No vienas puses - pat negribētos šādu reklamēt, ņemot vērā masas, kas wikipēdiju uzskata par ļaunumu (jo to taču var rediģēt jebkurš, tātad tur būs sarakstītas pilnīgas muļķības), vai tos wanna-be psihologu-žurnālistu smadzeņmazgātos, kas ir pilnīgi pārliecināti, ka internets ir slikts, jo tur visi izliekas par kaut ko, kas viņi nav - pavisam NE tā kā "īstajā dzīvē". Un nekas īpašs jau arī nav noticis - puisis ir cītīgi strādājis pie vikipēdijas rakstiem, pārsvarā par katolismu, un darījis to tīri labi - tik nelaime tajā, ka visi viņu uzskatīja par kanonisko tiesību doktoru, kas viņš patiesībā nebija. Un izmantoja kā uzskatāmāko piemēru tam, ka wikipēdijas rediģētāji ir diezgan profesionāla tauta.
No otras puses - nu neuzskatiet šo par monstrozu apmēru redzamo daļu, tas notiek daudz retāk, kā smadzeņskalotāji varētu likt domāt. Wikipēdija ir pirmkārt un galvenokārt linku krātuve, ar konspektu jau no dotajām vietām. Bet citādi - tās informācija, kā jebkurai enciklopēdijai, būs tikai tik uzticami, cik uzticami ir tās avoti... un wikipēdijas avoti tomēr ir pārbaudāmi. Pat, ja konspekta autors patiesībā nav bijis kanonisko tiesību doktors.
Cik daudz tu zini par cibiņiem, kas sniedz atbildes uz taviem jautājumiem pajautaa vai, piemēram, iztulkot? Vai tas ietekmē tavu uzticību šīm atbildēm?
Mazliet vairāk ko palasīties.. Un nelaimju aizsācējs - New Yorker raksts par wikipēdiju.
Tās _galvenā_ vērtība ir kā saišu krātuvei. Nestrīdos, ka tai ir arī cita pievienotā vērtība - nepieciešamība pārbaudīt ir tieši atkarīga no tā, cik būtiskiem mērķiem informācija lietojama. Rakstot zinātnisku pētījumu avotus tomēr gribās pačekot cik tālu vien rokas sniedzas - un tur wikipēdija ir pat krietni noderīgāka par tradicionālo enciklopēdiju. Tīri ikdienas sarunai? Tur, protams, pietiek arī ar wikipēdijas konspektu - un atkal, krietni ērtāk, nekā smagnēja, neatjaunota enciklopēdija. | |
piekrītu, ka _ikdienas_ sarunai vikipēdija ir ok. tajā vienkopus un kopumā tīri ticami ir atrodama tāda informācija, ko bibliotēkā meklēdams neatradīsi. savukārt, ja tā tiek izmantota nopietnākiem mērķiem, piemēram, akadēmiskiem pētījumiem, un, ja mēs zinām, tā tās info ir jāpārbauda, loģiski, ka LU studenti uz vikipēdiju atsaukties nedrīkst. | |
nu ja wikipedijas raksts pats ir spēcīgi bagātināts ar atsaucēm - tad kapēc nē. | |
ir akadēmiski literatūras avoti, ir ne tik ļoti akadēmiski. vikipēdija pieder pie pēdējiem. viena lieta, ka rakstā ir atsauces, cita lieta -- uz ko atsaucas. piemēram, šķirklis, kas veidots lietojot avīžu un portālu rakstus, kā arī mācību grāmatas, nekādi nevar kļūt par akadēmiskajā diskusijā derīgs. savukārt, ja avoti ir nopietni, tad vikipēdijas funkcija ir dot norādi par to, ko par šo tēmu var palasīt. šajā gadījumā tā ir saišu krātuve, kā to sauc crescendo, izejas punkts, pārskats, nevis gatavs informācijas avots. | |
cita lieta, ka slinkais lasītājs, vis ticamāk, pats nelasīs sākuma informāciju. šajā gadījumā viņš vienkārši akli uzticas, ka avots, uz kuru dota norāde, patiešām stāsta par to, par ko tiek stāstīts rakstā.