski. vikipēdija pieder pie pēdējiem. viena lieta, ka rakstā ir atsauces, cita lieta -- uz ko atsaucas. piemēram, šķirklis, kas veidots lietojot avīžu un portālu rakstus, kā arī mācību grāmatas, nekādi nevar kļūt par akadēmiskajā diskusijā derīgs. savukārt, ja avoti ir nopietni, tad vikipēdijas funkcija ir dot norādi par to, ko par šo tēmu var palasīt. šajā gadījumā tā ir saišu krātuve, kā to sauc crescendo, izejas punkts, pārskats, nevis gatavs informācijas avots. | |
Nesen dzirdēju, šķiet, no Microsofta atceļojušu joku - Wikipedia un Google - kopā tas veido mākslīgo intelektu :) | |
Hmm, man nez kāpēc liekas, ka viens otrs par neironu tīkliem zinātājs ļoti iebilstu, ka šo mēģini saukt par 'joku'. | |